Atzinību guvušās režisora Ivara Zvidra īsfilmas “Birokrātijas līķis” pamatā ir gadus vecs paradokss. Vīrieša līķis Valmieras morgā atradies jau deviņus gadus, un to nebija iespējams izrakt sarežģītās un pretrunīgās tuvinieku un dažādu atbildīgo institūciju saziņas dēļ.
Šī traģiskā un nedaudz kafskiskā situācija ļauj ar kinematogrāfiskiem līdzekļiem runāt par plašāku birokrātijas problēmu Latvijā.
Šī ir jau piektā Zvidra režisētā “Latvijas likumu” īsfilma Strand 10 gadu pastāvēšanas vēsturē. Stāstu “Birokrātijas līķis” var aplūkot dažādi.
“Vai šis līķis ir raksturīgs Latvijai 2022. gadā? Zināmā mērā. Birokrātija ir mūsdienu sabiedrības sastāvdaļa. Kā to vislabāk apspriest? Grūti pateikt,” saka režisore.
“Šīs filmas trumpis ir stāsts, no kura var tapt filma, luga, grāmata vai dzejolis, ko var sacerēt. Kā morgā gandrīz desmit gadus varēja nogulēt līķis? Acīmredzot tā šķita neticami.Un tā arī bija – sākumā pati tam neticēju.
Biju pirms trim gadiem uz Īriju, man piezvanīja kāda kundze un teica, ka brālis guļ morgā jau desmit gadus, es nespēju noticēt.
Es piezvanīju uz morgu, un tā izrādījās patiesība. Pati filma nav viegls uzdevums, jo tur nav īstas kinematogrāfijas – morgā ir miris, birokrāti un radinieki, un viņi visi runā. Nav darbības, nav notikumu. Tad jums ir jārada metaforas filmas sākumam un beigām.
“Protams, sākumā mēģinājām kaut ko iestudēt, piemēram, līķa pajūga poētisku piedziņu. Un, kad ekspozīcija kļūst izdomāta, cieš dokumentālā filma. Nolemjam, ka trumpis ir stāsts un dokumentācija. Ir “runāšana”. galvas” filmā, taču arī to ir vērts noskatīties. Tās domīgās pauzes un skatieni pa labi, pa kreisi, manuprāt, daudz ko izsaka,» saka Zvidris.
Šobrīd dokumentālā filma ir pieejama tikai latviešu valodā (un ar ieslēdzamiem un izslēdzamiem latviešu subtitriem), taču ar laiku cerams, ka būs pieejama arī angļu subtitru versija. Ja skatījāties to iepriekš esošajā palaidējā, ņemiet vērā, ka tas sākas ar brīdinājumu, ka dažiem skatītājiem dažas ainas var būt neērti skatīties.
