Pēc ilgstošām un dažkārt pretrunīgām sarunām piektdien (11. martā) Eiropas Parlaments un Eiropadome apstiprināja Eiropas savienojuma instrumentu, ietaupot vairāk nekā 30 miljardus eiro transporta, digitālās un enerģētikas projektu finansējumam.
Pirms darījuma, kas noslēgts vēlā ceturtdienas vakarā, sarunas apstājās par līdzekļu piešķiršanu “Rail Baltica” – lielam infrastruktūras projektam, kura rezultātā Latvija, Lietuva un Igaunija savienos ātrgaitas dzelzceļu ar pārējo Eiropas Savienību.
Pēc Baltijas valstu līderu pieprasījuma Eiropas Savienības valstis vienojās projektam piešķirt 1,4 miljardus eiro no Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmas, kas tiks ņemta no Connect Europe Facility.
Tomēr Eiropas Parlaments, kuram jāapstiprina EISI budžets, kā arī padome, ir atturējies no tā, ko viņi uzskata par paredzētu finansējumu, galvenokārt pārkāpjot standarta procedūras.
Kaut arī EISI transporta finansējums ir sadalīts divās aploksnēs – viena kohēzijas valstīm un otra visām dalībvalstīm – Rail Baltica finansējums bija jāsaņem no pēdējiem, priekšlikums, kuru Parlaments noraidīja izmēģinājuma sarunu laikā.
Deputāti ir iebilduši, ka finansējumam no publiskā finansējuma jābūt pieejamai visām ES valstīm un tam jāpiešķir, izmantojot standarta konkurences praksi.
EURACTIV saprot, ka ir panākts kompromiss, kurā dzelzceļa projektiem kohēzijas valstīs tiks piešķirta prioritāte, taču bez skaidras piešķiršanas.
CEF 2.0
Jau otro reizi EISI finansē pārrobežu transporta projektus, Eiropas enerģijas tirgus integrāciju, ekonomikas digitālo pārveidošanu un lielas jaudas tīkla ieviešanas veicināšanu. Tas pagarināsies no 2021. līdz 2027. gadam.
No objekta 25,81 miljards eiro tiks piešķirts transporta projektiem, no kuriem 11,29 miljardi eiro tiek piešķirti kohēzijas valstīm. Enerģētikas projektiem tiks piešķirts finansējums 5,84 miljardu eiro apmērā, savukārt digitālo projektu ieguvēji varētu būt 2,06 miljardi eiro.
Aptuveni 1,7 miljardi eiro ir iekļauti transporta aploksnē, lai apmierinātu militārās mobilitātes vajadzības, piemēram, paplašinot infrastruktūru, lai krīzes laikā pārvietotu spēkus.
Visiem centra finansētajiem projektiem jāatbilst Eiropas Savienības, klimata un nacionālās enerģētikas plāniem. Tika panākta vienošanās, ka vismaz 60% naudas tiks novirzīti pasākumiem, kas atbalsta ES klimata mērķus.
Pašreizējais Eiropas Padomes prezidents, Portugāles infrastruktūras un mājokļu ministrs Pedro Nuno Santoss sacīja, ka uzlaušana ļaus sākt CEF darbību pirms vasaras pārtraukuma.
Mijiedarbība
Transporta komisāre Adina Fliana atzinīgi novērtēja vienošanos, sakot, ka Connect Europe Facility “strādās, lai savienotu pārrobežu transporta savienojumus, novirzītu lielāku satiksmi uz dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem un veicinātu multimodālu integrāciju”.
“Mums ir jābūt gudrākai, ilgtspējīgākai un izturīgākai pret krīzēm transporta sistēmai, un CEF būs atslēga, lai to panāktu,” viņa piebilda.
Marians Žans Marinesku, Rumānijas likumdevējs no labēji centriskās EPP grupas un Eiropas Parlamenta EISI sarunu vedējs, sacīja, ka finansējums “modernizēs un paplašinās infrastruktūras projektus Eiropā”.
“Ja mēs vēlamies sasniegt vēlmi novirzīt lielāku satiksmi uz dzelzceļiem, dzelzceļa nozarei jāuzlabo tās darbība, un tas, cita starpā, ir arī EISI fondu mērķis. Jaunie tuneļi, dzelzceļi un tilti, ko finansē Vienkārši ilgtspējība; viņš paziņojumā sacīja, ka vairāk investīciju infrastruktūrā radīs vairāk darbavietu un atbalstīs ekonomikas atveseļošanos laikos, kad Eiropai tas visvairāk nepieciešams.
Īrijas deputāts Kiaran Cove, dokumenta ēnas referents Eiropas Zaļo un izglītības visiem grupas parlamentā, ieņēma kritiskāku nostāju, izraisot viņa entuziasmu par vienošanos.
“Es priecājos, ka attiecībā uz to, lai mēs negatīvi neietekmētu planētu, mēs šajā likumdošanā esam veiksmīgi nostiprinājuši klimata aizsardzības pasākumus. Tomēr šajā regulā joprojām ir problemātiski elementi, tostarp finansējums militārajai mobilitātei,” viņš teica paziņojumā. .
Kavs apgalvoja, ka, atļaujot centram finansēt tādu infrastruktūru kā ceļi un lidostas, tiktu sabojātas izredzes sasniegt Eiropas Savienības oglekļa neitralitātes mērķi.
Mērķis 60% no klimata izdevumiem CEF noteikti ir apsveicams. Bet fakts, ka finansējums to joprojām var novirzīt gāzes vai augstas oglekļa emisijas transporta infrastruktūrai, kaitē Eiropas Savienības cīņai pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzību ir vēl viens piemērs likumdošanai, kas grauj Eiropas zaļo darījumu.
Pagaidu nolīgums tagad ir oficiāli jāapstiprina gan Eiropas Parlamentam, gan Padomei. Kad abas iestādes to būs apstiprinājušas, EISI stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēros ar atpakaļejošu datumu no 2021. gada 1. janvāra.
[Edited by Frédéric Simon]
