Abās Atlantijas okeāna pusēs, kas atrodas vairāk nekā 3700 jūdžu attālumā viens no otra, pētnieki ir atklājuši dinozauru atstātās pēdas, kas, iespējams, klīda no Āfrikas uz Dienvidameriku, kad abi kontinenti tika savienoti superkontinentā.
Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā 260 pēdu nospiedumi, kas atrasti Brazīlijā un Kamerūnā, ir daļa no Agrīnais krīta periodsSaskaņā ar pētījumu, ko pirmdien publicējis Ņūmeksikas Dabas vēstures un zinātnes muzejs.
Sākotnēji sliedes tika uzliktas 621 jūdzes garumā virs plānas smilšakmens dūņu un māla slāņa bijušajā Gondvānas superkontinentā, kas vēlāk pārtrūka, veidojot Dienvidatlantijas okeānu.
Saskaņā ar Dienvidu Metodistu universitātes paleontologa un pētījuma vadošā autora Luisa L. Džeikobsa atklājumu pētījumā tika parādīti pēdu nospiedumi ar identiskām formām un, šķiet, ir vienāda vecuma un ģeoloģiskā konteksta.
“Viens no jaunākajiem un Šaurākie ģeoloģiskie savienojumi ir starp Āfriku un Dienvidameriku “Brazīlijas ziemeļaustrumu reģions atradās pie tagadējās Kamerūnas piekrastes gar Gvinejas līci,” Džeikobs sacīja Dienvidu Metodistu universitātes paziņojumā presei: “Abi kontinenti bija savienoti pa šo šauru posmu, tā ka dzīvnieki abās pusēs šim savienojumam varētu būt “Pārvietot to”.
Trīspirkstu teropodu atstātās pēdas
Pētījumā konstatēts, ka lielākā daļa fosilo pēdu nospiedumu pieder teropodiem dinozauriem, kas izcēlās ar trim pirkstiem un dobajiem kauliem. Iespējams, ka dažas pārējās fosilijas pieder sauropodu dinozauriem vai ornitišiem.
Saskaņā ar pētījumu paleontologi aprēķināja katra pēdas veida gurnu augstumu, ātruma diapazonu un ķermeņa masu, lai secinātu, ka suga ir vienāda.
Pētījumā norādīts, ka Brazīlijas Purburmas reģionā un Koumas baseinā Kamerūnā atrasto pēdu atrašanās vieta ļāva pētniekiem noteikt vietas, kur, pārvietojoties tektoniskajām plātnēm, Zemes garozā veidojās plaisas.
Papildus pēdām pētnieki atrada arī pusbazīnus, kas ir ģeoloģiskas struktūras, kas veidojušās, atdaloties Zemes garozai. Pētnieki baseinos atklāja arī upju un ezeru nogulumus, kas satur fosilizētus ziedputekšņu graudus, kas datēti ar 120 miljoniem gadu.
Kas ir Gondvāna?
Gondvāna ir bijušais superkontinents, kas no Pangea atdalījās apmēram pirms 180 miljoniem gadu. Tajā ietilpa Dienvidamerika, Āfrika, Austrālija un Antarktīda.
Apmēram pirms 140 miljoniem gadu Āfrika un Dienvidamerika sāka atdalīties, izraisot plaisu parādīšanos gar jau esošajiem vājajiem punktiem, un Dienvidatlantijas okeāns aizpildīja telpu starp diviem jaunizveidotajiem kontinentiem.
