Pārsteidzīgas reformas un slikta plānošana vienmēr noved pie krīzes reformējamās nozarēs, šajās nozarēs strādājošo cilvēku dzīves kvalitātes pasliktināšanās, valsts budžeta nodokļu ieņēmumu sausuma un jaunu imigrācijas viļņu. Trīs no lielākajām Latvijas ostām šobrīd atrodas šādas reformas virsotnē, kā minēts vēstules sākumā, kuru ostu darbinieku arodbiedrības nosūtīja Latvijas premjerministram Krišhanam Karišam un vairākiem ministriem.
Latvijas ostās strādā tūkstošiem cilvēku. Ziņojums norāda, ka nākotni var paredzēt, un pārliecība, ka viņiem joprojām būs darbs un uzņēmums, kurā strādāt, ir svarīga katram no viņiem.
Latvijas ostu nākotne un ilgtspējīgas attīstības plāns ir viena no galvenajām tēmām, uz kuru visi ostas darbinieki – stividori, operatori, noliktavu darbinieki utt. – vēlas dzirdēt skaidru atbildi. Diemžēl tā vietā valdība sniedz tikai paziņojumus par gatavošanos reformai, un 1. aprīlī valdībā tiks ieviesti grozījumi ostu likumā.
Arodbiedrību pārstāvji uzsver, ka jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi apspriesta, un nav veikts ekonomisks reformas novērtējums vai tās iespējamās sekas ostas personālam.
Vai reforma palīdzēs piesaistīt jaunus ieguldījumus, attīstīt jaunus pakalpojumus un radīt jaunas darbavietas, vai arī investori un kravu īpašnieki nolems tā vietā pārcelties uz kaimiņvalstīm?
Arodbiedrības apgalvo, ka ostu industriālajās zonās nav iespējams izveidot pēc iespējas vairāk jaunu rūpnīcu, lai nodrošinātu darbavietas visiem, kas valdības vājas transporta politikas un ostu reformas rezultātā var zaudēt darbu. Šis ir tikai viens piemērs. Ostu reforma nodrošina iespēju jaunizveidotajiem valdības uzņēmumiem iesaistīties tādās pašās uzņēmējdarbības formās kā privātais sektors. Bet valsts uzņēmumiem vienmēr būs labāka konkurences situācija nekā privātiem uzņēmējiem, kas var likt privātajiem uzņēmējiem pilnībā atstāt tirgu. Vai kāds ir domājis par to, ka, ja uzņēmumi aizies, vai viņu darbinieki aizies?
Lasi arī: Ostas uzņēmēji aicina Latvijas premjerministru uzņemties politisko atbildību par transporta nozares slikto stāvokli
Ja ostās pieejamo darba vietu skaits krasi samazināsies, kas notiks ar tur strādājošajiem? Vai valdība ir sagatavojusi reālu plānu, kā nodrošināt darba iespējas šiem cilvēkiem, vai bezdarbs un imigrācija ir viņu vienīgā cerība?
Kas notika ar solījumu, kas minēts [Latvia’s Prime Minister] Artūra Krišjāņa Kari حول š valdības deklarācija par Latvijas attīstības stiprajiem pamatiem un skaidru mērķi līdz 2030. gadam? Kas notika ar solījumu dialogu ar dažādām sabiedriskajām grupām un vienošanos par attīstības prioritātēm valstī un līdzekļiem to sasniegšanai?
Premjers savā runā Parlamentā teica, ka jāapstiprina viņa valdība – ne viņš, ne viņa valdība nav revolucionāri. Viņš apsolīja: “Es neesmu, tāpat kā mēs. “Mēs būsim evolucionāri – meklēsim veidus, kā reorganizēt valsti.” Diemžēl pieeja ostu reformai līdz šim bijusi tuvāka revolucionārajai pārliecībai un pašreformai, nevis sirsnīgai vēlmei regulēt nozari, kā teikts vēstulē.
Nevajadzētu pieļaut, ka zemas kvalitātes ostu reforma liek ciest tūkstošiem cilvēku, kas strādā trijās tās lielākajās ostās. Šie cilvēki maksā nodokļus un veicina valsts nacionālo ekonomiku.
“Kariša kungs! Cienījamie ministri, dāmas un kungi! Cilvēki, kas strādā ostās, ir tie paši cilvēki, kas strādā ostās – viņi patiesi vēlas nopelnīt iztiku un lepojas ar savu uzņēmumu sasniegumiem. Viņi uztraucas par valsts ekonomikas pasliktināšanās un Covid-19 krīze kā jūs. Šie cilvēki jums patīk un jūs vēlaties. Vislabāk viņu ģimenēm »Vēstulē raksta Dockers arodbiedrības pārstāvji.
Reforma, kuras pamatā ir valsts un pilsoņu intereses, ir lemta neveiksmei. Ņemot vērā to, ka ostu reforma tieši ietekmēs tūkstošiem cilvēku, kas strādā Latvijas lielākajās ostās, kā arī viņu ģimenes un cilvēkus, kas strādā ar ostām saistītās nozarēs, mēs aicinām valdību un premjerministru Krišianu Karšu noraidīt Satiksmes ministrijas likumdošanas projektu. Ostu likums. , Kā norādīts ziņojumā.
Vēstules autori aicina ostu reformas izstrādē ņemt vērā ostu uzņēmumu un nozares ekspertu viedokli. Šie cilvēki labāk nekā citi zina, kā darbojas ostas un kuras izmaiņas patiešām ir nepieciešamas.
Vēstulē autori raksta: “Mēs vēlamies, lai cilvēki atceras, ka, pieņemot lēmumu par ostu vadības modeļu maiņu, valdība un Saima izlems arī ostas darbinieku un viņu ģimeņu likteni. Jā, ostu remonts ir nepieciešams, bet mums ir jāmēra divas reizes, pirms vienu reizi sagriežam. ”
“Ostas nevar darboties bez valsts un pašvaldību līdzdalības, taču tās nevar darboties arī bez uzņēmējiem, kuri pārvadā sūtījumus uz ostām, un darbiniekiem, kuri šos sūtījumus izkrauj un apstrādā.”
“Mēs lūdzam amatpersonas to ņemt vērā, kad valdība nolemj pārņemt Latvijas lielākās ostas likteni.”
