Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jaunu sankciju kārtu pret Krieviju Krievijas pirmajā gadadienā Pilnīgs Krievijas iebrukums Ukrainā.
iepakojums ir Desmitā, ko pieņēmušas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsolīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Viņas vizītes laikā Kijevā šī mēneša sākumā ka ES “mērķis īstenot desmito sankciju paketi” viena gada laikā pēc Krievijas iebrukuma.
Jaunās sankcijas ir vērstas pret struktūrām, kas atbalsta karu un izplata Krievijas propagandu
Zviedrija, kas gada sākumā bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, paziņoja, ka jaunie pasākumi “vēršas pret ierobežojošiem pasākumiem pret personām un organizācijām, kas atbalsta karu, izplata propagandu vai piegādā bezpilota lidaparātus, ko Krievija izmanto karā”.
Zviedrijas prezidentūra tviterī paziņoja: “Eiropas Savienības dalībvalstis ir kopīgi noteikušas visspēcīgākās un tālejošākās sankcijas, kādas jebkad ir bijušas, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā.”
“Eiropas Savienība ir vienota ar Ukrainu un ukraiņu tautu. Mēs turpināsim savu atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas nepieciešams,” viņa piebilda.
Kāpēc jūs tik vēlu vakarā paziņojāt par sankcijām?
ES diplomāti bija vienojušies par gandrīz visiem piedāvātās jaunās paketes punktiem, bet Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis piektdien vizītes laikā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā kritizēja to kā “pārāk maigu un pārāk vāju”.
“Mēs ierosinām iekļaut vairāk cilvēku,” Kijevā sacīja Moraveckis.
Lietuvas prezidents Gitans Nauseda atkārtoti pauda bažas. “Es vienmēr gaidīju bargākus sodus,” viņš teica. Viņš žurnālistiem sacīja, ka sagaida, ka tiks vērsts pret Krievijas valsts kodolkompāniju Rosatom.
Aģentūra France-Presse, atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem, ziņoja, ka Polija cenšas noteikt aizliegumu riepu ražošanā izmantotās sintētiskās gumijas importam no Krievijas. Itālija vēlējās ilgu pārejas periodu, lai saviem ražotājiem dotu vairāk laika jaunu piegādātāju atrašanai.
Rezultātā radušās ķibeles ir aizkavējušas vienošanos par to, ko Briseles darbinieki raksturo kā joprojām ļoti lielu sankciju paketi, ziņo AFP.
ASV paziņo par jaunām sankcijām
ASV piektdien arī paziņoja, ka ir noteikušas sankcijas simtiem Krievijas uzņēmumu, banku, ražotāju un privātpersonu, īpaši vēršoties pret struktūrām, kas palīdzēja Krievijai izvairīties no sankcijām viena gada gadadienā kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā.
Krievijas metālu un kalnrūpniecības sektors, kā arī ieroču tirgotāji, tehnoloģiju organizācijas un ieroču ražotāji ir īpaši vērsti uz tiem, kas palīdz darboties dažādās valstīs, sākot no Apvienotajiem Arābu Emirātiem līdz Šveicei.
Kurš tika sodīts pēdējā vilnī?
Sankcijas ir skārušas desmitiem finanšu institūciju, tostarp Krievijas lielāko nevalstisko publisko banku, mikroelektronikas importētājus un oglekļa šķiedras ražotājus, kas ir galvenā aizsardzības sistēmu sastāvdaļa.
Trīsdesmit cilvēkiem draud sankcijas saistībā ar iespējamo saistību ar Krievijas centieniem izvairīties no sankcijām. Viņu vidū ir Šveices un Itālijas uzņēmējs Valters Moreti un viņa uzņēmumi, Nurmurats Kurbanovs, Krievijas un Turkmenistānas ieroču tirgotājs, kurš, iespējams, pārstāvēja Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības uzņēmumus ārvalstīs, un krievu uzņēmējs Aleksandrs Jevgeņevičs Udodovs, kurš ir bijušā vīra svainis. Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins.
Pēc tam ASV Valsts departaments noteica sankcijas vairāk nekā 60 augstām Krievijas valdības amatpersonām, tostarp valdības ministriem un reģionālajiem vadītājiem, kā arī trim valsts uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par Krievijas kodolieroču programmas pārvaldību.
Vīzu ierobežojumi noteikti arī vairāk nekā 1200 Krievijas militārpersonām. Sankciju sarakstā iekļauti arī vadošā valsts televīzijas propagandiste Olga Skabijeva un Oļegs Romaņenko, kurš vadīja Ukrainas Zaporožjes atomelektrostaciju pēc tam, kad to sagrāba Krievija.
Ko teica ASV finanšu ministrs?
“Mūsu sankcijām ir bijusi īstermiņa un ilgtermiņa ietekme, krasi saasinot Krievijas cīņu par ieroču atjaunošanu un izolēto ekonomiku,” teikts ASV finanšu ministres Dženetas Jellenas paziņojumā.
“Mūsu šodienas rīcība ar mūsu G7 partneriem parāda, ka mēs atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik vien varēsim,” piebilda Jellena.
Viņa norādīja, ka šis pasākums tiek veikts kopā ar G7 partneriem ar nolūku nostāties ar Ukrainu “cik ilgi vien iespējams”.
Viņas komentāri nākuši, apmeklējot divas dienas ilgo G20 finanšu ministru sanāksmi Bengaluru, Indijā.
Viņa piektdienas sanāksmēs Krievijas amatpersonām sacīja, ka “viņu nepārtrauktais darbs ar Kremli padara viņus līdzvainīgus Putina zvērībās”.
“Viņi ir atbildīgi par Ukrainā zaudētajām dzīvībām un iztikas līdzekļiem un globāli nodarīto kaitējumu,” piebilda Jellena.
Kādas vēl finansiālas sankcijas par iebrukumu Ukrainā ir paziņojušas ASV?
Paredzams, ka arī ASV Tirdzniecības departaments un ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs piektdien pastiprinās spiedienu uz Krieviju, atzīmējot gadadienu kopš visaptverošā iebrukuma Ukrainā.
Atrodas Parīzē Arī Finanšu darbības darba grupa (FATF) apturēja Krievijas dalību piektdiena.
“Mūsu sankcijas ir spēcīgas, efektīvas un skar visus Krievijas ieņēmumus,” G20 preses konferencē sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Le Maire.
“Viņi diskreditē Krievijas rūpniecību un grauj kara centienus,” viņš piebilda.
rm, ar/sms, jsi (AP, AFP, Reuters, dpa)
