Eiropas Centrālās bankas prezidents brīdina par straujām politikas izmaiņām, kad krīze pāriet
Ekonomikas atveseļošanās
3 minūtes.
Pirms 45 minūtēm
Eiropas Centrālā banka joprojām uzskata, ka ekonomikas atveseļošanās sāksies nākamajā ceturksnī, neskatoties uz Eiropas Savienības cīņu par epidēmijas pārvarēšanu, saka Vasiļauskas.
Eiropas Centrālā banka joprojām uzskata, ka ekonomikas atveseļošanās sāksies nākamajā ceturksnī, neskatoties uz Eiropas Savienības cīņu par epidēmijas pārvarēšanu, saka Vasiļauskas.
Eiropas Centrālā banka Frankfurtē
Attēlu kredīts: Shutterstock
Eiropas Centrālajai bankai vajadzētu būt piesardzīgai, ja tā novēršas no ārkārtas stimuliem, pat ja ekonomika atgriežas no pandēmijas, kā gaidīts, uzskata aizejošās politikas veidotājs Vitas Vasiļiuskas.
Lietuvas centrālās bankas valdes loceklis un prezidents, kurš nākamajā mēnesī atsakās no šīm lomām, intervijā teica, ka Eiropas Centrālajai bankai ļoti drīz vajadzētu gūt labumu no iepriekšējās pieredzes par stingrāku darbību. Tas nozīmē pakāpenisku atgriešanos tikai pie standarta monetārajiem instrumentiem.
Viņš prognozēja, ka pat pēc inflācijas atgriešanās iepriekšējā epidēmijas gaitā politikas veidotājiem būs jāuztur kvantitatīvais atvieglojums “ilgu laiku”.
“Es nedomāju, ka mēs varam atļauties veikt ļoti asas izmaiņas mūsu monetārajā politikā, īpaši ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi,” pirmdien sacīja Vasiļiusks. “Pārejas situācijā būtu labāk dzīvot nedaudz ilgāk.”
Eiropas Centrālās bankas amatpersonām pēdējās desmitgades laikā ir nācies atgriezties pēc pārāk agra monetārā atbalsta pārtraukšanas vai atsaukšanas. Viņi pārtrauca obligāciju pirkšanu 2018. gada beigās – tikai lai atsāktu pirkšanu gada laikā, ekonomikai pasliktinoties, un bija spiesti mainīt divus procentu likmju pieaugumus 2011. gadā.
Paredzēts, ka ārkārtas pandēmijas ārkārtas pirkšanas programma 1,85 triljonu eiro (2,2 triljonu ASV dolāru) vērtībā turpināsies vēl vismaz gadu, savukārt vecais 2015. gadā ieviestais kvantitatīvā atvieglojuma plāns ir atvērts – saistīts tikai ar progresu inflācijas atgriešanās jomā eirozonā vairāk ilgtspējīgi apmēram 2%.
“Es nedomāju, ka stimula uzturēšana pārāk ilgi ir pārāk riskanta, salīdzinot ar pārmērīgu reakciju uz stimula atcelšanu,” sacīja Vasiļauskska, piebilstot, ka viņš negaida nekādu lēmumu par to, kā atbrīvoties no krīzes programmas pirms kritiena.
47 gadus vecais vīrietis desmit gadus vadīja Lietuvas Centrālo banku un kļuva par Eiropas Centrālās bankas politikas veidotāju 2015. gadā, kad viņa valsts pievienojās eirozonai. Viņš pārceļas uz Starptautiskā Valūtas fonda valdi kā pārstāvis Baltijas reģionā un Ziemeļeiropā.
Eiropas Centrālā banka pašlaik paātrina obligāciju pirkšanu, lai novērstu aizņēmuma izmaksu pieaugumu, atspoguļojot pieaugošo atšķirību starp Eirozonas ekonomikām un Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV atveseļošanos veicina strauja vakcinācijas gaita un milzīgs finansiāls atbalsts, savukārt neveiksmīgas vakcīnas ieviešanas dēļ eirozonā ir iekļauti paplašināti ierobežojumi.
Centrālās bankas visā reģionā pēdējo divu nedēļu laikā ir nopirkušas vidēji 20 miljardu eiro parādu nedēļā, lai saglabātu labvēlīgus finanšu nosacījumus valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un Vasiliauskas norādīja, ka investoriem vajadzētu sagaidīt, ka šis temps turpināsies.
“Pašlaik es neredzu vajadzību mainīt mūsu kursu,” viņš teica.
Atzīstot, ka bloks cīnās ar krīzes pārvarēšanu, Vasiļauskska sacīja, ka Eiropas Centrālās bankas jaunākā prognoze par ekonomikas atveseļošanos, kas sākas nākamajā ceturksnī, paliek spēkā.
IFC darbinieki šomēnes gaidīja, ka 19 valstu ekonomika saruks pirmajā ceturksnī, bet nākamajos trīs periodos tā pieaugs vismaz par 1,3%. Viņi redz visa gada pieaugumu par 4%, lai gan ar to nepietiek, lai kompensētu pagājušā gada 6,6% samazinājumu.
“Esmu optimistisks par risku līdzsvaru, to, ko mēs varam redzēt un ko varam sagaidīt šī gada otrajā pusē,” sacīja gubernators. “Perspektīva atspoguļo realitāti – es neteiktu, ka viņa ir pārāk pesimistiska vai optimistiska.”
Viņš arī sacīja, atkārtojot kolēģu valdes locekļu Martina Kazaka (Latvijas un Slovākijas) Pētera Kazimira nesenās intervijas, ka draudošā atveseļošanās nozīmē, ka Eiropas Centrālā banka uz visiem laikiem neturēs aizņēmumu izmaksas pašreizējā līmenī.
Viņš teica: “Dažas izmaiņas finanšu apstākļos ir ļoti normālas, ja jūs saskatāt pozitīvas izmaiņas ekonomikas perspektīvā.” Jūs nevarat izvairīties no peļņas un citu likmju pieauguma. Būtība ir saprast, vai tās ir dabiskas ekonomikas attīstības sekas, vai arī kaut kas nav kārtībā. “
© 2021 Bloomberg LP
