Viņu piektdienas sanāksmes ziņojums parādīja, ka politikas veidotāji Eiropas Centrālajā bankā pavēra ceļu pretī nākotnes ārkārtas obligāciju pirkumiem 10. jūnijā, kad viņi tikās aprīlī, bet neapsprieda savu nākamo soli.
Eiropas Centrālā banka, kas jau sniedza rekordlielu atbalstu, palīdzēja lejupslīdes skartajai euro zonas ekonomikai tās smagākās krīzes laikā. Bet spēcīga atveseļošanās kopā ar inflācijas lēcienu liks politikas veidotājiem debatēt par to, vai sākt saukt Eiropas Centrālās bankas ārkārtas pirkšanas programmu 1,85 triljonu eiro apmērā.
Argumenti abās pusēs krājas diezgan vienmērīgi, norādot uz grūtu lēmumu nākamajā mēnesī.
Nesenais Covid-19 vilnis atkāpjas, tautsaimniecība atgriežas pie atvērtības un izaugsme jau sāk augt, norādot, ka “ārkārtas situācija”, kas ir galvenais atskaites punkts Eiropas Centrālās bankas pašreizējiem atbalsta pasākumiem, tuvojas beigām.
Bet 19 valstu monetārajam blokam būs vajadzīgs vēl viens gads, lai tas atkal sasniegtu pirmskrīzes līmeni, aizņemšanās izmaksas jau tagad ir nepatīkami augstas, eiro stiprums ir satraucošs, un inflācija, kas ir ECB galvenā uzmanība, turpinās samazināties zem tās līmeņa. izvirzīto mērķi nākamajiem gadiem.
“Jūnijā notiekošā monetārās politikas sanāksme dos nākamo iespēju visaptveroši novērtēt finansēšanas apstākļus un inflācijas gaidas,” teikts Eiropas Centrālās bankas paziņojumā savā 22. aprīļa sanāksmē.
Politikas veidotāji skaidri norāda, ka pat pēc PEPP ECB nākamajos gados sniegs lielu atbalstu.
Eiropas Centrālā banka piebilda: “Liels atbalsts monetārajai politikai pēc pandēmijas perioda joprojām bija izšķirošs, lai atbalstītu inflāciju un atgrieztu to pie inflācijas mērķa.”
Pat tad, kad viņi uzskaitīja riskus, likās, ka politikas veidotāji ir apmierināti ar to, kā tirgus reaģēja uz viņu martā pieņemto lēmumu paātrināt obligāciju pirkšanu.
Jūnija monetārās politikas sanāksme sniegs šādu iespēju visaptverošam finanšu apstākļu un inflācijas perspektīvas novērtējumam
Eiropas Centrālā banka
Nesenie notikumi finanšu tirgos ir pozitīvi ietekmējuši finansējumu un finanšu apstākļus Eirozonā. Kontā bija teikts, ka valsts ienesīgums un starpība joprojām bija saspiesta un akciju cenas pieauga, savukārt eiro kurss pieauga tikai nedaudz.
Tomēr izrādījās, ka viņus īpaši satrauc eiro stabilitāte attiecībā pret dolāru.
Eiropas Centrālā banka piebilda: “Ir uzsvērts, ka jebkurš turpmāks valūtas kursa pieaugums var negatīvi ietekmēt inflācijas gaidas.”
Paredzams, ka PEPP derīguma termiņš beigsies ne ātrāk kā nākamā gada martā, taču shēmas, kas tagad darbojas aptuveni 80 miljardu eiro apmērā mēnesī, derīguma termiņš netiks pagarināts uz nakti un tās izzušana var aizņemt vairākas ceturtdaļas.
Vairāki konservatīvi politikas veidotāji, tostarp Klass Nuts no Nīderlandes un Martins Kazaks no Latvijas, jau ir izvirzījuši argumentu, kā sākt atcelt PEPP, jo sākas atveseļošanās.
Bet ārkārtas rīcības plāna izbeigšana būs tālu no ECB atbalsta beigām, un stimuls, visticamāk, tiks novirzīts uz bankas aktīvu pirkšanas programmu, kas darbojas saskaņā ar stingrākiem noteikumiem.
Galvenais lēmums, ar kuru jūnija vidū jārēķinās, būs tas, vai norādīt “rotācijas” sākšanu no PEPP uz APP vai secināt, ka ārkārtas apstākļi joprojām pastāv.
Viņiem būs jāizlemj arī par obligāciju pirkšanas apjomu nākamajā ceturksnī un par to, vai nesenais obligāciju ienesīguma pieaugums, ko daļēji atbalsta ASV aizņēmumu izmaksu pieaugums, attaisno prognozi.
