Eksperimentālie testi par Norvēģijas kontroli pār Svalbāras arktiskajiem resursiem

Norvēģijas Augstākās tiesas galīgais spriedums varētu radīt juridisku precedentu dabas resursu kontrolei ap stratēģiski nozīmīgo Svalbāras Arktikas arhipelāgu. Foto: Džonatans Nakstrands/AFP/File
Avots: Agence France-Presse

Uzmanies: Vai jums patīk lasīt mūsu stāstus? Pievienojieties YEN.com.gh Telegrammas kanāls vairāk!

Norvēģijas Augstākā tiesa otrdien sāka skatīt sensitīvu lietu, kas varētu radīt juridisku precedentu dabas resursu kontrolei ap stratēģiski svarīgo Arktikas arhipelāgu Svalbāru.

Latvijas zvejniecības uzņēmums iesūdzēja tiesā Norvēģijas valsti par atteikumu licences zvejai krabju 2019. gadā kontinentālajā šelfā ap Svalbāru.

Strīda centrā ir dažādas Špicbergenas līguma – 1920. gada juridiskā dokumenta, kas regulē Svalbāras arhipelāgu – interpretācijas.

Vienošanās atzīst Norvēģijas “pilnīgu un absolūtu suverenitāti” pār Svalbāru, bet ļauj arī citiem parakstītājvalstu pilsoņiem “izbaudīt vienādas tiesības zvejot un medīt šajā teritorijā”.

Rezultātā Krievija spēj saglabāt arhipelāga ieguves kopienu, kas atrodas pa vidu starp kontinentālo Eiropu un Arktiku, apgabalā, kur tās ziemeļu flote dodas ceļā uz Atlantijas okeānu.

Izlasi arī

Sudānas smaganu koki atvairīs no sausuma, bet strādnieki nokalst

Tāpat Latvijas zvejniecības uzņēmums SIA North STAR uzstāj, ka saviem kuģiem jāspēj zvejot omārus plašākās jūrās ap arhipelāgu, taču Norvēģija šīs tiesības ierobežo tikai norvēģu laivām.

Uzmanies: Klikšķis “Skatīt vispirms” cilnē Sekot, lai skatītu YEN.com.gh ziņas savā ziņu plūsmā!

Atšķirībā no vairuma citu līguma parakstītāju — gandrīz 50 valstu, tostarp Latvija, Francija, ASV, Apvienotā Karaliste un Krievija — Norvēģija izmanto ierobežotu līguma interpretāciju, atsaucoties uz Svalbāras salām un to “teritoriālajiem ūdeņiem”.

Norvēģijas ģenerālprokurors Fredriks Segersteds uzstāj, ka “saskaņā ar starptautisko tiesību terminu parasto lietojumu teritoriālie ūdeņi attiecas uz jūras zonu līdz … 12 jūras jūdzēm”.

Bet papildus tam, kontinentālajā šelfā, kurā varētu būt arī citi ienesīgi resursi, piemēram, nafta un gāze vai polimetāla mezgli, Norvēģija uzstāj, ka tai ir ekskluzīvas tiesības kā piekrastes valstij.

READ  A UPS agent seen in racist ranting footage is terminated while being delivered to a Latino home

Izlasi arī

No valsts kasēm līdz subsīdijām: galvenās tēmas Davosā

Gluži pretēji, vairums parakstītāju uzskatīja, ka nolīguma būtība ir nodrošināt valstīm vienlīdzīgu piekļuvi Svalbāras kontinentālajam šelfam, kas 1920. gadā nepastāvēja.

Latvijas kuģa īpašnieka advokāts Halvards Ostgārds iebilda: “Kad neviens, pat tuvākie Norvēģijas sabiedrotie, neatbalsta Norvēģijas interpretāciju, tas notiek tāpēc, ka šī interpretācija ir nepareiza.”

“Vienkāršības labad jautājums šajā gadījumā ir šāds: vai mums (norvēģiem) ir ekskluzīvas tiesības uz visiem jūras resursiem… vai mums tie ir jādalās ar starptautisko sabiedrību,” viņš sacīja norvēģu laikrakstam Aftenposten.

Apliecinot lietas nozīmīgumu, tā četras dienas tiks izskatīta pie visiem Augstākās tiesas tiesnešiem un tiks pārraidīta tiešraidē tās tīmekļa vietnē.

SIA North STAR zaudēja lietu rajona tiesā un apelācijas kārtībā.

2019. gadā Augstākā tiesa apstiprināja uzņēmumam uzlikto naudas sodu, taču īpaši nerisināja jutīgo jautājumu par resursu tiesībām saistībā ar 1920. gada līgumu.

Avots: Agence France-Presse

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top