10. Igaunijas viedokļu festivāls, bezmaksas brīvdabas pasākums Paidē, paredzēts no 12. līdz 13. augustam, un tajā notiks 11 diskusijas, kas notiks angļu valodā; Igauņu pasaule tos visus izceļ.
Viedokļu festivāls risinās ap senajām Paides pilsdrupām, un to galvenokārt raksturo grupu diskusijas, kurās četri vai pieci pieaicināti eksperti un Igaunijas viedokļu līderi apspriež dažādas tēmas. Diskusijas tiek vadītas, un parasti tiek uzdoti arī auditorijas jautājumi.
Pirmais Igaunijas viedokļu festivāls tika organizēts 2013. gadā. Kopš tā laika tas notiek katru gadu – vienmēr Paidē – un parasti piesaista gandrīz 10 000 cilvēku, sākot no viedokļu līderiem līdz vienkāršiem pilsoņiem.
Organizatori sacīja, ka šogad festivālā paredzētas gandrīz 150 diskusijas.
“Šī gada programma ir ļoti daudzveidīga un atspoguļo to, kas šobrīd ir svarīgs sabiedrībā: mēs runājam par karu un iedzīvotāju sagatavotību krīzēm, nākotnes tehnoloģijām un ne tikai, laimīgu bērnu audzināšanu un jauniešu garīgo veselību,” festivāla programmas vadītājs Kaspars. Tammists teikts paziņojumā..
Papildus paneļdiskusijām būs arī izklaide – dīdžejs būs igauņu deju mākslinieks NOËP, bet festivāls noslēgsies ar sestdienas vakara koncertu.
tas ir gada festivāls Ietver vienpadsmit diskusijas angļu valodā:
Piektdiena, 12. augusts
12:00: Fotografiska sarunas: Senās zināšanas un digitālā pasaule (Digital Intelligence Stage; 13. zona)
Fotografiska sarunas Publiskā reģistrācija, kam seko bezmaksas diskusija ar sabiedrību.
14:00: Pārlūkot kultūras nākamās paaudzes tehnoloģijas (digitālā intelekta fāze, 13. zona)
“25 gadu laikā galvenajā internetā dažas tehnoloģijas ir uzvarējušas, bet citas ir satrūdušas. Daži solīja komandas darbu un sapratni, bet rīkojās pretēji. Mēs nevaram ignorēt faktu, ka notiek jauna revolūcija – Web3, IoT, Metaverse, VR, AR, XR u.c. Kas tas ir Vai mums vajadzētu pievērsties tam kultūras telpā?” Diskusijas kopsavilkumā organizatori teica: “Apšaubīsim ieceres un apsvērsim kultūras transformācijas sekas.”
Četri pēcpusdienā: vai migrācijas krīzes Eiropā ir jauna norma? (Migrācijas fāzes zona Nr. 14)
Diskusijā tiek jautāts: vai migrācijas krīzes ir pastāvīga status quo Eiropā? Ko mēs esam iemācījušies no Sīrijas migrācijas krīzes un kā esam spējuši palīdzēt Ukrainas bēgļiem? Vai esam gatavi nākotnes krīzēm?
18:00: Kad Baltijas jūra kļūst par NATO ezeru (ārpolitikas fāze; 19. rajons)
Krievijas iebrukums Ukrainā izraisīja lielas izmaiņas Baltijas jūras reģiona drošībā. Somijai un Zviedrijai ejot uz pievienošanos NATO, visas Baltijas valstis, izņemot Krieviju, pirmo reizi vēsturē gatavojas kļūt par vienas kolektīvās aizsardzības sistēmas daļām.
Debatēs tiek uzdots jautājums: kādas ir šo pārmaiņu sekas Baltijas valstīm, Baltijas jūras reģionam un NATO? Kādas NATO dalībvalstis būs Somija un Zviedrija; Kāds būs viņu ieguldījums kolektīvajā aizsardzībā? Kādas jaunas iespējas pavērsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībai aizsardzības jomā?
