Eirozonā 2022. gada otrajā ceturksnī darbaspēka izmaksas pieaugs par 4% gadā; 4,4% lēciens ES

2022. gada otrajā ceturksnī stundas darbaspēka izmaksas eirozonā pieauga par 4,0 procentiem un Eiropas Savienībā par 4,4 procentiem, salīdzinot ar to pašu ceturksni gadu iepriekš. Šos skaitļus publicējis Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat.

Darbaspēka izmaksu indekss ir īstermiņa rādītājs, kas parāda darba devēju stundu darbaspēka izmaksu attīstību nominālā izteiksmē, t.i., neveicot korekcijas ar cenu izmaiņām. Darbaspēka izmaksas tiek aprēķinātas nacionālajā valūtā, dalītas ar nostrādāto stundu skaitu, teikts Eurostat paziņojumā presei. Tāpēc mainīgo lielumu, darbaspēka izmaksu un darba stundu attīstība ietekmē rādītāja attīstību (bāzes gads = 2016).

Divas galvenās darbaspēka izmaksu sastāvdaļas ir algas un ar algām nesaistītās izmaksas. Eirozonā darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gada otrajā ceturksnī palielinājās par 4,1 procentu, bet ar algu nesaistītā komponente salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,8 procentiem. Eiropas Savienībā stundas darba samaksa 2022.gada otrajā ceturksnī pieauga par 4,5%, bet nealgas komponente – par 4,1%.

2022. gada otrajā ceturksnī stundas darbaspēka izmaksas eirozonā pieauga par 4,0 procentiem un Eiropas Savienībā par 4,4 procentiem, salīdzinot ar to pašu ceturksni gadu iepriekš. Šos skaitļus publicējis Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat. Darbaspēka izmaksu indekss ir īstermiņa rādītājs, kas parāda darba devēju stundu darbaspēka izmaksu attīstību.

2022. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas eirozonā ārpustirdzniecības ekonomikā (galvenokārt) pieauga par 4,3 procentiem, bet biznesa ekonomikā – par 3,9 procentiem: rūpniecībā par 2,2 procentiem, un +2,8 procenti būvniecībā un +4,9 procenti pakalpojumos. Eiropas Savienībā stundas darbaspēka izmaksas nekomerciālajā ekonomikā (galvenokārt) pieauga par 4,2 procentiem un biznesa ekonomikā par 4,4 procentiem: rūpniecībā +2,9%, būvniecībā +3,3%, pakalpojumos +5,3%.

READ  Kā es sešu nedēļu laikā pārslēdzu savas smadzenes

Eiropas Savienībā ekonomiskās darbības ar vislielāko stundas algas izmaksu pieaugumu gadā bija: NACE 2.red. B sadaļa – “Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde” (+6,9 procenti), N – “Administratīvie un atbalsta pakalpojumi” (+ 6,6 procenti), M – “profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības” (+6,3 procenti) un I – “izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi” (+6,0 procenti).

Divas saimnieciskās darbības ar lielāko gada nealgas komponentes pieaugumu bija NACE 2.red. I sadaļa – “Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi” (+41,0%) un R – “Māksla, atpūta un atpūta” (+14,1 proc. iedzīvotāju) procenti), savukārt NACE Rev. 2 F sadaļa – “Būvniecība” samazinājums par 0,4 procentiem.

2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, lielākais stundas algu izmaksu pieaugums visā tautsaimniecībā fiksēts Ungārijā (+14,9 procenti) un Bulgārijā (+14,6 procenti). Citās četrās ES dalībvalstīs reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 10 procentiem: Lietuvā (+12,4 procenti), Rumānijā (+11,7 procenti), Polijā (+11,1 procents) un Igaunijā (+10,1 procents). Savukārt zemākais stundas algu izmaksu pieaugums visā ekonomikā reģistrēts Grieķijā (+0,8 procenti), piebilsts paziņojumā.

Eirozonā (EA19) ietilpst Beļģija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija un Somija.

Eiropas Savienībā (ES27) ietilpst Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle un Rumānija Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija.

Modes ziņu birojs (NB)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top