Eiropas Tiesas pirmā klimata lieta

Eiropas tiesa Francijā izskata lietu, kurā iesaistīti tūkstošiem pensionāru Šveices sieviešu, kas ir kulminācija sešus gadus ilgajai juridiskai cīņai, kurā viņas apgalvo, ka viņu valdības neadekvātā rīcība klimata pārmaiņu jomā ir pārkāpusi viņu cilvēktiesības.

Lieta, ko sieviešu vārdā ierosinājusi Greenpeace vēlēšanu grupa, tiks skatīta 29.martā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā Strasbūrā. Vietējās tiesas lietu divas reizes noraidīja.

Šveice norāda, ka lieta ir nepieņemama, norādot, ka lieta nav pamatota, un apšauba, vai prasītāji tiek uzskatīti par upuriem. Apliecinot tās nozīmīgumu, šim mērķim pievienojās vēl astoņas valdības (Rumānija, Latvija, Austrija, Slovākija, Norvēģija, Itālija, Portugāle un Īrija). Vismaz viens piebalsoja Bernam, aicinot viņu atlaist.

Lietu sagatavoja seši advokāti, tostarp divi Apvienotās Karalistes karaļa elites advokāti kopā ar sākotnējo komandu. Šeit ir daži no viņu argumentiem:

Lietas dokumentos jeb pieteikumā juridiskajā valodā ir norādīti četri Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (2., 6., 8. un 13. pants), tostarp tiesību uz dzīvību, pārkāpumi. Viņi saka, ka sievietes vecums un dzimums viņu ierindo vienā no kategorijām, ko ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome minējusi kā visneaizsargātāko pret karstuma izraisītiem nāves gadījumiem. Tā arī atsaucās uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes teikto, ka karstuma viļņi kļūst arvien biežāki klimata pārmaiņu dēļ.

Lieta izmanto jaunus pierādījumus, ka vecāka gadagājuma sievietes nespēj regulēt savu ķermeņa temperatūru. Viņš citē daudzus ziņojumus, tostarp 2014. gada Pasaules Veselības organizācijas dokumentu, kurā teikts, ka lielākā daļa Eiropas pētījumu liecina, ka sievietes biežāk mirst no karstuma viļņiem. Aptuveni 30% no karstuma izraisītiem nāves gadījumiem Šveicē ir saistīti ar klimata pārmaiņām pēdējos gados, teikts pētījumā, atsaucoties uz 2021. gada pētījumu, kas publicēts žurnālā Nature.

READ  Latvijas valdība hokeja izlasei piešķir dubultu naudas balvu par bronzas medaļu

Šveices mērķis ir līdz 2030. gadam uz pusi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un līdz 2050. gadam sasniegt neto nulli. Pieteikuma iesniedzēju juristi saka, ka tās mērķi ir “ļoti nepietiekami”. – Viņi īpašu uzmanību pievērš Šveices stratēģijai iegādāties emisiju samazinājumus ārzemēs un iekļaut tos valsts mērķos — stratēģija, kas tika pievērsta plašsaziņas līdzekļu uzmanībai COP27 klimata samita laikā.

– Juristi aicina palātu izdot rīkojumu, ko reti sauc par “publisku akciju”, kas šajā gadījumā nozīmē konkrētus mērķus emisiju samazināšanai noteiktā termiņā.

(Šo stāstu nav rediģējuši Devdiscourse darbinieki, un tas tika automātiski ģenerēts no sindicētās plūsmas.)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top