18:00: Tehnoloģijas — vienmēr 35 gadus vecs baltais vīrietis (digitālā IQ stadija; 13. apgabals)
IKT nozare ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Mums ir jāpieņem arvien vairāk cilvēku tehnoloģiju jomā. Bet – vajag ievest daudzveidīgākus cilvēkus. Kā mēs varam atvērties dažādām perspektīvām un pieredzei, lai būtu radošāki, pieejamāki un iekļaujošāki digitālo risinājumu radīšanā. “Mēs pieskaramies ne tikai dzimumu nevienlīdzības problēmai, bet arī rasei un citām tehnoloģiju daudzveidības perspektīvām,” sacīja diskusijas organizatori.
Sestdiena 13 augusts
10:00: Dezinformācija – atbildēt, atspēkot, ignorēt? (Ārpolitikas posms, rajons Nr. 19)
Dezinformācija nav jāievada, jo karš Ukrainā ir radījis labvēlīgu augsni, lai tā izplatītos ātrāk un vairāk nekā jebkad agrāk. Bet ko mēs ar to darīsim? Vai mums vienmēr vajadzētu noraidīt vai atbildēt ar saviem vēstījumiem un pievienoties sacensībām par ietekmi un auditorijas līdzdalību? Vai mums vajadzētu to ignorēt un ļaut cilvēkiem pašiem pieņemt lēmumus par avota ticamību? Dezinformācijas eksperti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Apvienotās Karalistes apspriedīs dažādus dezinformācijas naratīvus reģionālajā informācijas telpā un dažādas pieejas, kā rīkoties ar dezinformāciju.
10:00: Kā Ukraina uztur internetu kara laikā? (Kara un miera fāzes 16. zona)
Diskusijā tiek jautāts: Kuri ir krīzes komunikācijas vājākie posmi? Kādi tehniskie, loģistikas un aizsardzības risinājumi tiek izmantoti, lai uzturētu sakarus? Kā izturēt kiberuzbrukumus? Ko Igaunija no tā var mācīties?
12:00: virzība uz iekļaujošāku sabiedrību (kara un miera fāze, 16. zona)
“Pēc kara Ukrainā mums ir jāapsver šķēršļi un risinājumi ukraiņu bēgļu iekļaušanai, kā arī tas, kā nepieļaut, ka nesenie notikumi noved pie citu minoritāšu diskriminācijas Igaunijā. Mēs apskatīsim tādus jautājumus kā piekļuve un integrācija tajās. darba tirgus un universitātes, kā arī pasākumi iekļaujošākas, tolerantākas un lingvistiski iekļaujošākas sabiedrības veidošanai.
12:00: Piedalīties interesē: Kaimiņi Ukrainai (Festivāla klubs; 12. rajons)
Pilsoniskā sabiedrība ir būtiska Eiropas sabiedrības daļa un viens no tās pīlāriem – solidaritāte. Polijas, Slovākijas, Rumānijas, Bulgārijas un Igaunijas NVO un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti dalās pieredzē un labajā praksē, kā palīdzēt ukraiņu bēgļiem ar sarežģītu problēmu kopumu. Jāizvērtē arī uzņēmējvalstu politiskais, sociālais un ekonomiskais konteksts. Diskusiju atbalsta Aktīvo iedzīvotāju fonds.
14:00: Kopīgu interešu meklēšana – bet kā vienoties par to, kas ir labs? (Atvērtās sabiedrības fāzes 2. zona)
Neatkarīgi no tā, vai tā ir politika, vides jautājumi vai veselība – publiskas debates ir satrauktas. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas demokrātijās mēdz pieskaņoties liberālajam spektram. Tomēr pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma ir veicināt sociālo kohēziju. Igaunijas un Norvēģijas NVO diskusijā tiek pētīts, kā darbojas pilsoniskā sabiedrība valstīs ar atšķirīgu vēsturi un kultūras izcelsmi.
16:00: Izbraukšana no lielākajām pilsētām: īslaicīga vai pastāvīga? (Kopienas fāzes rajons Nr. 15)
Vai pandēmijas gados mājas biroji radīs jaunu tendenci, kurā cilvēki dod priekšroku dzīvot un strādāt savās lauku mājās vai mazpilsētās, nevis lielajās pilsētās? Daudziem šobrīd ir jāizlemj, kur viņi vēlas dzīvot ilgtermiņā. Darba devēji un darbinieki arī slēdz jaunas vienošanās par jaunu normu. Vieni un tie paši jautājumi tiek apspriesti gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs.
