Brisele, 2022. gada 2. decembris (WAM) — Eiropas Savienība pētniecībai un attīstībai 2021. gadā iztērēja 328 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā iepriekšējā gadā (310 miljardi eiro). Salīdzinot ar 2011.gadu, pieaugums bijis par 43,9%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat publicētie skaitļi.
Aplūkojot P&A intensitāti, t.i., P&A izdevumus procentos no IKP, dati uzrāda samazinājumu no 2,31% 2020.gadā līdz 2,27% 2021.gadā. Šis kritums skaidrojams ar IKP atveseļošanos 2021.gadā pēc būtiska krituma 2020.gadā. COVID-19 pandēmijas rezultātā. Tomēr, salīdzinot ar 2019. gadu (2,23%), pirms pandēmijas P&A intensitāte 2021. gadā pieauga par 0,04 procentpunktiem (pp), savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem desmit gadiem pieauga par 0,25 procentpunktiem.
Pētniecība un attīstība ir galvenais inovāciju virzītājspēks, un pētniecības un attīstības izdevumi un intensitāte ir galvenie rādītāji, ko izmanto, lai uzraudzītu zinātnei un tehnoloģijai veltītos resursus visā pasaulē.
No ES dalībvalstīm augstākā pētniecības un attīstības intensitāte 2021.gadā reģistrēta Zviedrijā (3,35%), kam seko Austrija (3,22%) un Beļģija (3,19%). Sešas dalībvalstis ziņoja, ka 2021. gadā izdevumi pētniecībai un attīstībai bija mazāki par 1% no IKP: Rumānija (0,48%), Malta (0,65%), Latvija (0,71%), Bulgārija (0,81%), Kipra (0,89%) un Slovākija (0,95%). ).
Divas trešdaļas ES dalībvalstu ziņoja par lielāku pētniecības un attīstības intensitāti 2021. gadā nekā 2011. gadā. Tomēr visbūtiskākais pētniecības un attīstības intensitātes samazinājums bija Somijā (-0,64 pg), Igaunijā (-0,51 pg), Īrijā (-0,49 pg) un Luksemburga (-0,41 pM).
Skalas otrā galā lielākais pētniecības un attīstības intensitātes pieaugums laikā no 2011. līdz 2021. gadam reģistrēts Beļģijā (+1,02 p), Grieķijā (+0,76 p), Polijā (+0,69 p), Austrijā (+0,55 p) un Horvātija (+0,53 p).
Aplūkojot izdevumus pētniecībai un attīstībai pa nozarēm ES, tad lielāko daļu P&A joprojām veidoja biznesa uzņēmumu sektors (66,08% no kopējiem P&A izdevumiem 2021. gadā), kam seko augstākās izglītības sektors (21,58%), kā arī valdības un privātais sektors (11.89) %) un privātais bezpeļņas sektors (0.44%).
