Eiropas Centrālās bankas politikas veidotāji pēc banku satricinājuma pārdomā procentu likmju paaugstināšanu

Eiropas Centrālās bankas politikas veidotāji pārskata likmju paaugstināšanas ceļu, ņemot vērā pagājušā mēneša banku satricinājumus, taču joprojām ir apņēmušies ierobežot pamatinflāciju.

Bažas par inficēšanos, ko izraisīja ASV bāzētās Silīcija ielejas bankas sabrukums marta sākumā, noveda pie vairāku citu reģionālo ASV aizdevēju sabrukuma, kas vainagojās ar Šveices Eiropas giganta UBS veikto Credit Suisse glābšanu.

Lai gan toreizējā panika lika investoriem un noguldītājiem bēgt no globālā banku sektora, tirgus kopš tā laika ir nomierinājies, valdot vienprātībai, ka banku bankrota cēlonis bija īpaša biznesa modeļu nestabilitāte, nevis sistēmiska problēma.

Eiropas Centrālā banka paaugstināja procentu likmes par 50 bāzes punktiem marta vidū banku satricinājuma kulminācijā, neskatoties uz dažiem centrālās bankas aicinājumiem apturēt.

Taču šonedēļ vairāki Padomes locekļi norādīja uz ekonomiskās ietekmes risku, jo procentu likmes turpina paaugstināties, cenšoties ierobežot inflāciju.

Kopējais inflācijas līmenis eirozonā martā ievērojami samazinājās līdz 6,9% gadā, galvenokārt zemāku enerģijas cenu dēļ. Tomēr pamatinflācija, kas neietver mainīgās enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas cenas, pieauga līdz visu laiku augstākajam līmenim 5,7%.

Pagājušā mēneša notikumi ir likuši pārdomāt dažus ECB politikas veidotājus, piemēram, Austrijas Nacionālās bankas vadītāju Robertu Holcmanu.

Viņš jau iepriekš bija izteicis domu, ka ECB padomei nākamajā sanāksmē maijā, iespējams, būs jāapsver vēl četri procentu likmju paaugstinājumi, sākot ar 50 bāzes punktu paaugstināšanu.

Taču viņš ceturtdien CNBC sacīja, ka kopš šiem komentāriem pirms diviem mēnešiem “lietas ir mainījušās” un ka centrālajai bankai būs rūpīgi jāizvērtē situācija pēc nākamās sanāksmes.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko mēs redzējām saistībā ar banku krīzi ASV un Šveicē, ir izraisījis izmaiņas cerībās, un, ja gaidas mainās, mums ir jāmaina savi uzskati,” Holcmans sacīja CNBC SVF pavasara sanāksmēs. Vašingtona. Kapitāls

Viņš piebilda, ka joprojām ir jāņem vērā noturīgā pamatinflācija, taču tā nav “vienīgā daļa”, kam ir nozīme, jo finanšu nosacījumi ievērojami pasliktinās un mājsaimniecību un uzņēmumu piekļuve kredītiem samazinās.

“Nozīme ir arī situācijai finanšu tirgos. Ja situācija finanšu tirgus uzņēmumos palielinās, un mājsaimniecībām un uzņēmumiem kļūst grūtāk iegūt kredītu, tas ir jāņem vērā. [rates must rise] Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, ko mums šobrīd stāsta vide.

Šo piesardzīgo toni piebalsoja kolēģis valdes loceklis Ignazio Fiesco.

Itālijas Bankas vadītājs sacīja, ka finanšu satricinājumi, lai gan vēl nav jūtami eirozonā, kur bankas pārsvarā ir labi kapitalizētas un tām ir pietiekama likviditāte, ir viens no vairākiem faktoriem, kas palielina negatīvus riskus ekonomikas perspektīvām.

“Itālijas banku sektoram klājas ļoti labi, Eiropas banku sektoram klājas ļoti labi, ņemot vērā mūsu novērotos traucējumus – tas galvenokārt ir saistīts ar konkrēto banku biznesa modeļiem, kas ir ietekmēti,” sacīja Visko.

“Tas ir privātums, taču var būt inficēšanās citu iemeslu dēļ. Sociālie mediji darbojas tādos veidos, kurus mums tagad ir grūti saprast.”

Pamatā esošās bažas par inflāciju

Visco aicināja būt pacietīgam, vērtējot ECB likmju paaugstināšanas ceļu, jo īpaši tādēļ, ka kreditēšanas nosacījumi “kļuvuši ievērojami stingrāki”. Taču viņš sacīja, ka politikas veidotāji rūpīgi pārbaudīs datus, lai atklātu pazīmes, ka pamatinflācija samazinās un ka bankas vidēja termiņa inflācijas mērķis 2% apmērā ir tuvu.

