Uzziniet, kas virza pasaules ekonomiku un ko tas nozīmē politikas veidotājiem, uzņēmumiem un investoriem, kamēr atrodaties The New Economy Daily. Reģistrējieties šeit
Eiropas Centrālā banka varētu nolemt samazināt ārkārtas obligāciju pirkšanas programmu jau nākamajā mēnesī, ja eirozonas ekonomika nepasliktināsies, uzskata valdes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Kazāks, kurš vada arī Latvijas centrālo banku, sacīja, ka ECB solījums uzturēt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus joprojām ir galvenais, lai noteiktu, cik liels atbalsts 19 valstu blokam būs nepieciešams, lai atgūtu. Kaut arī pēdējās nedēļās nominālā obligāciju peļņas likme ir pieaugusi, šis inflācijas līmenis joprojām ir zems, kopš amatpersonas martā nolēma uz laiku palielināt pandēmijas ārkārtas pirkšanas programmas tempu.
“Ja finansiālie apstākļi saglabāsies labvēlīgi, mēs varam izlemt jūnijā pirkt mazāk,” ceturtdien intervijā sacīja Kazāks. “PEPP pamatā ir elastība.
Itālijas etalonu obligācijas saruka par trešo dienu pēc ziņojuma, nosakot 10 gadu ienesīgumu par 1 bāzes punktu līdz 0.93%. Eiro kurss pieauga par 0.2 procentiem līdz dienas augstākajam līmenim – 1.2089 USD.
Kazāks, viens no 25 politikas veidotājiem direktoru padomē, sacīja, ka ekonomikai pēc pandēmijas beigām būs nepieciešami ievērojami monetārie stimuli. Tas tiek panākts, izmantojot ārkārtas obligāciju pirkumus, negatīvas procentu likmes un mērķtiecīgus ilgtermiņa aizdevumus, kas uzņēmumiem un mājsaimniecībām uztur bankas kredītus.
Viņa arguments liek domāt, ka papildu tirgus procentu likmju paaugstināšanai nākamajās nedēļās un mēnešos nav nepieciešams papildu ECB atbalsts. Viņš teica, ka aizkavētais patērētāju pieprasījums, banku kreditēšana un milzīgā ASV fiskālā stimula samazināšanās rada augšupvērstus riskus ekonomikas perspektīvai.
“Vai mēs reaģēsim uz visiem procentu likmju pieaugumiem? Nē, jo procentu likmēm kādā brīdī būs jāpaaugstinās.” Mēs aplūkojam plašu mainīgo lielumu klāstu, un to nozīme laika gaitā var mainīties daudzu faktoru, tostarp atgūšanās dēļ. fāze.
Martā Eiropas Centrālā banka šogad prognozēja 4% pieaugumu. Politikas veidotāji, tostarp galvenais ekonomists Filips Leins, joprojām to raksturo kā reālu pat pēc vairāk nekā gaidīts straujais kritums pirmajā ceturksnī, jo bloks beidzot sāka paātrināt koronavīrusu vakcinācijas tempu.
Covid Relief
Vairāk nekā 25% Eiropas Savienības iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu
Avots: Bloomberg Covid-19 vakcīnu izsekotājs
Jaunā jūnija prognoze sniegs jaunu ieskatu par to, cik ilgs laiks būs ekonomikai, lai atjaunotos, un vai cenu spiediens ir saglabājies. Pēdējos mēnešos inflācija visā eirozonā ir palielinājusies, lai gan politikas veidotāji apgalvo, ka pieaugums lielā mērā atspoguļo īslaicīgus un pagaidu faktorus.
Eiropas Centrālā banka prognozē, ka vidējais patēriņa cenu pieaugums 2023. gadā būs tikai 1,4%, kas ir krietni zem mērķa un nedaudz zem 2%.
Tā kā koronavīrusa krīze sasniedza to, ko Lins raksturoja kā “kritisko punktu”, dažas amatpersonas ir sākušas apspriest pāreju no ārkārtas stimuliem uz tradicionālākiem pasākumiem.
Kazāks sacīja, ka pašlaik nav pamata uzskatīt, ka PEPP darbības termiņš tiks pagarināts pēc 2022. gada marta beigu datuma, un teica, ka ekonomikas attīstība pat varētu ļaut Eiropas Centrālajai bankai beigt programmu, neizmantojot pilnu summu 1,85 triljoni eiro (2,2 triljoni USD) ).
“Iepakojuma lielums nav absolūts fakts,” viņš teica. “Ja ekonomikai klājas labi, ļoti iespējams, ka mums nevajadzēs tērēt visu.”
Tajā pašā laikā ir “pāragri” runāt par izstāšanos no pandēmijas programmas nenoteiktības apstākļos, kas “joprojām ir ārkārtīgi augsts”.
“Ja inflācijas perspektīva saglabāsies tāda pati kā pašreizējā PEPP beigās, es domāju, ka mēs noteikti apspriedīsim APP palielināšanu,” sacīja Kazāks, atsaucoties uz ECB vecāko aktīvu pirkšanas programmu, kas pašlaik darbojas ar EUR 20 miljardiem mēnesī. Monetārā politika paliks ļoti vaļīga. Ja nepieciešams, mēs varam izveidot arī jaunus rīkus. “
Ar Zoe Šneiveisa, Džeimsa Hirai un Džona Āingera palīdzību
(Atjauninājumi ar tirgiem ceturtajā rindkopā)
