Eiropas Kopienu Statistikas birojs (Eurostat) ceturtdien paziņoja, ka inflācija eirozonā janvārī bija nedaudz augstāka, nekā prognozēts iepriekš, uzsverot, ka cenu pieaugums šobrīd ir sasniedzis savu maksimumu, pat ja pamatā esošais cenu spiediens neliecina par mazināšanās pazīmēm.
Patēriņa cenu inflācija 20 valstīs, kurās ir eiro, janvārī samazinājās līdz 8,6% no 9,2% iepriekšējā mēnesī, kas ir nedaudz virs 8,5%, kas tika lēsts šī mēneša sākumā, kad nav iekļauti skaitļi no Vācijas, bloka lielākās ekonomikas. .
Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati, visticamāk, joprojām būs drūmi, jo pārskatītie dati liecina, ka pamatinflācija jeb cenu kāpums, neņemot vērā nestabilos pārtikas un degvielas produktus, pieaug līdz 5,3% no 5,2%, samulsinot provizoriskos datus vienmērīgā tempā.
Eiropas Centrālā banka kopš jūlija ir paaugstinājusi procentu likmes kopā par 3 procentu punktiem, lai ierobežotu inflāciju, un politikas veidotāji tagad ir nobažījušies, ka sākotnēji enerģijas izmaksu izraisītais kāpums tagad paplašinās, lai ietekmētu visas nozares.
Patiešām, politikas veidotāju publiskajos komentāros pēdējo nedēļu laikā dominē bažas par pamatinflāciju, un daži apgalvo, ka likmju paaugstināšanai nevajadzētu apstāties, kamēr nenotiek skaidra pamatlikmju izmaiņu maiņa.
Eirozonas inflācija https://fingfx.thomsonreuters.com/gfx/mkt/zdpxdxdqmpx/Pasted%20image%201677145136651.png
Pakalpojumu inflācija, kas ir lielākā daļa no pamatinflācijas, tika samazināta līdz 4,4% no 4,2%, kas, iespējams, attiecas uz dažiem, jo pakalpojumi galvenokārt atspoguļo algu pieaugumu un darbinieku ienākumi šobrīd pieaug straujākajā tempā pēdējos gados, pat ja reālā izaugsme vai inflācijas līmenis paliek negatīvs.
Problēma ir tā, ka pamatinflācija labāk atspoguļo turpmāko cenu attīstību, tāpēc likme, kas joprojām pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi, palielina turpmākas pārsniegšanas risku.
Tirgi pašlaik nosaka ilgtermiņa inflāciju nedaudz virs 2,4%, un ECB Padomes locekle Izabela Šnābele jau izteikusies, ka tirgi, iespējams, joprojām nenovērtē noturīgas inflācijas nozīmi, jo “plašā deflācija” vēl nav sākusies.
Šnābels arī sacīja, ka pat pamatinflācijas maiņa nav pietiekama, lai apturētu monetāro stingrību, jo zemākas enerģijas izmaksas, nevis stabilākas sastāvdaļas, visticamāk, izskaidro izmaiņas.
ECB jau ir apsolījusi likmju paaugstināšanu par 50 bp martā, pēc tam tirgos būs vērojamas vēl 75 bp izmaiņas, pietuvinot cenu maksimumu pie 3,75%.
Saņemiet vēlamās ziņas
Lasiet tirgus darbības jaunumus, izmantojot plūsmu, kas pielāgota jūs interesējošajām akcijām.
Iegūstiet lietotni
Enerģijas cenu inflācija janvārī tika samazināta līdz 18.9% no 17.2% sākotnēji, taču tā joprojām ir zemāka no 25.5% decembrī.
Latvijā ir eirozonā augstākais inflācijas līmenis, kas pārsniedz 21%, savukārt Luksemburgā un Spānijā – nedaudz zem 6%.
