ES ir aizdomas, ka ir sabotēta masveida Krievijas gāzes cauruļvada noplūde

Jebkurš apzināts Eiropas Savienības enerģētikas infrastruktūras traucējums tiks pakļauts “spēcīgai un vienotai atbildei” pēc tam, kad vairākas valstis paziņoja, ka divi Krievijas cauruļvadi uz Eiropu laiž gāzi Baltijas jūrā, sacīja Eiropas Savienības vadošais diplomāts. tika uzbrukts.

Pagaidām nav skaidrs, kurš varētu būt aiz noplūžu vai nepareizas spēles, ja tas tiks pierādīts, par Nord Stream cauruļvadiem, kuru būvniecībai Krievija un Eiropas partneri ir iztērējuši miljardiem dolāru.

Krievija, kas apturēja gāzes piegādes Eiropai pēc tam, kad Rietumi noteica sankcijas saistībā ar Maskavas iebrukumu Ukrainā, paziņoja, ka ir iespējama sabotāža, un noplūdes ir iedragājušas kontinenta energoapgādes drošību.

Eiropas Savienība uzskata, ka pirmdien atklātās noplūdes Nord Stream cauruļvados, visticamāk, izraisīja sabotāža, vēsta Vācijas raidorganizācija NTV Hoseps Borels, atkārtojot Vācijas, Dānijas un Zviedrijas otrdien pārraidītos viedokļus. ES nav minējusi iespējamo vainīgo vai norādījusi iemeslu.

“Jebkura apzināta Eiropas enerģētikas infrastruktūras pārtraukšana ir pilnīgi nepieņemama, un uz to tiks sniegta spēcīga un vienota reakcija,” sacīja Borels, ziņo NTV.

Tikmēr Dānijas aizsardzības ministrs trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Briselē sacīja, ka ir pamats bažām par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā.

“Krievijai ir ievērojama militārā klātbūtne Baltijas jūras reģionā, un mēs sagaidām, ka viņi turpinās savu zobenu grabēšanu,” teikts Mortena Podskova paziņojumā.

Atsaucoties uz to, cik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, lai noskaidrotu pilnīgu bojājumu apmēru un noplūžu cēloni, Podskovs arī sacīja, ka varētu paiet nedēļa vai, iespējams, divas, līdz apgabali ap bojātajiem cauruļvadiem būs pietiekami mierīgi, lai veiktu izmeklēšanu.

Zviedrijas prokurori paziņoja, ka izskatīs materiālus no policijas izmeklēšanas par naftas vadu bojājumiem un lems par turpmāko rīcību.

Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone otrdien preses konferencē sacīja, ka saistībā ar informācijas noplūdēm konstatēti divi sprādzieni. Lai gan tas nebija uzbrukums Zviedrijai, Stokholma uzturēja ciešus kontaktus ar tādiem partneriem kā NATO un kaimiņvalstīm, piemēram, Dāniju un Vāciju.

Seismologi Dānijā un Zviedrijā paziņoja, ka pirmdien fiksējuši divus spēcīgus sprādzienus noplūžu tuvumā un ka sprādzieni bijuši ūdenī, nevis zem jūras dibena.

Nord Stream cauruļvadi ir bijuši karstie punkti saasināšanās enerģētikas karā starp Eiropas galvaspilsētām un Maskavu, kas ir kaitējis lielākajām Rietumu ekonomikām, paaugstinājis gāzes cenas un veicinājis alternatīvu piegāžu meklējumus.

Dānijas bruņotie spēki paziņoja, ka lielākā gāzes noplūde izraisīja virszemes traucējumus vairāk nekā 1 km (0,6 jūdzes) diametrā, savukārt aģentūras brīdināja kuģošanu, lai izvairītos no šīs zonas.

Norvēģija paziņoja, ka tā pastiprinās drošību savās naftas un gāzes rūpnīcās pēc noplūdēm un ziņojumiem par bezpilota lidaparātu darbībām Ziemeļjūrā, un Dānijas varas iestādes lūdza paaugstināt gatavības līmeni enerģētikas un gāzes nozarē.

gāzes plūsmas

Nord Stream operators postījumus raksturoja kā “bezprecedenta”, savukārt Gazprom (GAZP.MM)Uzņēmums, ko Krievija kontrolē un kam ir monopols gāzes eksportā pa cauruļvadu, atteicās komentēt.

Brīdī, kad tika atklātas noplūdes, neviens cauruļvads nesūknēja gāzi, taču negadījumi ir mazinājuši visas atlikušās cerības, ka Eiropa pirms ziemas varētu saņemt degvielu caur Nord Stream 1, savukārt bažas ir arī par gāzes vadiem caur Ukrainu.

ING Research analītiķi sacīja, ka “notikums, kam varētu būt tiešāka ietekme uz gāzes piegādēm Eiropai, bija Gazprom brīdinājums, ka notiekošās arbitrāžas dēļ Krievija var noteikt sankcijas Ukrainas Naftogaz”.

Naftogaz izpilddirektors trešdien paziņoja, ka Ukrainas energokompānija turpinās šķīrējtiesas procesu pret Gazprom par Krievijas dabasgāzes tranzītu valstī.

Gazprom šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka tas varētu piemērot uzņēmumam sankcijas, ja tas turpinās lietu, vienlaikus noraidot visas Naftogaz šķīrējtiesas apsūdzības.

“Risks ir tāds, ka šīs plūsmas ir pilnībā apstājušās, kas tikai vēl vairāk sašaurinās Eiropas tirgu, tuvojoties apkures sezonai,” piebilda ING analītiķi.

Pēc ziņām par noplūdēm gāzes cenas Eiropā pieauga. Oktobra rekordcena trešdien pieauga par 11% līdz 204,50 €/MWh. Lai gan cenas joprojām ir zem šī gada maksimuma, tās joprojām ir par 200% augstākas nekā 2021. gada septembra sākumā.

Krievija pārtrauca gāzes piegādes Eiropai caur Nord Stream 1, pirms augustā pilnībā apturēja tās, vainojot Rietumu sankcijas tehnisku grūtību izraisīšanā. Eiropas politiķi saka, ka tas bijis attaisnojums gāzes piegādes pārtraukšanai.

Jaunais Nord Stream 2 cauruļvads vēl nav sācis komerciālu darbību. Vācija atteicās no plāna izmantot to gāzes piegādei dažas dienas pirms Krievija februārī nosūtīja karaspēku uz Ukrainu, ko Maskava dēvē par “īpašu militāru operāciju”.

Reuters biroju ziņojumi. Rakstījis Aleksandrs Smits. Rediģējusi Luīze Heavensa

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.