EURANET PLUS 24. maijā ziņoja, ka pandēmijas laikā radušies atkritumu avoti ir mainījušies gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā.
Jau kādu laiku Eiropas Savienība ir noteikusi zaļo ceļu jeb virzību uz zaļāku kontinentu kā vienu no savām galvenajām prioritātēm. Viens no ļoti svarīgiem zaļā ceļa elementiem ir atkritumu apsaimniekošana un tā dēvētā aprites ekonomika, kas, no vienas puses, prasa radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, un, no otras puses, radušos atkritumu atkārtotu izmantošanu.
Tomēr, sastādot šos plānus, neviens neuzskaitīja pandēmiju, kas ieviesa savas korekcijas. Tomēr eksperti norāda, ka noteiktie ierobežojumi būtu krasi samazinājuši radīto atkritumu daudzumu. Bet atkritumu avotā noteikti ir izmaiņas. Plastmasas iepakojuma daudzums atkritumos ir pieaudzis.
Līdz šim epidēmija mazāk ietekmēja rūpnieciskos atkritumus. Lai gan pandēmijas pirmā viļņa laikā, kad nebija tik daudz izpratnes par to, kā ar to sadzīvot, vairākas rūpnīcas tika slēgtas un atkritumus neizraisīja, uzņēmumi vēlāk atrada veidu, kā darboties. No otras puses, ir veiktas vairāk izmaiņu sadzīves atkritumu nozarē vai atkritumu daudzumā, kas rodas no mājām un birojiem, un dažādiem pakalpojumu veidiem.
a mācības Par Covid-19 ietekmi uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu desmit Eiropas Savienības valstīs, ko tā ir ieviesusi Pilsētu un reģionu asociācija ilgtspējīgai resursu pārvaldībai, Ko parasti dēvē par ACR +, liecina, ka kopējais sadzīves atkritumu daudzums ir samazinājies. Tas galvenokārt notika uz tā saukto komerciālo atkritumu rēķina, jo daudzi uzņēmumi pārgāja uz attālinātu darbu un slēdza savus birojus, viesnīcas, ēdināšanas iestādes un skolas nedarbojās. Ģimeņu radīto atkritumu daudzums pieauga, bet ne par apjomu ka samazinājums atsvēra biznesa pusi.
ACR + pētījums arī uzsvēra, ka atkritumu daudzums ir īpaši samazinājies populāros tūristu galamērķos. Tomēr epidēmijas ietekme uz atkritumu šķirošanas paradumiem nav novērota.
Kopējie dati par radīto atkritumu apjomu Eiropas Savienībā pagājušajā gadā vēl nav pieejami. Tendence uz pandēmiju nebija īpaši apmierinoša. Kamēr Eiropa ir apņēmības pilna iet pa zaļo ceļu, saskaņā ar Eurostat datiem pēdējos gados ir palielinājies sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju.
Latvijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas vispārējās tendences pandēmijas laikā ir ļoti līdzīgas tām, kas novērotas citās Eiropas valstīs. Atšķirība var būt tāda, ka Latvija nav tūristu galamērķis, piemēram, Francija vai Itālija. Tāpēc starptautiskā tūrisma palēnināšanās pandēmijas laikā maz ietekmēs kopīgi savākto sadzīves atkritumu apjoma samazināšanu Latvijā.
Vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes loceklis Guntars Levics intervijā aģentūrai LETA intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka pandēmijas pirmajā vilnī, martā, aprīlī un novembrī, kad sākās otrais vilnis, atkritumu apjoms bija līdz 5%. “Protams, var just, ka atkritumu radīšanas centri ir mainījušies no komerciāliem uz privātiem uzņēmumiem – cilvēki vairāk sēž telpās un mājās rada vairāk atkritumu,” sacīja Leviks.
Vienlaikus viņš atzina, ka epidēmijas laikā atkritumos ir pieaudzis polimēru iepakojumu daudzums – katra maize un biskvīts ietīti savā filmā.
“Iespējams, ka mēs daudz nejūtamies kopējā atkritumu plūsmā, kur mums ir daudz un daudz plastmasas, taču jūs varat redzēt, ka zaļais ceļš, kas bija spēkā līdz epidēmijas sākumam visā Eiropā, bija aizmugurē. Tas ir jēga, jo protams, veselība ir pirmajā vietā, “viņš teica.
Statistikas dati par kopējo radīto atkritumu daudzumu pēdējā gada laikā Latvijā vēl nav pieejami. Tomēr Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienībā kopumā, sadzīves atkritumu apjoms joprojām palielinās. Pārskatā par investīcijām, kas nepieciešamas valdības atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanai līdz 2028. gadam, tiek lēsts, ka 2019. gadā Latvijā saražoja 800,4 tūkstošus tonnu sadzīves atkritumu. Vēl lielāks apjoms bija 2016. gadā, kad tas bija 802,5 tūkstoši tonnu.
Turklāt, visticamāk, mēs paliksim bez precīziem datiem par to, kā epidēmijas laikā palielinājās plastmasas iepakojumu īpatsvars Latvijas atkritumos, jo plastmasas plēves, plastmasas maisiņi un kastes ir vieglas un mazas, tāpēc būtiskas izmaiņas var nebūt kopējais atkritumu daudzums, mērīts tonnās un kubikmetros. Bet kaitējums videi ir jūtams.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
