Dzimumu atalgojuma atšķirības Latvijā turpina pieaugt / Article

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pagaidu dati Ievietots 17. jūnijā Izrādās, ka 2020. gadā vidējā bruto stundas izpeļņa sievietēm bija par 22,3% mazāka nekā vīriešu vidējā alga.

Pēdējo divu gadu laikā starpība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā ir palielinājusies par 2,7 procentpunktiem.

Vīriešu un sieviešu ienākumu plaisu ietekmē dažādi sociālekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits noteiktā nozarē, viņu profesija un nodarbošanās, iegūtā izglītība, vecums, paaugstināts dienests, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Indeksu aprēķina, neizslēdzot šo faktoru ietekmi, kas var izskaidrot plaisas cēloņus.

2020. gadā lielākā nevienlīdzīgā dzimumu atalgojuma atšķirība tika novērota finanšu un apdrošināšanas darbībās, vīriešiem stundā vidēji nopelnot par 35,1% vairāk nekā sievietēm.

2020. gadā sieviešu, kas strādā pilnu slodzi, algas bija par 24,6% zemākas nekā vīriešu, savukārt darba samaksas atšķirība starp vīriešiem un sievietēm, kas strādā nepilnu slodzi, bija mazāka – 17,3%.

Vidējā dzimumu algu atšķirība privātajā sektorā bija nedaudz augstāka nekā valsts sektorā – attiecīgi 20,9% un 18,4%.

Vismazākā dzimumu algu atšķirība pagājušajā gadā tika reģistrēta vecuma grupā līdz 25 gadiem (11,8%) un vecākiem par 65 gadiem (13,1%), savukārt vislielākā atšķirība tika novērota 35–44 gadu vecuma grupā, kur sieviešu alga bija 23,8. Mazāk nekā vīriešu īpatsvars, kā arī darbinieku vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem (21,2%).

2019. gadā vidējā neizlīdzinātā dzimumu algu atšķirība ES bija 14,1%. Lielākā atšķirība reģistrēta Igaunijā, kur sievietes ieguva par 21,7% mazāk nekā vīrieši, un Latvijā (21,2%).

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top