Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, runājot Briselē, sacīja, ka komisija iesaka “piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu. Tas, protams, ir balstīts uz izpratni, ka valsts īstenos vairākas papildu reformas”.
“No Komisijas viedokļa Ukraina ir skaidri parādījusi valsts centienus un apņēmību dzīvot saskaņā ar Eiropas vērtībām un standartiem.”
“Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs vēlamies, lai viņi dzīvotu kopā ar mums Eiropas sapni,” secināja fon der Leiena.
Komisija arī ieteica izvirzīt kandidātu Ukrainai kaimiņvalstij Moldovai, bet ne Gruzijai, kamēr tā neizpildīs citus nosacījumus. Eiropas Savienības 27 dalībvalstu vadītāji nākamnedēļ tiksies samitā, lai apspriestu savus viedokļus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien kopīgās preses konferencē Kijevā ar trim galvenajiem Eiropas Savienības politiskajiem līderiem Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Itālijas premjerministru Mario Dragi sacīja, ka Krievijas uzbrukums viņa valstij ir pielīdzināms uzbrukumam. visās valstīs.. Eiropā.
Viņš piebilda, ka labākais veids, kā demonstrēt mūsu “kopīgo un stingro nostāju”, ir atbalstīt Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā, piebilstot, ka tās kā kandidātvalsts ES statuss “vēsturiski varētu palielināt brīvību Eiropā un kļūt par vienu no galvenajiem Eiropas lēmumiem. 21. gadsimta pirmās trešdaļas.”
Zelenskis sacīja, ka Ukraina ir gatava strādāt, lai kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti: “Mēs saprotam, ka ceļš uz Eiropas Savienību patiešām ir ceļš, nevis viens solis. Bet šis ceļš ir jāsāk, un mēs esam gatavi strādāt tāpēc mūsu valsts ir kļuvusi par pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā, un ukraiņi jau ir nopelnījuši tiesības uzsākt šo ceļu.
Makrons vēlāk sacīja, ka izredzes, ka Ukrainai tiks piešķirts ES kandidātvalsts statuss, ir Krievijas iebrukuma sekas. Viņš runāja intervijā CNN saistītajam uzņēmumam BFMTV piektdien vilcienā, kas izbrauc no Ukrainas.
Pēc vizītes Kijevā viņš sacīja: “Ukrainai parasti nevajadzētu būt kandidātei, mēs to darām kara dēļ un tāpēc, ka mēs uzskatām, ka tas ir labi.
“Tā ir cerības zīme, tas ir vēstījums Ukrainai, lai teiktu, ka viņi pieder Eiropas ģimenei,” viņš sacīja.
Kamēr Makrons teica, ka lielākā daļa Rietumeiropas valstu atbalsta plānu, viņš sacīja: “Mums ir valstis, kas ir konservatīvākas.”
Francijas līderis piebilda, ka jautājums par Ukrainas kandidatūru dalībai ES tiks lemts Eiropadomes samitā nākamceturtdien un piektdien.
“Ir tāls ceļš ejams, lai pievienotos Eiropas Savienībai,” viņš piebilda.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals izteica pateicību par Eiropas Komisijas lēmumu. “Paldīgs fonderlīnam par šo lēmumu!” Viņš teica, izmantojot Twitter. Tas paātrinās visu procesu [Ukrainian] apvienoties [European] Iekšējais tirgus efektīvi pavada #Ukrainas atveseļošanos pēc ES standartiem.
Kremlis norādīja, ka attīstībai nepieciešama “pastiprināta uzmanība” no Maskavas. “Mēs visi apzināmies saasināšanos Eiropā un diskusijas par Eiropas Savienības aizsardzības komponentes stiprināšanu. Tāpēc ir dažādas pārvērtības, kuras mēs novērojam,” ikdienas sarunā ar žurnālistiem sacīja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
kas notika pēc tam?
Ukraina tagad izpildīs Kopenhāgenas kritērijus — neskaidru prasību triādi, kas ES jāapmierina kandidātvalstij, lai uzsāktu atbilstošas pievienošanās sarunas. Viņi koncentrējas uz to, vai šajā valstī ir funkcionējoša brīvā tirgus ekonomika, vai valsts institūcijas ir kvalificētas, lai atbalstītu tādas Eiropas vērtības kā cilvēktiesības un ES tiesiskuma interpretācija un vai valstī ir funkcionējoša un iekļaujoša demokrātija.
Pastāv arī patiesas bažas, ka Ukrainai joprojām ir tālu, lai tuvākajā laikā sasniegtu Kopenhāgenas kritērijus. Saskaņā ar Transparency International 2021. gada korupcijas uztveres indeksu Ukraina ieņem 122. vietu 180 valstu sarakstā. Salīdzinājumam Krievija ieņem 136. vietu.
Tiklīdz tiek uzskatīts, ka valsts ir izpildījusi šos kritērijus, ES 35 sadaļas var sākt sarunas, no kurām pēdējās trīs attiecas uz dažām Kopenhāgenas kritēriju jomām.
Pēc tam, kad ES dalībvalstu vadītāji vienojas, tas ir jāratificē ES parlamentā un katras dalībvalsts valdības likumdevējiem.
Ukraina oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā 28.februārī, tikai četras dienas pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu. Zelenskis toreiz sacīja, ka blokam “steidzami jāatzīst Ukraina, izmantojot jaunu procedūru…Mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un būt līdzvērtīgos ar viņiem. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tā ir iespējams.”
Pirms kara sākuma Zelenskis sacīja, ka arī Ukraina vēlētos iestāties NATO. Taču nākamajos mēnešos doma norima, jo atklājās, ka koalīcija tuvākajā laikā nevēlas pieņemt Kijevu.
CNN Džozefs Atamans, Kamila Naita, Anna Černova un Niams Kenedijs piedalījās šajā ziņojumā.
