Reaģējot uz Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomiskajām sekām, Eiropas Komisija uz gadu, līdz 2024.gadam, atlikusi savu fiskālo noteikumu atjaunoto piemērošanu.
Atlikšanas mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu valdībām iespēju atbalstīt tās, kuras visvairāk skārušas augstākas enerģijas cenas, un palielināt zaļajai pārejai nepieciešamās valsts investīcijas.
“Mūsu ekonomika piedzīvo otro ārējo satricinājumu divu gadu laikā,” pirmdien, 23. maijā, preses konferencē sacīja ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. Pagājušajā nedēļā Komisija savā ziņojumā samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4% līdz 2,3%. Pavasara ekonomikas perspektīva.
“Ir skaidrs, ka arodbiedrība vēl nav izkļuvusi no smagas ekonomiskās lejupslīdes perioda, tāpēc mēs esam nonākuši pie tā, lai atbalstītu Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās glābšanas klauzulas pagarināšanu līdz 2023. gadam,” sacīja Džentiloni.
Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) nosaka ES dalībvalstu makroekonomikas pārvaldības noteikumus, tostarp fiskālos noteikumus, kas nosaka, ka valsts budžeta deficītam ir jāsaglabājas zem 3% no IKP un valsts parāda līmenim jābūt zem 60% no IKP. Dalībvalstīm, kuru parāda līmenis pārsniedz 60 %, 20 gadu laikā ir jāsamazina parāda līmenis līdz 60 % no IKP.
Mazo dotāciju hartā ir iekļauta arī vispārēja izņēmuma klauzula, kas izņēmuma gadījumos var apturēt finanšu noteikumu īstenošanu.
Kopš pandēmijas uzliesmojuma 2020. gadā ir spēkā vispārējā glābšanas klauzula, un Komisija ir mudinājusi dalībvalstis īstenot ekspansīvu fiskālo politiku. Līdz šī gada sākumam Komisija apgalvoja, ka finanšu noteikumi atkal tiks piemēroti no 2023. gada.
Kārtējo izdevumu samazināšana un investīciju palielināšana
Karš Ukrainā un tam sekojošais enerģijas cenu kāpums lika ES Komisijai pārdomāt un ļaut valdībām turpināt atbalstīt ekonomiku daudz ilgāk.
“Mūsu kopīgās prioritātes ir investīcijas un reformas,” sacīja Džentiloni, norādot, ka dalībvalstīm ir jāizmanto vispārējā izņēmuma klauzulas īstenošana, lai ieguldītu videi draudzīgā un digitālajā pārveidē.
“Tuvākajos gados mēs kopā saskaramies ar investīciju kalnu,” viņš teica.
Tomēr Komisija aicināja īstenot tā dēvēto “piesardzīgu fiskālo politiku”, sakot, ka lielas stimulēšanas paketes pašreizējā situācijā nav attaisnojamas.
Pirmdienas preses konferencē Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis sacīja, ka komisija “iesaka ierobežot kārtējos izdevumus”.
Lai gan šobrīd komisija nav sākusi nekādus jaunus “pārmērīga budžeta deficīta pasākumus” pret kādu dalībvalsti, Dombrovskis sacīja, ka, “vērtējot, vai nākamgad rudenī un pavasarī uzsākt pārmērīga budžeta deficīta pasākumus, viens no faktoriem, ko izvērtēsim, ir šodienas ieteikumu ievērošana. ”.
Vairāk laika norēķināties
Lēmums paturēt klauzulu par publisku izvairīšanos spēkā vēl vienu gadu mazina spiedienu panākt vienošanos par politiski pretrunīgi vērtēto fiskālo noteikumu reformas tēmu. Reformu process tika atsākts 2021. gada rudenī ar mērķi noteikt jaunus noteikumus 2023. finanšu gadam.
Tomēr dalībvalstu viedokļi par to, vai un kā reformēt fiskālos noteikumus, atšķiras. Kamēr Francija un Itālija vēlas lielāku fiskālo brīvību dalībvalstīm investēt, ekonomiskākas valstis, piemēram, Austrija, Zviedrija, Latvija un citas, iebilst pret jebkādu fiskālo noteikumu mīkstināšanu.
Tā kā fiskālie noteikumi tiks apturēti uz vēl vienu gadu, dalībvalstu valdībām būs vairāk laika, lai rastu kompromisu par savām reformām. Tāpat kā pirmdienas preses konferencē, kārtējo tēriņu samazināšana, vienlaikus palielinot investīcijas, ir viens no visbiežāk pieminētajiem principiem, saskaņā ar kuriem var reformēt fiskālos noteikumus.
[Edited by Nathalie Weatherald]
