Eiropas Savienībai ir netīras naudas problēma – un tā beidzot to atzīst.
Saskaņā ar Politico redzētajiem priekšlikumiem Brisele plāno atbrīvot Eiropas Banku iestādi no visiem naudas atmazgāšanas apkarošanas pienākumiem un nodot to jaunajam ES naudas atmazgāšanas novērošanas sargam.
Plāni, kurus Eiropas Komisijai jāpublicē 20. jūlijā un kuri apstiprina informāciju, ko Politico pirmo reizi paziņoja janvārī, ir paredzēti, lai novērstu lielāko daļu bloka reputācijai pēdējos gados nodarītā kaitējuma pēc tam, kad virkne skandālu atklāja banku darbību neredzamās zonas. Uzraugs.
Ņemot vērā bažas par EBI direktoru padomes neatkarību pēc tam, kad Parīzē bāzētā aģentūra nespēja valsts regulatorus saukt pie atbildības par gulēšanu darbā, komisija plāno iztukšot aģentūras izraudzīto vienību un tā vietā nodot pilnvaras jaunai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei. (AML), Atklāt melnrakstu.
Iestādei būtu tiešas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz finanšu firmām visā blokā, un tai būtu tiesības uzlikt naudas sodus kopumā miljonu eiro apmērā. Tā izvēlēsies uzraudzītos uzņēmumus atkarībā no to, cik lielā mērā tie ir pakļauti nelegāliem līdzekļiem ar pārrobežu biznesa un riskantu klientu starpniecību.
Tā kā jaunās aģentūras valde ir neatkarīga no ES valstīm, atšķirībā no vienošanās EBA, tās atbalstītāji saka, ka priekšlikumi būtu milzīgs solis uz priekšu finanšu nozares sakopšanā. Apmēram 1 procents Eiropas bagātības ir iesaistītas “aizdomīgā darbībā”, kas ir aptuveni 160 miljardi eiro.
sacīja Eero Heinäluoma, Somijas parlamenta deputāts Eero Heinäluoma, kurš ir atbildīgs par sociālistiem un demokrātiem naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumā. “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aģentūra ar skaidriem mandātiem un resursiem varētu būt svarīgs solis uz priekšu, ja vien citas problēmas, piemēram, normatīvo prasību koordinācijas trūkums, tiek pienācīgi novērstas.”
Priekšlikumos ir iekļauta vienota noteikumu grāmata, kuru jaunais uzraudzības sargs ieviesīs, lai nodrošinātu vienotus policijas noteikumus par klientu pārbaudēm, skaidras naudas limitiem un ziņošanas prasībām visā blokā. Ir arī iniciatīva uzlabot koordināciju starp finanšu izlūkošanas vienībām un valstu centriem, kas analizē banku un citu uzņēmumu ziņojumus par aizdomīgu darbību apkarošanu.
Tomēr plāns – kas vēl jāprecizē sarunās starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi – ļautu aģentūrai sākt tiešu uzraudzību no 2026. gada.
Atzīmējot, ka jaunas aģentūras izveide prasīs vismaz divus gadus, Karels LanoBūtu efektīvāk izveidot neatkarīgu komandu EBI, nekā izveidot kaut ko no nulles, sacīja Eiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Briselē.
Lano sacīja, ka fakts, ka “dalībvalstīm būs arī jāizlemj, kur tos ievietot”, paver durvis politiskām cīņām par jaunā sargsuņa atrašanās vietu, kamēr naudas atmazgātāji turpina darbu.
trieciens reputācijai
Lēmums ierosināt jaunu aģentūru ir liels trieciens EBA, kas pēc Brexit tika pārcelta uz Parīzi no Londonas.
ES politikas veidotāji bija apsvēruši iespēju to paplašināt par spēcīgāku struktūru cīņai pret nelegālajiem finansētājiem. Regulators pat saņēma vairāk naudas un darbaspēka pagājušajā gadā, lai atbalstītu savu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas komandu, reaģējot uz skandāliem Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Latvijā, Maltā un citās valstīs. Holande un Zviedrijā.
Pilnvarošana EBI mērķis bija uzlabot koordināciju visā blokā, lai novērstu nelikumīgu naudu, kas pārvietojas ES robežās. Bet bažas par pārvaldību drīz parādījās EBI direktoru padomē, kuru veido valstu uzraudzības iestādes.
Piemēram, Latvijā ASV Valsts kasei bija jārīkojas pret ABLV Bank, Apsūdzēt Netīrs naudas atmazgātājs, kas piesaistīts Ziemeļkorejas ieroču programmai.
Komisija arī maz pielika pūles, lai slēptu savu neapmierinātību pēc tam, kad EBA valdes locekļi nolēma nesodīt Dāniju un Igauniju par to, ka tās neatklāja milzīgās aizdomīgās naudas summas, kas plūst caur vienu no lielākajām Skandināvijas bankām. Tā vietā pie savām neveiksmēm bija vainojama Danske Bank, publicējot ziņojumu, kurā atklāts, ka 6000 “nerezidentu” klientu laikā no 2007. līdz 2015. gadam caur Igaunijas filiāli ir pārskaitījuši aptuveni 200 miljardus eiro.
Eiropas Savienības revīzijas uzraudzības iestādes veiktā izmeklēšana atklāja, ka valstis spieda EBA valdes locekļus ietekmēt tās izmeklēšanu attiecībā uz Dāniju un Igaunijas rīcību ar Danske skandālu.
Aģentūras pārstāvis paziņoja POLITICO, ka “EBI joprojām ir pilnībā apņēmusies” novērst naudas atmazgāšanu un teroristu finansēšanu.
“Mēs zinām, ka nākotnē mums var būt nozīmīga regulatīvā loma, strādājot kopā ar jauno ES mēroga AML / CFT uzraudzītāju, lai pievērstos uzraudzības mazumtirdzniecībai, veicinot efektīvu visu attiecīgo kompetento iestāžu sadarbību un turpinot nodrošināt, [money-laundering/counterterrorism-financing] Riski tiek efektīvi risināti visās pārraudzības jomās un visu organizāciju dzīves ciklu laikā, ”sacīja pārstāvis.
