Eiropas Savienība var piedāvāt Ungārijai un Slovākijai atbrīvojumus no Krievijas naftas embargo

Divas Eiropas Savienības amatpersonas pirmdien paziņoja, ka Eiropas Komisija varētu aiztaupīt Ungāriju un Slovākiju no aizlieguma iegādāties Krievijas naftu, kas šobrīd tiek gatavots, baidoties, cik atkarīgas abas valstis ir no Krievijas jēlnaftas.

Paredzams, ka Komisija otrdien pabeigs darbu pie nākamās un sestās ES sankciju paketes pret Krieviju saistībā ar tās rīcību Ukrainā, kas ietvers aizliegumu iepirkt Krievijas naftu, kuras eksports ir galvenais Maskavas ieņēmumu avots.

Ungārija, kas lielā mērā paļaujas uz Krievijas naftu, vairākkārt ir paziņojusi, ka neparakstīs enerģētikas sankcijas. Slovākija ir arī viena no Eiropas Savienības valstīm, kas ir visvairāk atkarīga no Krievijas fosilā kurināmā.

Kāda amatpersona sacīja, ka, lai saglabātu 27 valstu vienotību, komisija varētu piedāvāt Slovākijai un Ungārijai “izņēmumu vai ilgu pārejas periodu”.

Amatpersonas norādīja, ka naftas embargo, visticamāk, tik un tā tiks ieviests pa posmiem un, visticamāk, pilnībā stāsies spēkā tikai no nākamā gada sākuma.

Eiropa ir galamērķis gandrīz pusei Krievijas jēlnaftas un naftas produktu eksporta, nodrošinot Maskavai milzīgu ienākumu avotu, kas, pēc tādu valstu kā Latvija un Polija teiktā, ir jāsamazina, lai pārtrauktu savu militāro darbību finansēšanu Ukrainā.

Eiropas Savienības valstis ir samaksājušas Krievijai gandrīz 20 miljardus eiro kopš 24.februāra, kad tā iebruka Ukrainā, Maskavā nodēvējot par “īpašu militāru operāciju”, liecina pētniecības organizācija Enerģētikas un tīra gaisa izpētes centrs.

Kopumā ES ir atkarīga no Krievijas 26% no tās naftas importa, taču atkarība dažādās valstīs ir atšķirīga.

Slovākija un Ungārija, kuras abas ir atkarīgas no cauruļvada Družba dienvidu maršruta, kas ved Krievijas naftu uz Eiropu, ir īpaši atkarīgas, un tās pagājušajā gadā saņēma attiecīgi 96% un 58% no jēlnaftas un naftas produktu importa no Krievijas. Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai.

READ  Volkswagen vadošais zīmols paātrina pāreju uz elektrisko

Vācija, lielākā Krievijas naftas pircēja Eiropas Savienībā, pēdējās dienās ir paziņojusi, ka tā varētu ieviest naftas embargo, sākotnēji nebaidoties no ekonomiskajām izmaksām.

Vācijas Ekonomikas ministrija svētdien enerģētikas drošības atjauninājumā norādīja, ka Vācija 2021.gadā no Krievijas importēja 555 000 barelu dienā, kas ir 35% no tās jēlnaftas, bet pēdējo nedēļu laikā samazināja to līdz 12 procentiem.

“Vācijā tagad var kontrolēt naftas embargo ar pietiekamu pārejas periodu, ievērojot augstākās cenas,” viņa sacīja.

Trešdien ES sankciju paketi paredzēts prezentēt ES valstu valdību vēstniekiem.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top