Deportācijas dienas pieminēšana Latvijā / Raksts

14. jūnijā Latvija piemin tūkstošiem pilsoņu, kurus padomju varas iestādes pirms 80 gadiem deportēja uz Sibīriju – no kuriem daudzi vairs neatgriezās.

Latvijas prezidents Ērglis Levits, Igaunijas prezidents Kristi Kaljulaids un Lietuvas prezidents Gitanas Nosoda nāca klajā ar kopīgu video paziņojumu par vienu no tumšākajām dienām Baltijas valstu vēsturē, kura teksts ir reproducēts zemāk.

Šajā dienā pirms 80 gadiem padomju spēki, kas okupēja Igauniju, Latviju un Lietuvu, veica masveida deportāciju. Desmitiem tūkstošu cilvēku, tostarp vecāka gadagājuma cilvēki un bērni, tika izraisti no mājām un ievietoti lopu kravas automašīnās garajā ceļā uz Sibīriju. Daudzi nomira. Daži atgriezās salauztās dzīvēs. Sekoja vēl deportācijas. Gandrīz katrai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ģimenei ir savs stāsts.

Šodien mēs varam veltīt klusuma brīdi, lai atcerētos upurus. Bet mums ir arī jārunā. Tādi notikumi kā deportācijas notika 14. jūnijā sava iemesla dēļ. Tas notika tāpēc, ka divi ļaunie režīmi – nacistiskā Vācija un padomju komunistiskais režīms – noslēdza slepenu paktu, lai sadalītu Eiropu. Neatkarīgi no suverenitātes, cilvēktiesībām un likuma varas, šie divi režīmi ir izraisījuši neizsakāmas ciešanas un ciešanas. Padomju okupācijas sekas ir jūtamas arī šodien, 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.

Tāpēc Igaunija, Latvija un Lietuva vērtē savu neatkarību, brīvību un demokrātiju. Tāpēc mēs esam apņēmības pilnas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Tāpēc mēs kopjam saites pāri Atlantijas okeānam. Tāpēc mūs uztrauc dezinformācijas un nepatiesu stāstījumu izplatība par Eiropas vēsturi, Krievijas iejaukšanās Ukrainas un Gruzijas robežās. Šodien jūnija deportācijas mums atgādina – kā teica mirušais kongresmenis Toms Lantoss: “Civilizācijas finieris ir plāns. Mēs esam tās aizbildņi, un mēs nekad nevaram atpūsties.

Jūs varat apskatīt failus paziņojums, apgalvojums virs.

Latvijas Nacionālā bibliotēka ir apkopojusi pirms 80 gadiem notikušo notikumu piemiņas fotogrāfijas, ko iesūtījuši pilsoņi gan šeit, gan ārvalstīs. Visi attēli tiek apkopoti vietnē Releju kartes vietne ويب.

READ  Portugāle rīt uzņemsies Eiropas Savienības prezidentūru

piemiņas pasākums “Deportētie. Aizmirstie”Organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka, 14.jūnijā plkst.11: 00 visā Latvijā notiks Valsts prezidents, Valsts arhīvs un Jāēa sēta. Šajā laikā visās 119 Latvijas pašvaldībās skaļi tiks nolasīti vairāk nekā 15 000 izsūtīto vārdu. Pasākumu tiešraidē translēs Latvijas TV, LSM un Radio Latvia.

Notika divi galvenie deportāciju viļņi, viens pēc Padomju Savienības 1940. gada okupācijas neatkarīgajā Latvijā, kura laikā 1941. gada 14. jūnijā kravas automašīnās iekrauta vairāk nekā 15 000 cilvēku (tostarp 2400 bērnu līdz 10 gadu vecumam).

Pēc Okupācijas muzeja datiem Latvijā: “Apstākļi darba nometnēs bija necilvēcīgi. Ieslodzītie zaudēja identitāti, viņus terorizēja apsardze un noziedznieki. Pārtikas devas bija niecīgas un neaizstāja ar darbu iztērētās kalorijas. Cilvēki kļuva vāji un paralizēti. caurejas, skorbuta un citu slimību dēļ. “

Ziemu raksturoja neciešams aukstums, un daudzi pirmo aukstumu nepārdzīvoja. Tikai neliela daļa no 1941. gadā izsūtītajiem atgriezās Latvijā. Ģimenēm, kas dzīvo piespiedu kārtā, nācās pašiem izturēties skarbos apstākļos; Tāpat ļoti augsts bija mirstības līmenis ļoti jaunu un vecu cilvēku vidū. ”

Otrais deportāciju vilnis notika plašākā mērogā, iesaistot apmēram 42 000 vīriešu, sieviešu un bērnu 1949. gada 25. martā. Tā ietekme uz sabiedrību Latvijā ir jūtama līdz šai dienai.

Lielisks tiešsaistes daudzvalodu virtuālais muzejs par Sibīrijā deportēto bērnu pieredzi Šeit.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top