Eiropa nevar pārdzīvot Krievijas gāzes embargo pēc 6 mēnešiem, tāpēc sagaidiet lielus efektus: SVF

Tā kā Eiropas Savienība izskata Krievijas gāzes aizlieguma ietekmi, Starptautiskā Valūtas fonda Eiropas departamenta vadītājs Alfrēds Kamers norādīja, ka Eiropa bez regulāras Krievijas enerģijas importa piegādes varētu iztikt līdz sešiem mēnešiem.

Augstākā SVF amatpersona prognozēja, ka pēc noteiktā laika perioda Eiropas valstīm būs jācieš smaga ekonomiskā ietekme, ja nebūs uzticamu un lētu alternatīvu piegāžu. Kamers arī norādīja, ka valstīm, kuras reģionā ir atkarīgas no Krievijas gāzes, būtu jānodrošina virkne pasākumu, lai mīkstinātu triecienu, ja Eiropas Savienība aizliedz Krievijas enerģijas importu.

Starptautiskā Valūtas fonda amatpersona ieteica valstīm samazināt patēriņu un palielināt krājumus. Viņš skaidroja, ka problēma izriet no Eiropas valstu lielās atkarības no Krievijas dabasgāzes. Jāatzīmē, ka 43% ES dabasgāzes tiek importēti no Krievijas, padarot Maskavu par lielāko piegādātāju.

Dažas valstis, piemēram, Latvija un Somija, pēc 2020. gada datiem ir 90% atkarīgas no Krievijas enerģētikas.Ja Eiropas Savienība ieviesīs sankcijas pret Krievijas gāzi, tas nozīmēs lielu kaitējumu ekonomikai.

Mēslošanas līdzekļu, ķīmisko vielu un stikla ražošana tiks pārtraukta.

“Pirmos sešus mēnešus Eiropa var tikt galā ar šādu slēgšanu (ar) alternatīvām piegādēm un papildu krātuvi,” skaidroja Kamers. Taču viņš piebilda, ka ilgākam aizliegumam, teiksim, līdz ziemai, būtu “lielas sekas”.

Krievijas gāzes aizliegums nozīmē 3% ES IKP zaudējumu

SVF prognozes liecina, ka Krievijas gāzes un naftas aizliegums atkarībā no ziemas apstākļiem ES varētu izmaksāt vismaz 3% no IKP. Kamers arī norādīja, ka ES valstīm būtu jāmeklē alternatīvi piegādātāji un jāīsteno mazāki pasākumi, lai nodrošinātu lielāku iespējamo ietekmi.

Turklāt viņš ieteica valdībām veikt “publiskas kampaņas, lai samazinātu enerģijas patēriņu” un palielinātu uzglabāšanu. Runājot par Ukrainu, Kamers sacīja, ka, lai gan Ukrainas ekonomiskā izaugsme ir strauji palēninājusies, tā “neatdalīsies” un nenovedīs pie Eiropas mēroga recesijas.

READ  "Ceļvedis pārcelšanās uz Latviju" / raksts / Eng.lsm.lv publikācija

Krievijas karš izraisīja arī bēgļu pieplūdumu Eiropas Savienības valstīs, kas palielināja enerģijas prasības. Vissmagāk skārusi Polija, kurā ir tūkstošiem bēgļu. Taču Kamers norādīja, ka gadījumā, ja bēgļi nolemtu palikt kaimiņvalstīs, tā būtu “slikta situācija” Ukrainai.

(Foto: AP)

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top