Eiropas Centrālās bankas politikas veidotāji sāk apsvērt lēnāku likmju paaugstināšanas tempu, nekā decembrī norādīja priekšsēdētāja Kristīna Lagarda, liecina amatpersonas, kas ir iepazinušās ar viņu diskusijām.
Raksta saturs
(Bloomberg) — Abonējiet New Economy Daily biļetenu, sekojiet mums vietnē @economics un abonējiet mūsu Podcast apraidi.
Reklāma 2
Raksta saturs
Eiropas Centrālās bankas politikas veidotāji sāk apsvērt lēnāku likmju paaugstināšanas tempu, nekā decembrī norādīja priekšsēdētāja Kristīna Lagarda, liecina amatpersonas, kas ir iepazinušās ar viņu diskusijām.
Raksta saturs
Lai gan februārī veiktā 50 bāzes punktu kustība liecināja, ka tas joprojām ir iespējams, iespēja, ka nākamajā sanāksmē martā tiks palielināts mazāks par 25 punktiem, gūst atbalstu, sacīja amatpersonas, kuras lūdza netikt identificētas, jo sarunas par šo jautājumu ir konfidenciālas. .
Amatpersonas norādīja, ka jebkāda monetārās stingrības palēnināšanās nav jāuzskata par ECB piedošanu tās mandātos. Viņi uzsvēra, ka nekādi lēmumi nav pieņemti un ka politikas veidotāji var turpināt virzīt puspunktu uz priekšu marta sanāksmei, ko Lagarda noteikusi 15.decembrī.
Reklāma 3
Raksta saturs
ECB pārstāvis atteicās komentēt Padomes turpmāko rīcību.
Pēc ziņojuma eiro kurss attiecībā pret dolāru kritās, tirgojoties līdz 1,0795 ASV dolāriem, salīdzinot ar iepriekšējo augstāko līmeni – 1,0869 ASV dolāriem. Lai gan februārim joprojām bija paredzēts cenu pieaugums par puspunktu, naudas tirgi atviegloja likmes, tādējādi izredzes uz līdzīgu apjoma pieaugumu martā bija aptuveni 70%.
Vājāka, nekā gaidīts, inflācija eirozonā, zemākas dabasgāzes cenas un izredzes uz ASV Federālo rezervju sistēmas maigāku stingrību atvieglināja politikas veidotājus, apsverot, kā turpināt augstāko likmju paaugstināšanu ECB vēsturē.
Ko saka Bloomberg Economics…
“Enerģijas izraisītā straujā kopējās inflācijas lejupslīde dod ECB nedaudz elpas, taču politikas veidotāji pagaidām koncentrēsies uz ilgstošu pamata spiedienu. Ja, kā mēs sagaidām, pirmā ceturkšņa beigās pamatrādījumi sāks mazināties, ar to varētu pietikt, lai banka ECB martā palēninātu kāpuma tempu līdz 25 bāzes punktiem, iespējams, pagarinot ciklu līdz otrajam ceturksnim.
Reklāma 4
Raksta saturs
—Maeva Kuzins, eirozonas vecākā ekonomiste
Lai gan amatpersonas izvēlējās palēnināt pieauguma tempu decembrī par 50 bāzes punktiem, viņi saistīja šo lēmumu ar paaugstinātu modrības sajūtu par cenu stabilitāti.
Pēc tam Lagarda sacīja, ka pieejamie dati “paredzēja” par 50 bāzes punktu pieaugumu 2. februāra sanāksmē “un, iespējams, nākamajā sanāksmē pēc tam”, brīdinot, ka lēmumi joprojām būs balstīti uz datiem.
Tas, vai un kā mainījusies inflācijas perspektīva, kļūs skaidrs tikai ar jaunajām prognozēm martā, kas var palīdzēt attaisnot mazāk stabilu tempu. Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc politikas veidotāji ir piesardzīgi, atsakoties no februārī noteiktā pieauguma.
Kopš 2023. gada sākuma ierēdņi no visām nometnēm — no baložiem līdz vanagiem — ir izrādījuši zināmu atvērtību diskusijām par stingrāku stingrības tempu palēnināšanos pēc noguldījumu likmes paaugstināšanas par 250 bāzes punktiem tikai sešos mēnešos.
Reklāma 5
Raksta saturs
No konservatīvāk noskaņotajiem valdes locekļiem Mārtiņš Kazāks intervijā sacīja, ka, lai arī abās nākamajās sanāksmēs sagaida “ļoti lielus soļus”, “protams, soļi var kļūt mazāki, cik nepieciešams, jo mēs atradīsim atbilstošu inflācijas līmeņa samazināšanas līmeni. līdz 2%.”
Soms Olli Rēns mudināja savus kolēģus “saglabāt atvērtu prātu, lai vajadzības gadījumā pielāgotu mūsu politiku”, savukārt viņa franču kolēģis Fransuā Vilero de Gallo aicināja uz pragmatismu un sacīja, ka “mums ir jāskatās, kur ir inflācija un kādas ir inflācijas izredzes”.
ECB galvenais ekonomists Filips Leins bija pēdējais, kas pieteicās, uzsverot “ārkārtīgi lielo nenoteiktību”. Intervijā laikrakstam Financial Times viņš norādīja uz lielo enerģijas kritumu kopš decembra vidus maigo laikapstākļu dēļ un sacīja: “Šis ir neliels piemērs tam, kāpēc mēs neesam pārliecināti, kur vajadzētu virzīties procentu likmēm.”
— Ar Džeimsa Herija, Endrjū Lenglija un Grega Ričija palīdzību.
(Atjauninājumi ar Bloomberg Economics pēc sestās rindkopas)
