Eiropas Centrālā banka ceturtdien paaugstināja procentu likmes par pusprocentpunktu, mīkstinot to tempu, kas iegūts no nesenajām sanāksmēm, taču brīdināja, ka procentu likmēm nākamgad tomēr būs “būtiski” jāpaaugstinās, jo banka norādīja, ka inflācija būs spītīgāka, nekā sākotnēji gaidīts. .
Politikas veidotāji ir mēģinājuši kalibrēt pareizo ierobežojumu apjomu, kas nepieciešams, lai samazinātu rekordlielu inflāciju, jo ekonomika palēninās un iepriekšējo cenu pieauguma ietekme sāk ierobežot aktivitāti. Ceturtdien Eiropas Centrālā banka izmantoja vienu no tās spēcīgākajām valodām, lai pirmo reizi norādītu, ka monetārajai politikai ir jāpielāgojas inflācijas ierobežošanai.
Gada inflācijas līmenis eirozonā palēninājās pagājušajā mēnesī līdz 10 procentiem, kas ir pirmais palēninājums vairāk nekā gada laikā. Lai gan tā ir iepriecinoša zīme centrālajiem baņķieriem, jo īpaši tāpēc, ka to pavadīja zems inflācijas līmenis ASV un Lielbritānijā, politikas veidotāji nesteidzas izbeigt cīņu pret augsto inflāciju. Eiropas Centrālās bankas darbinieki sacīja, ka inflācijas līmenis šogad un nākamgad būs augstāks, nekā iepriekš prognozēts, un 2025. gadā saglabāsies virs bankas izvirzītā 2 procentu mērķa.
Valde nolemj, ka procentu likmēm joprojām ir būtiski un vienmērīgi jāpaaugstinās, lai sasniegtu pietiekami ierobežotu līmeni “Lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos līdz vidēja termiņa mērķim 2% apmērā,” teikts bankas ceturtdienas paziņojumā.
Eiro pēc paziņojuma uzlēca augstāk, sasniedzot augstāko līmeni vairāk nekā pusgada laikā. Valūta mainīja iepriekšējos zaudējumus un pieauga par 0,5 procentiem pret ASV dolāru līdz 1,07 USD.
Lēmums pieņemts pēc līdzīga Federālo rezervju sistēmas, kas trešdien paaugstināt procentu likmes par puspunktuun Anglijas Banka To pašu viņš izdarīja arī ceturtdien. Trīs centrālās bankas iepriekšējās sanāksmēs samazināja likmju palielinājumu par trīs ceturtdaļām procentpunktu.
Visās 19 valstīs, kas izmanto eiro, cenas pieaug ļoti atšķirīgi. Gada inflācija Spānijā pagājušajā mēnesī palēninājās līdz 6,6%, bet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā tā saglabājās virs 21%.
Un pat tad, ja cenu kāpums sāk palēnināties, inflācijas perspektīvas Eiropā ir neskaidras, un to būtiski ietekmē nestabilās enerģijas cenas. Politikas veidotāji ir bijuši modri attiecībā uz pazīmēm, kas liecina, ka šis augstās inflācijas periods kļūst iesakņojies ekonomikā, jo īpaši pieaugot pieprasījumam pēc algām un augstākām pakalpojumu cenām. Eiropas Centrālā banka prognozējusi, ka pamatinflācija, kas neietver enerģijas un pārtikas cenas, nākamgad būs virs 4 procentiem, bet 2025. gadā tā saglabāsies virs 2 procentiem.
Pagājušajā mēnesī Vācijas lielā metālapstrādes darbinieku arodbiedrība IG Metall vienojās par algu pieaugumu par 5,2 procentiem nākamgad un par 3,3 procentiem 2024.gadā, kā arī diviem vienreizējiem maksājumiem. Sarunas par algām tika cieši vērotas kā algu prasību priekšvēstnesis visā eirozonas lielākajā ekonomikā.
Galu galā darījums bija krietni zem Vācijas gada inflācijas līmeņa, kas novembrī bija 11,3%. Taču Isabelle Schnabel, viena no Eiropas Centrālās bankas politikas veidotājām, atzīmēja, ka vienošanās joprojām ir “daudz lielāks” pieaugums nekā pagātnē. Viņa pagājušajā mēnesī konferencē Londonā sacīja, ka bankai jābūt proaktīvai, lai novērstu algu un cenu spirāli.
Ceturtdien Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda sacīja, ka algas reģionā pieaug ar likmēm, kas “labi pārsniedz” vēsturiski vidējos rādītājus, un tas novedīs pie augstākas inflācijas dažu nākamo gadu laikā.
Daži politikas veidotāji ir arī pauduši bažas par dārgu un nemērķtiecīgu Eiropas valdību politiku, kuras mērķis ir izolēt mājsaimniecības no augstām enerģijas cenām, jo šāda vērienība draud palielināt ekonomisko pieprasījumu, izraisot noturīgu inflāciju.
“Procentu likmju saglabāšana ierobežojošos līmeņos laika gaitā samazinās inflāciju, ierobežojot pieprasījumu, kā arī pasargās no turpmākas inflācijas gaidu augšupejošas novirzes riskiem,” ceturtdien paziņoja banka.
No jūlija sanāksmes līdz oktobra sanāksmei Eiropas Centrālā banka jau ir paaugstinājusi procentu likmes par diviem procentpunktiem, kas ir straujākais stingrāku stingrības temps centrālās bankas divu desmitgažu vēsturē.
Ceturtdien centrālā banka devās tālāk un palielināja noguldījumu likmi, ko bankas saņem par naudas noguldīšanu centrālajā bankā uz nakti, no 1,5 procentiem līdz 2 procentiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada janvāra.
Lagarda iepriekš brīdināja, ka ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, tostarp ar seklu recesiju, vien nepietiks, lai būtiski palēninātu inflāciju, un joprojām būs nepieciešama centrālās bankas rīcība.
Banka norādīja, ka eirozonas ekonomika šajā un nākamajā ceturksnī varētu sarukt enerģijas izmaksu pieauguma, ekonomiskās nenoteiktības un stingrāku finanšu nosacījumu ietekmes dēļ. Bankas darbinieki samazināja eirozonas ekonomikas prognozes nākamgad, sagaidot, ka tā pieaugs par 0,5 procentiem, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 0,9 procentiem.
Bankai atsakoties no pēdējo astoņu gadu ārkārtējās monetārās politikas, kuras mērķis bija veicināt ekonomisko pieprasījumu un inflāciju, tā ceturtdien paziņoja, ka tā arī samazinās savu lielo obligāciju turējumu.
Sākot ar martu, banka paziņoja, ka aktīvu iegādes programma, kurā ir aptuveni 3,3 triljonus eiro (3,5 triljonus dolāru) vērtas obligācijas, samazināsies “izmērāmā un paredzamā tempā”, jo banka pārtrauks reinvestēt visus ieņēmumus no aktīviem, kuriem tuvojas termiņš.
