2020. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa sāka izskatīt 22 jaunas lietas no Latvijas, kas ir daudz vairāk, salīdzinot ar citiem gadiem, trešdien, 3. martā, Latvijas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Lūce sacīja Latvijas pārstāve. .
Lūce informēja komitejas locekļus par būtiskajiem notikumiem 2020. gadā un atklāja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2020. gadu ir pavadījusi lielā mērā zem “Covid-19” zīmes. Lūce piebilda, ka epidēmija ietekmēja tiesas darba regulējumu, bet neietekmēja darba apjomu.
Viņasprāt, to apstiprina ar Latviju saistīto lietu skaits, jo salīdzinājumā ar citiem gadiem ir pieaudzis spriedumu un saņemto sūdzību skaits.
Pagājušajā gadā tiesa pasludināja 15 nolēmumus ar Latviju saistītās lietās. Astoņās no tām tiesa konstatēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumus. Vienā gadījumā tika rasts mierīgs risinājums. Pārējās lietas tika ignorētas, jo tiesa nekonstatēja ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes.
Ieskats tiesas nolēmumos ļauj secināt, ka dažādās lietās bija trīs tēmas – īpašuma tiesības, līdzsvars starp personas vārda brīvību un tiesībām uz privāto dzīvi, kā arī personas tiesības uz taisnīgu tiesu.
2020. gadā ECT pieņēma spriedumus šādās lietās: Marcus pret Latviju un Zerneti pret Latviju. Abi ir saistīti ar Kriminālprocesa noteikumiem, kas iepriekš bija spēkā Latvijā. Abos gadījumos prasītāji sūdzējās par mantas konfiskāciju, nenovērtējot izdarīto noziegumu nopietnību vai to, ka konfiscētā manta pienācīgi bija personas vienīgais īpašums utt.
Ņemot vērā to, ka Marcus pret Latviju lieta tiek ierosināta kopš 2010. gada, Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolēma balstīt savu spriedumu uz tajā laikā spēkā esošo regulējumu. Tiesa paziņoja par īpašuma tiesību pārkāpumu. Latvijas Satversmes tiesa iepriekš bija pabeigusi to pašu lietu un tikmēr lietu izskatīja. Tikmēr likumdevējs ir mainījis krimināllikuma prasības.
Looss sacīja, ka ECT kavējas, un ir pilnīgi iespējams, ka līdz brīdim, kad tiesa pieņems lēmumu, noteikumi būs mainījušies.
Otrs nozīmīgais jautājums, ko tiesa izskatīja 2020. gadā, bija par līdzsvara atrašanu starp vienas personas vārda brīvību un citas personas tiesībām uz privātumu – Dupate vs. Latvija.
Lce paskaidroja, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem dažos plašsaziņas līdzekļos tika publicētas Kristīnes Dupates fotogrāfijas, kurās viņa tika pamanīta ar savu tikko dzimušo bērnu atstājot dzemdību nama slimnīcu. Jautājums bija par to, vai plašsaziņas līdzekļu publicētā informācija par vidusmēra cilvēku veicināja svarīgu tēmu publisku apspriešanu, vai arī tā bija apmierinājusi citu ziņkārību.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolēma, ka līdzsvars nav atrasts, tāpēc tā nolēma, ka šajā konkrētajā gadījumā tika pārkāpts privātums.
Trešā tēma bija par personas tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām pārskatīt viņa lietu saprātīgos apstākļos. Lūce uzsvēra, ka pagājušajā gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir notikušas lielas pārmaiņas, jo tā pirmo reizi pieņēma Latvijas valdības argumentu, ka pastāv kompensācijas mehānisms cilvēkiem, kuri uzskata, ka civilprocess prasa pārāk daudz ilgi.
ECT piekrita, ka šādos gadījumos personai ir tiesības saņemt kompensāciju par civilo darbību, kas prasa ilgu laiku. Pēc viņas teiktā, tiesai ir svarīgi to atzīt.
Tikmēr Lūss sacīja, ka pērn kopumā tika saņemti 22 jauni gadījumi, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar citiem gadiem, kad katru gadu tika saņemtas 6 līdz 12 lietas.
Viņa nespēja noteikt, vai tas ir saistīts ar Covid-19 epidēmiju.
Komentējot 2020. gadu, Lūss sacīja, ka ir vēl divi nozīmīgi notikumi – Latvija pirmo reizi ir iesniegusi starpvalstu sūdzību pret Dāniju par Kristīnes Messani izdošanu Dienvidāfrikas Republikai, un Latvija nav iesniegusi sūdzību ECT par novirzi. Nekā dažu cilvēktiesību ievērošana ārkārtas stāvokļa laikā.
Maysan lietā Lūss piebilda, ka strīds ar Dāniju tika atrisināts 2020. gada martā ar Maysan atgriešanos Latvijā.