“Patiesībā, ja paskatās uz kredītdatiem, tad tas liecina, ka pieauguma temps no vairāk nekā 10% vasaras beigās ir samazinājies līdz nullei, reālajā izteiksmē šobrīd negatīvs, tāpēc mēs stingrāk. Jāgaida monetārās politikas aizkavēšanās,” viņš teica. Nesenie politiskie soļi var ilgt no gada līdz 18 mēnešiem, lai stimulētu eirozonas ekonomiku.

Citi ECB Padomes locekļi vienbalsīgi norāda, ka pamatinflācija ir galvenais ECB rādītājs, lai noteiktu procentu likmju paaugstināšanas tempu un posmu, kurā tā var bremzēt.

Lietuvas Bankas prezidents Ģedimins Šimkus sacīja, ka pamatinflācija ir satraucoša, un norādīja, ka, iespējams, tā vēl nav sasniegusi maksimumu. Tomēr viņš uzsvēra, cik svarīgi ir novērtēt pašreizējās stingrākas politikas novēloto ietekmi, jo tā veicina ekonomiku.

“Daudz no tā, ko esam paveikuši, tas vēl nav atklāts… Es domāju, ka pamatinflācija samazināsies pat šogad. Bet, to visu sakot, es teiktu, ka saspringts darba tirgus, dinamisks darba tirgus, Simcus šim attēlam pievieno savus spraudņus. Vispārīgi… kopējā inflācija samazinās, bet pakalpojumu inflācija un neenerģijas rūpniecības preču inflācija turpina pieaugt.

“Daudzi cilvēki jautā, kas ir… galīgā procentu likme? Bet mūsu lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz dažādiem datiem, makroekonomiskajām prognozēm, ienākošajiem finanšu un ekonomikas datiem, un tas nav tikai par inflācijas skaitli… Runa ir par visu šo dati, kas pieņem lēmumu.”

Maltas Centrālās bankas vadītājs Edvards Scikluna sacīja, ka ECB cīņā ar likmju paaugstināšanu “vēl ir kāds ceļš ejams”.

“Mēs neko nevaram darīt ar enerģijas cenām, bet mēs esam ļoti sarūgtināti par to, ka inflācija sāk mazināties, ka algu saņēmēji saka” ak, mēs nedomājam, ka tas samazināsies, tāpēc mēs prasīsim atalgojums palielinās.” Tas pats uzņēmumiem. Jā, mēs esam noraizējušies par to, ka pamatinflācija vēl nav sasniegusi maksimumu,” sacīja Sciklona.

Viņš piebilda, ka jebkāda procentu likmju paaugstināšanas apmēru nākotnē būtu grūti prognozēt, ņemot vērā ekonomikas attīstību, tostarp bažas par banku sistēmu, taču norādīja, ka tas, ka diskusijas par pauzi vai palēnināšanos liecina, ka procentu likmes tuvojas virsotne.

“Ar katru reizi kļūst grūtāk. Tā ir laba zīme, ka tuneļa gals nav tālu,” viņš teica.

Lai gan eirozonas ekonomika līdz šim ir izvairījusies no recesijas, joprojām pastāv bažas par turpmākas monetārās stingrības ietekmi uz izaugsmi.

To ceturtdien uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Martišs Kazāks, norādot, ka 20 dalībvalstu bloks “vēl nav ārpus briesmām” un recesijas riski ir “nenozīmīgi”.

“Inflācija joprojām ir augsta. Pastāv zināmas finansiālās nestabilitātes risks – līdz šim Eiropā ir ļoti labi, un ir zināms iemesls būt pārliecinātiem par to, bet mums ir jāskatās,” viņš sacīja CNBC.

“Tomēr mēs arī redzam, ka darba tirgi ir bijuši ļoti spēcīgi, daudz spēcīgāki, nekā gaidīts, un tas noved pie situācijas, kad likmēm ir vairāk jāpaaugstinās, lai pieradinātu inflācijas problēmu, un tas varētu nedaudz ietekmēt vājās vietas. ko redzējām dažos tirgus sektoros. Tas arī spēlē savu lomu.

Jautāts par to, kā līdzsvarot nepieciešamību kontrolēt inflāciju ar pārmērīgas stingrības risku un lielāku lejupvērstu spiedienu uz izaugsmi, Kazāks aicināja politikas veidotājus arī turpmāk koncentrēties uz inflācijas mandātu, un sacīja, ka neredz “nav iemesla tuvākajā laikā palēnināties”.

“Riski, ka netiek darīts pietiekami daudz procentu likmju paaugstināšanas jomā, manuprāt, ir daudz augstāks nekā darīt pārāk daudz,” viņš teica.

Labojums: Šis raksts ir papildināts ar jaunākajiem Lietuvas Bankas prezidenta Ģedimina Šimkus komentāriem. Iepriekšējā versijā bija iekļauti veci komentāri.