Družba cauruļvada noplūde samazina Krievijas naftas plūsmu uz Vāciju

  • Polija otrdienas vakarā atklāja noplūdi
  • Polija saka, ka noplūde, visticamāk, ir nejauša, nevis sabotāža
  • Vācija saka, ka tās jēlnaftas krājumi ir pietiekami
  • Schwedt rafinēšanas rūpnīcai, kas apkalpo Berlīni, ir maz alternatīvu

Vācija trešdien paziņoja, ka saņem mazāk naftas, taču tai joprojām ir pietiekami daudz krājumu pēc tam, kad Polija konstatēja noplūdi cauruļvadā Družba, kas ved jēlnaftu no Krievijas uz Eiropu, ko, pēc Varšavas teiktā, varēja izraisīt negadījums, nevis sabotāža.

Noplūdes atklāšana galvenajā maršrutā, kas ved uz Vāciju, par ko operators PERN paziņoja otrdienas vakarā, notiek laikā, kad Eiropa ir paaugstinātā gatavībā energoapgādes drošības dēļ pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā, kas pārtrauca gāzes piegādi.

Bezpilota lidaparāta kadros bija redzams melns naftas plankums no pazemes cauruļvada, kas izplatās pa lauksaimniecības zemi noplūdes vietā, ko ieskauj ugunsdzēsēju mašīnas un citas avārijas komandas.

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu neierobežotu bezmaksas piekļuvi vietnei Reuters.com

“Piegāžu drošība Vācijā pašlaik ir garantēta,” aģentūrai Reuters sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Viņš piebilda, ka “rafinēšanas rūpnīcas Švedā un Leonā joprojām saņem jēlnaftu pa cauruļvadu Družba”.

Schwidt naftas pārstrādes rūpnīca, kas piegādā 90% Berlīnes degvielas, paziņoja, ka piegādes tiek veiktas, taču ar samazinātu jaudu.

Vācija paziņoja, ka drīzumā cer saņemt no Polijas plašāku informāciju par noplūdes cēloni un to, kā to novērst.

Eiropa ir bijusi paaugstināta trauksmes stāvoklī saistībā ar enerģētikas infrastruktūras drošību, kopš pagājušajā mēnesī tika atklātas lielas noplūdes gāzes cauruļvados Nord Stream 1 un 2, kas iet no Krievijas uz Eiropu zem Baltijas jūras. Gan Rietumi, gan Krievija vainoja diversiju.

Polijas drošības dienestu pārstāvis Staņislavs Zarins aģentūrai Reuters sacīja, ka tiek izskatīti visi iespējamie informācijas noplūdes cēloņi.

READ  Gerijs Linekers: BBC vadošajai futbola programmai draud boikots par strīdu par objektivitāti

Mateušs Bergers, Polijas vecākais ierēdnis, kas atbild par enerģētikas infrastruktūru, sacīja, ka avārija, visticamāk, ir “nejauši postījumi”, piebilstot, ka šobrīd “nav nekāda pamata” uzskatīt, ka tā ir sabotāža.

Bergers sacīja, ka noplūde atradās 70 km uz rietumiem no Blokas, kur atrodas Polijas lielākā naftas pārstrādes rūpnīca, kas pieder BKN Orleans. Rezultātā daļa no cauruļvada jaudas virzienā uz Vāciju nebija pieejama, viņš sacīja, piebilstot, ka remonts, “iespējams, neaizņems ilgu laiku”.

Vakarā Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis sacīja, ka ir pāragri spriest, vai noplūde ir nejauša bojājums vai arī to izraisījusi sabotāža.

“…daudzi soļi norāda tieši uz Kremli, taču mēs vēlamies būt ļoti atbildīgi un tikai tad apstiprināt savus pieņēmumus,” viņš sacīja Polijas valstij piederošajai radiostacijai.

Krievija joprojām ir galvenais Vācijas naftas piegādātājs

Naftas vads Družba, kura nosaukums krievu valodā nozīmē “draudzība”, ir viens no lielākajiem cauruļvadiem pasaulē, kas ar Krievijas naftu apgādā lielāko daļu Centrāleiropas valstu, tostarp Vāciju, Poliju, Baltkrieviju, Ungāriju, Slovākiju, Čehiju un Austriju.

Krievijas valstij piederošais cauruļvadu monopols “Transņeftj” paziņoja, ka turpina sūknēt naftu uz Poliju.

PKN Orlen poļu (PKN.WA) Tajā teikts, ka piegādes bloku rafinēšanas rūpnīcai netika pārtrauktas, kamēr Čehijas cauruļvadu operators MERO plūsmās uz Čehiju nav mainījies.

“Galvenā darbība (mēs veicam) ir šķidruma izsūknēšana, noplūdes vietas noteikšana un tās apturēšana,” valsts raidorganizācijai TVBinfo sacīja ugunsdzēsēju pārstāvis Karols Kerzkovskis, piebilstot, ka sabiedrībai briesmas nedraud.

Ugunsdzēsēji Polijas ziemeļu-centrālajā Kujavskas-Pomorskas rajonā paziņoja, ka no vietas, kas atradās kukurūzas lauka vidū, izsūknējuši aptuveni 400 kubikmetru naftas un ūdens.

READ  Gāzes sprādziens Parīzē izraisa ugunsgrēku pilsētas centrā

PERN sacīja, ka Drogba cauruļvada otrā līnija darbojas kā parasti.

Abu līniju rietumu posma, kas transportē naftu no Polijas vidienes uz Vāciju, kopējā jauda ir 27 miljoni tonnu jēlnaftas gadā.

Vācijas Schwidt naftas pārstrādes rūpnīca, kas apkalpo Berlīni, turpinās cīnīties, ja piegādes tiks pārtrauktas Družbā, jo tai ir maz alternatīvu iespēju apmierināt savas jēlnaftas vajadzības.

Vācijas valdības mērķis ir ES sankciju ietvaros līdz gada beigām atcelt naftas importu no Krievijas. Taču gada pirmajos septiņos mēnešos Krievija joprojām bija tās lielākais piegādātājs, kas veidoja nedaudz vairāk par 30% no naftas importa.

Kamēr Vācija meklē alternatīvas piegādes Schwedt, Družba varētu būt noderīga, piegādājot naftu caur Polijas Gdaņskas ostu.

Vācijas valdība risina sarunas, lai nodrošinātu naftu no Kazahstānas, lai piegādātu Švedtu, taču šai naftai ir jāplūst uz Vāciju arī pa cauruļvadu Družba.

Berlīne noraidīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu šoziem piegādāt gāzi Eiropai caur Nord Stream 2 – jauno cauruļvadu, kuru Vācija atteicās ļaut palaist. Valdības pārstāvis sacīja, ka, ja Krievija vēlas sūtīt gāzi, tā varētu to darīt caur Nord Stream 1.

Reģistrējieties tūlīt, lai iegūtu neierobežotu bezmaksas piekļuvi vietnei Reuters.com

Reuters biroju ziņojumi. Rakstījuši Alans Šarlišs un Mareks Strzeleckis; Montāža: Žans Hārvijs un Elīna Hārdkāsla

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top