KIŠINĀVA, Moldova (Associated Press) — Teodors Popesku šūpojas ar cirvi pret koka stumbru, pēc tam ievieto šķelto malku krāsnī, kas silda viņa māju Moldovas galvaspilsētā. Kad nakts kļuva auksta, malkas kaudze ap viņu pieauga – viņa nodrošinājums nākamajai ziemai.
Agrāk Popesku apkurei no rīta izmantoja dabasgāzi, bet vakarā – malku. Taču gāzes piegāde tagad ir mazāka, kā rezultātā iestājusies krīze Savā mazajā valstī Austrumeiropā.
“Es vairs neizmantošu gāzi, tāpēc tā būs tikai koksne,” sacīja Popesku. “Bet ar to, kas man ir, nepietiek.”
Enerģētikas krīze EiropāKrievija samazina dabasgāzes plūsmas Pa vidu tās karam pret UkrainuDaži cilvēki ir spiesti izmantot lētākus apkures avotus, piemēram, malku, jo laiks kļūst vēsāks. Taču arvien vairāk cilvēku uzglabā un dedzina malku, cenas strauji pieauga, tika ziņots par deficītu un zādzībām, un sāka parādīties krāpniecības. Mežsaimnieki ievieto GPS ierīces žurnālos, lai izsekotu vērtīgiem krājumiem, un pieaug bažas par ietekmi uz vidi No gaisa piesārņojuma palielināšanas un koku izciršanas.
Bijušajā Moldovas Padomju Republikā vadītāji uztraucas, ka šī ziema varētu būt postoša daudziem tās iedzīvotājiem augsto elektrības un siltuma izmaksu dēļ.Eiropā dabasgāzes cenas ir gandrīz trīs reizes lielākas nekā 2021. gada sākumā, neskatoties uz to, ka augustā tās nokritās no rekordaugstiem līmeņiem. Eiropas nabadzīgākajā valstī, kuras centieni ir prorietumnieciski, bet kuras teritorijas daļu kontrolē Krievijas spēki, Krievijas enerģētikas gigants Gazprom ir samazinājis dabasgāzes piegādes. pēdējā laikā ir samazinājušies par 30% un draud ar turpmākiem samazinājumiem.
malkas troksnis Tas neaprobežojas tikai ar nabadzīgākām valstīm, piemēram, Moldovu, tas ir izplatījies arī turīgākajos Eiropas reģionos. Valsts meži Vācijā, Polijā un Čehijas Republikā redz daudz lielāku pieprasījumu pēc ierobežotā daudzuma malkas, ko tie pārdod ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas ietvaros.
Tā bieži nāk no cilvēkiem, kuri nekad agrāk nav prasījuši malku un, šķiet, nezina, ka tā ir jāiegādājas divus gadus iepriekš, lai tā būtu pietiekami sausa, lai to varētu dedzināt malkas krāsnīs, liecina Meža dienests Vācijas dienvidrietumu Hesenes zemē.
Vācu mežsargi arī redz, ka arvien vairāk cilvēku mežos vāc lapu koku koksni, bieži vien nenojaušot, ka tas ir nelikumīgi.
Čehijas valsts meži, kas pārdod kokmateriālus tikai mājas patēriņam, ir spiesti ierobežot privātpersonām pārdotās malkas apjomu, lai novērstu spekulatīvus pirkumus.
Polijā pieprasījums pēc mazās malkas no valsts mežiem pieauga par 46% un lielākas malkas apjoms līdz augusta beigām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 42%. Tas bija vēl pirms rudens, kad pieprasījums pēc malkas bija visaugstākajā līmenī.
“Protams, pieaug interese par malku mežu platībās, jo šodien tā ir lētākā pieejamā degviela,” sacīja Mihals Gzovskis, Polijas Valsts mežsaimniecības pārstāvis. “Mazā malka, iespējams, ir lētākais apkures materiāls Eiropas Savienībā.”
Viņš sacīja, ka pieaug malkas zādzības, kas ir bijušas diezgan vienmēr.
Lai atturētu no zādzībām, preses pārstāve Nikola Veglere sacīja, ka Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes štata mežu departaments veic eksperimentus, lai GPS izsekotājus paslēptu ierakstos.
