Eirozonas ekonomikas veselība turpina raidīt pretrunīgus signālus.
Saskaņā ar piektdien publiskotajiem provizoriskajiem datiem gada inflācija visā eirozonā samazinājās no 8,5% februārī līdz 6,9% martā, kas ir viens no lielākajiem kritumiem pēdējos gados.
Tajā pašā laikā pamatinflācija sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 5,7%, kas skaidri atgādina, cik iesakņojusies un sarežģīta ir cenu pieauguma parādība.
pamatinflācija Tas neietver svārstīgās enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas cenas un sniedz precīzāku diagnozi par pašreizējo ekonomikas stāvokli.
Eiropas Centrālā banka rūpīgi seko šim rādītājam, lai noteiktu jaunus procentu likmju kāpumus, kuru mērķis ir ierobežot patērētāju pieprasījumu un atdzesēt cenas.
Jaunās bankas kāpums ir garantēts pēc pēdējā nolasījuma: pamatinflācija nekad nav bijusi tāda kopš eiro ieviešanas.
“Eirozonā inflācija strauji samazinājusies. Labas ziņas!” Reaģējot uz Eurostat publicēto ātro aplēsi, sacīja Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
“Taču pamatinflācija joprojām ir augsta, ko veicina pārtika un pakalpojumi.”
Pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā enerģētika, kas ir viens no galvenajiem cenu kāpuma virzītājspēkiem, piedzīvoja deflāciju, strauji samazinoties no -13.7% februārī līdz -0.9% martā.
Gāzes cenām Eiropā kopš gada sākuma ir vērojama stabila lejupejoša tendence Apsveicama atelpa Mājām un uzņēmumiem.
Tomēr pārtikas un alkoholisko preču inflācija strauji pieauga no 15% februārī līdz 15,4% martā, kas ir augstākais rādītājs starp galvenajām kategorijām.
Pirms gada šis pats rādītājs svārstījās ap 5% slieksni.
No 20 valstīm, kas izmanto vienoto valūtu, sešas palika divciparu reģionā: Latvija (17,3%), Igaunija (15,6%), Lietuva (15,2%), Slovākija (14,8%), Horvātija (10,5%) un Slovēnija ( 10,4%).%).
Luksemburgā pašlaik ir zemākais inflācijas līmenis eirozonā – 3%, bet Spānijas inflācija ir samazinājusies gandrīz uz pusi – no 6% līdz 3,1% martā.
Arī Eiropas lielākā ekonomika Vācijā piedzīvoja kritumu – no 9,3% līdz 7,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Francijas inflācija martā bija 6,6%, bet Itālijas inflācija bija 8,2%.
Skaitļi joprojām ir jūdžu attālumā no 2% gada mērķa, ko tiecas Eiropas Centrālā banka, kuras galvenais uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti.
Lielie procentu likmju paaugstinājumi, ko ieviesa Frankfurtē bāzētā iestāde, ir radījuši bažas par ekonomiskajām grūtībām uzņēmumos, bankās un valdībās ar lieliem parādiem.
Taču, neskatoties uz nesenajiem satricinājumiem finanšu tirgos, Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda Esmu atteicies no šīs idejasun uzstāt uz inflācijas ierobežošanu bija vissvarīgākais.
“Nav kompromisa starp cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti,” šomēnes uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, sacīja Lagarda.
“Mēs neatsakāmies no viena otra dēļ. Mēs tam pieejam ar dažādiem instrumentu komplektiem.”
Šis raksts ir atjaunināts.
