Eiropas Centrālās bankas līderis dubultojies likmju paaugstināšanas dēļ – WSB-TV Channel 2

Frankfurte, Vācija – (AFP) – Eiropas Centrālās bankas prezidents uzsvēra bankas apņēmību cīnīties ar nikno inflāciju. Vairāk procentu likmju kāpumu papildus rekordaugstiempiektdien paziņojot, ka “mūsu darbs vēl nav pabeigts” un ka pat ar nelielu recesiju nepietiks, lai atkal kontrolētu cenu kāpumu.

Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda “Mēs neļausim augstajai inflācijai pieņemties spēkā”, ļaujot prognozēm par augstākām cenām pāriet uz algām un izmaksām, viņš teica lekcijā Igaunijas centrālajā bankā, kā rezultātā Spirāle uzbriest augstāka nekā jebkad agrāk.

Viņa sacīja, ka centrālo banku vadītājiem ir jābūt “gataviem pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai arī cik grūti būtu, lai atkal pazeminātu inflāciju, jo ļoti augstai inflācijai būtu daudz sliktākas sekas visiem”.

Lagarda norādīja, ka straujais bankas etalonu pieauguma temps 21. jūlija, 8. septembra un 27. oktobra sanāksmēs nebija beigas centieniem apslāpēt. Inflācija sasniedza rekordaugstu līmeni – 10,7%. 19 valstīs tiek izmantota eiro valūta, jo Eiropas Centrālā banka nosaka monetāro politiku.

Lagarda pēc ceturtdienas uzrunas Latvijā apstājās Igaunijā. Kaimiņvalstīs Igaunijā un Latvijā un Lietuvā inflācija ir augstākā Eiropā, vairāk nekā 20% un rada papildu grūtības valstīs, kur dzīvo cilvēki. Viņi tērē lielāku daļu no saviem ienākumiem pārtikai un degvielai – 40% salīdzinājumā ar 26% pārējā eirozonā, liecina Latvijas Centrālās bankas dati.

Eiropas Centrālā banka kopš jūlija ir paaugstinājusi procentu likmes kopumā par diviem procentpunktiem, kas ir straujākais temps kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Bankas pozīcija atspoguļo ASV Federālo rezervju sistēmas stāvokli, kas Procentu likmju paaugstināšana par trīs ceturtdaļām Ceturto trešdienas tikšanos pēc kārtas, un Anglijas Banka paaugstināja procentu likmes par tādu pašu summu ceturtdiena.

Centrālās bankas cīnās ar inflāciju, paaugstinot procentu likmju standartus, kas novirza kredītu izmaksas visā ekonomikā. Augstākas likmes sadārdzina kredītus, kas ierobežo patēriņu un investīcijas un samazina pieprasījumu pēc precēm, mazinot spiedienu uz cenām. Taču procentu likmju paaugstināšana rada bažas arī par ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.

Cenu pieaugums Eiropā tika veicināts Krievijas iebrukums Ukraināka nosūtīts Dabasgāzes cenu kāpums pēc, pēc Krievija pārtrauca lielāko daļu piegādes kontinentam. Savu lomu spēlēja arī pieprasījuma atjaunošanās pēc pandēmijas vissmagākā perioda, kā arī sastrēgumi detaļu un materiālu piegādē.

Piegādes ķēžu pārkārtošana, dažiem uzņēmumiem cenšoties izvietot piegādi un ražošanu valstīs, kuras tiek uzskatītas par mazāk neaizsargātām pret kara vai politikas traucējumiem, arī var paaugstināt cenas, jo prioritāte ir drošība, nevis zemākas izmaksas.

Inflācija atņēma patērētājiem pirktspēju un daudziem ekonomistiem lika gaidīt recesiju šā gada beigās un nākamā sākumā.

Lagarda sacīja, ka “lejupslīdes risks ir palielinājies”, neskatoties uz izaugsmi trešajā ceturksnī, kas iepriekšējos trīs mēnešos sasniedza 0,2% vairāk, nekā gaidīts. Tomēr ar izaugsmes palēnināšanos pati par sevi nepietiks, lai vājā pieprasījuma dēļ pazeminātu augstākas cenas, viņa sacīja, atsaucoties uz iepriekšējo recesiju pieredzi, kas “liecina, ka nevajadzētu gaidīt, ka lēnāka izaugsme būtiski ietekmēs inflāciju, vismaz ne tuvākajā laikā. “. jēdziens.”

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.