Pēkšņi liela mēroga zādzību uzplūdi nav notikuši, taču nesenie cenu kāpumi ir satraukuši mazo meža zemes gabalu īpašniekus, kuri var piedzīvot ievērojamus zaudējumus, ja tiks nodota koku stumbru partija.
“Tas ir trauksmes un baiļu stāvoklis,” sacīja Veglers, atsaucoties uz malkas pieaugošo vērtību.
Kaimiņos esošā Hesenes reģiona mežsaimnieki GPS izsekotājus izmanto kopš 2013. gada un stāsta, ka šādā veidā spējuši atrisināt vairākas zādzības.
Austrijas policija pagājušajā nedēļā brīdināja par krāpnieku skaita pieaugumu, kas apgalvo, ka tiešsaistē pārdod malku un kokskaidu granulas, savukārt vairākos uzņēmumos visā valstī tika veikts reids aizdomās par cenu krāpšanu.
Vācijas Granulu institūts arī brīdina pircējus uzmanīties no viltus pārdevējiem, kuri pieprasa priekšapmaksu un pēc tam pazūd.
Vācijas statistikas aģentūra norāda, ka augustā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cenas malkai un no zāģu skaidām izgatavotām granulām, ko var izmantot centralizētai māju apkurei, pieauga par vairāk nekā 85%.
Granulu institūta dati liecina, ka cena par tonnu granulu oktobrī samazinājās par 2,6%, bet saglabājās gandrīz par 200% augstāka nekā pirms gada. Tomēr granulu apkure ir lētāka nekā dabasgāze tiem, kas ir aprīkoti tās sadedzināšanai, viņa saka. Gāze maksā 20,9 centus par siltumenerģijas kilovatstundu, bet granulas maksā 14,88 centus.
Lielbritānijā malkas cenas pieaug.
“Mēs esam redzējuši milzīgu pieprasījuma pieaugumu”, pieaugot enerģijas izmaksām, sacīja Niks Snels, Certainly Wood rīkotājdirektors, kas sevi uzskata par Apvienotās Karalistes lielāko zāģmateriālu piegādātāju, kas pārdod aptuveni 20 000 tonnu koksnes gadā.
Snels lēsa, ka viņa uzņēmuma krāsnī žāvētā cietkoksne ir par 15% līdz 20% dārgāka nekā pagājušajā gadā un “varētu iegūt vairāk, laikapstākļiem atdziestot”.
Viņš sacīja, ka pieprasījumu pēc malkas no vietējiem avotiem veicinājusi augstā cena koksnei, kas ievesta no tādām valstīm kā Latvija un Lietuva. Transporta izmaksas, īpaši degvielai, palielināja importa cenas, kas bija lētākas nekā Lielbritānijas zāģmateriāli, bet tagad dārgākas.
Dānijā pieprasījums pēc malkas krāsnīm pieaug līdz ar pašu malku. Dānijas tirdzniecības vietnē DBA teikts, ka koksnes granulu meklējumi pagājušajā gadā ir palielinājušies par vairāk nekā 1300%.
Dānijas valdība un vides eksperti, kas plāno dedzināt malku, ir brīdinājuši ņemt vērā riskus: ugunsgrēks var apdraudēt veselību, savukārt dūmi veicina daļiņu piesārņojumu.
Vairāku koku izciršana rada arī postošu ietekmi uz vidi.
Igzuna Šala, vides organizācijas vadītāja Kosovā, kur elektrības cenas ir pieaugušas, saka, ka mežu izciršana tur ir dramatiski palielinājusies. Viņas grupa EcoZ ir novērojusi mežus kalnu apgabalos un dažos gadījumos ir konstatējusi cilvēkus, kas nelikumīgi zāģē kokus pulksten 5:00. Pēc tam malku pārdod pa galvaspilsētu.
Nozāģētie bieži vien ir mazi koki. Viņa sacīja, ka meži tiek “vulgarizēti bez jebkādiem standartiem un kontroles”.
___
Gera rakstīja no Varšavas, Polijas, un Makhjū ir no Frankfurtes, Vācijā. AP reportieres Monika Sislovska Varšavā; Kelvins Čans Londonā; Jan M Olsen Kopenhāgenā, Dānijā; Filips Džeins Austrijā; Lazar Semeni Tirānā, Albānijā; Karels Janičeks piedalījās Prāgā.
