href = “https://www.law360.com/tax-authority/articles/1365043/#”> Mets Tompsons ·
Ministri pirmdien paziņoja, ka to valstu finanšu ministri, kuras lieto eiro, turpinās atbalstīt savu ekonomiku, izmantojot agresīvus nodokļu un izdevumu pasākumus, kuru mērķis ir mazināt jaunās koronavīrusa pandēmijas sekas.
Ierēdņi no 19 tā sauktās eirozonas valstīm tikās vienu dienu pirms oficiālākas visu Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmes, lai koordinētu fiskālo politiku valūtas zonai. Neformālajā sanāksmē Eirogrupas ministri apņēmās saglabāt augstu valdības finansiālo atbalstu savai ekonomikai.
Eiropas ekonomikas un nodokļu komisārs Paolo Džentiloni sacīja: “Vienu gadu pēc COVID-19 uzliesmojuma es domāju, ka tas bija labs brīdis, lai apspriestu un novērtētu epidēmijas ietekmi uz dažādām mūsu ekonomikas nozarēm.” Žurnālisti virtuālā preses konferencē pēc tikšanās. Viņš atsaucās uz vīrusu izraisītajām elpceļu slimībām.
Pēc sanāksmes publicētajā paziņojumā teikts, ka šāda veida novērtēšana turpināsies arī nākotnē.
“Turpinot stingru atbalstošas fiskālās politikas koordināciju eirozonā, joprojām ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka mūsu ekonomika pāriet ilgtspējīgas atveseļošanās fāzē,” teikts paziņojumā.
Eiropas valstis kopā ar pārējo pasauli ir reaģējušas uz epidēmijas izraisīto ekonomikas krīzi, izmantojot lielus nodokļu atvieglojumus un tiešās subsīdijas. Paziņojumā teikts, ka Eirozonas grupa plāno īstenot šo stratēģiju tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu ilgtermiņa ekonomiskās rētas.
“Mēs esam vienoti savā pieejā, ka, kamēr veselības krīze nebūs beigusies un atveseļošanās sāksies apņēmīgi, mēs turpināsim aizsargāt savu ekonomiku, izvietojot nepieciešamo finansiālā atbalsta līmeni,” teikts dokumentā.
Finanšu ministru pieeja ievērojami atšķiras no pieejas, kas tika izmantota pēc 2008. gada finanšu krīzes. Par vērienīgās valdības lejupslīdes saasināšanos vainojama milzīgā valdības izdevumu samazināšana ekonomikas satricinājuma laikā.
“Pārāk ātra atkāpšanās būtu kļūda politikā, un Eiropā un starptautiskā līmenī par to pieaug vienprātība,” sacīja Džentiloni. Mēs neatkārtosim pēdējās krīzes kļūdu. “
Eirozonas grupas mērķis ir pievērsties valsts parāda līmenim pēc ekonomikas atveseļošanās, teikts paziņojumā.
Kad atveseļošanās ir sākusies stingri, eirozona [countries] Valsts parāda līmeņa paaugstināšana jārisina, īstenojot vidēja termiņa ilgtspējīgas finanšu stratēģijas, īpašu uzmanību pievēršot valsts finanšu kvalitātes uzlabošanai un investīciju līmeņa paaugstināšanai.
Un tūlīt valstis to garantēs [fiscal measures] “Viņiem vēl ir laiks, viņi joprojām ir pagaidu, pret viņiem joprojām tiek vērsta mērķauditorija,” pēc tikšanās žurnālistiem sacīja Īrijas finanšu ministrs Paschals Donohue.
19 eirozonas valstis ir Austrija, Beļģija, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija.
Rediģējis Nils Koens.
Lai atkārtoti izdrukātu šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar [email protected].
