Elektroenerģijas ražošana Latvijā 2022. gadā samazinājusies par 14,5% / Raksts

AST ziņoja, ka elektroenerģijas ražošana atjaunojamo resursu ražošanā pieauga 2022. gadā:

  • Daugavas hidroelektrostacijas (HES) saražoja par 1,3% vairāk;
  • Vēja elektrostacijas saražoja par 34,5% vairāk;
  • palielināta mazo hidroelektrostaciju ražošana par 13,3%;
  • Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi par 122% (tās devums kopējā elektroenerģijas bilancē Latvijā ir tikai 0,11%).

No otras puses, fosilā kurināmā ražotnēs vērojams ražošanas samazinājums. Lielajās koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģija samazinājās par 36,9%, pēdējo sešu gadu laikā turpinot samazināties mazo koģenerācijas staciju devumam, 2022. gadā samazinoties par 67,5%. Elektroenerģijas biomasas ražošana samazinājās par 5,9%, bet biogāzes – par 9,4%. %.

Izmaiņas ražošanas struktūrā ir saistītas ar gāzes sadārdzināšanos, kā rezultātā lielas koģenerācijas stacijas laika posmā no marta līdz augustam darbojušās minimālā režīmā, kā arī pieslēgtas tīklam jaunas vēja un saules elektrostacijas.

2022. gadā elektroenerģijas cenas turpina pieaugt Latvijā un Eiropā, vasaras mēnešos sasniedzot vēsturiski augstākos punktus.

Cenas ir samazinājušās pēc rekordaugstuma augustā, kad mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 467,75 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt 17. augustā cena sasniedza NordPool maksimālo stundas cenu 4000 eiro par MWh.

2022. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 226,91 eiro par MWh, kas ir par 156% vairāk nekā 2021. gadā. Straujo cenu kāpumu izraisīja vairāki apstākļi, jo īpaši Krievijas iebrukums Ukrainā – bažas par enerģijas pietiekamību gaidāmā ziema Eiropā vasaras mēnešos, gāzes cenām strauji kāpjot debesīs, kas, tuvojoties gada beigām, pakāpeniski samazinās. Cenas ietekmēja arī Baltijas valstu un Somijas elektroenerģijas importa izņemšana no Krievijas un Baltkrievijas.

Tāpat cenu kāpumu veicinājis karstais laiks Eiropā, kas samazinājis ūdens piegādi Skandināvijas hidroelektrostaciju rezervuāriem un palielinājis enerģijas patēriņu dzesēšanai.

Ņemot vērā Baltijas valstu lēmumu līdz 2022. gada martam samazināt elektroenerģijas importu no trešajām valstīm un līdz 2022. gada maijam kopējo elektroenerģijas izņemšanu no Krievijas un Baltkrievijas Krievijas izraisītās karadarbības dēļ Ukrainā, imports no šīm valstīm samazinājās par 77% gadā. – salīdzinājumā ar 2021. gadu un bija 1,095 GW stundā.

READ  Ziņojums: JJ Watt rēķini miksā

Imports no trešajām valstīm Baltijas jūrā tika aizstāts ar Eiropas ražošanu, kopumā palielinoties par 20%. Kopumā tika importēti 12 716 GWh elektroenerģijas:

  • 6823 GWh no Somijas (pieaugums par 6%),
  • 4947 GWh no Zviedrijas (pieaugums par 43%),
  • 946 GWh no Polijas (pieaugums par 38%).

No Lietuvas un Igaunijas saņemti 2311 GWh elektroenerģijas, kas ir par 30,4% vairāk nekā 2021.gadā.

Latvijas patēriņu 67,5% sedza vietējā ražošana, kas ir par 8,52 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gadā.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top