Zema aktivitāte un nepārliecinoši rezultāti Latvijas pašvaldību vēlēšanās, visticamāk, atkārtosies arī nākamā gada vispārējās vēlēšanās.
2021. gada 13. jūlijs – Semjuels Krāmers – analizējot
Rātsnams Kuldīgas centrālajā laukumā Korzemā Latvijas rietumos. Foto: Romāns Babkins / Shutterstock
Pēdējie vairāki gadi ir atklājuši lielu šķelšanos demokrātiskajā politikā. Vienkārši sakot, vēlētāji arvien vairāk atgriežas pie sašķeltām likumdevējām iestādēm, kurām ir konkurējošas prioritātes. Beļģija Divus gadus Cenšas izveidot valdību Peru sadalīta konference Tie ir plašākas problēmas simptomi. Arī Eiropas Savienības austrumu spārns nav pasargāts no šīs problēmas. 5. jūnijs bija izšķirošs brīdis Latvijas politikā, un pašvaldību vēlēšanās piedalījās mazāk nekā puse balsstiesīgo. Ne partijām, kas ir pašreizējās labēji centriskās valdības locekļi, ne dažādiem tās populistiskajiem oponentiem nav skaidra ceļa uz varu. Neskatoties uz motivāciju, rezultāti liecina par plašāku neapmierinātību ar status quo, kas turpināsies arī nākamajā vēlēšanu ciklā.
kas notika? Kas gūst labumu?
Zemas aktivitātes un pārblīvētības, kurā piedalījās 27 ballītes, rezultāti guva labumu trim dalībnieku grupām. Tas ietver daudzas “atsvaidzinošas” partijas, opozīciju (parlamentā un ārpus tās) un vietējās partijas. Jaunas partijas vai tie, kas atgriežas no politiskā tuksneša, izrādījās populāri starp tiem, kuri iznāca balsot. Vidēja lieluma pilsētās visā valstī topošā liberālās attīstības kustība Latvijā guva labumu un ieguva plurālismu četrās pašvaldībās. Šīs bija pirmās vēlēšanas, kurās partija ieguva neatkarīgas grupas vietas. Opozīcijas partiju grupā populistiski centriskā Latvijas Reģionu apvienība, kurai 2017. gadā neizdevās iegūt pārstāvniecību parlamentā, ieguva vislielāko vēlētāju aktivitāti un pārņēma piecu pašvaldību kontroli. Galvenās ostas Austrālijā Ventspils Un Libaja Tas joprojām ir labēji centriskās Zaļo un zemnieku savienības kontrolē. Lai arī vairākās vietās sacenšas atsevišķi, federācijas partijas ierindojās pirmajās piecās pašvaldībās, bet to apvienotie saraksti – piecās citās. Arī vietējās partijas darbojās labi, un vēlētāji tām piešķīra lielāko balsu daļu pieci pašvaldības. Tas ir līdzvērtīgs atbalstam, ko ieguvusi Latvijas Reģionu apvienība un Zaļo un zemnieku savienība. Neviena partija nav ieguvusi vairākumu pašvaldību, nemaz nerunājot par lielu skaitu pašvaldību. Rezultāts galu galā bija drīzāk nopūta nekā ideoloģiska maiņa.
Kāpēc latvieši nebalsoja … vai ne?
Par to ziņoja Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija Tikai 34,09 procenti balsstiesīgo balsotāju. Šā gada rezultāts nav nekāda anomālija, 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas izraisīja līdzīgi zemu vēlētāju aktivitāti – 40 procentus. Komentētāji ir piedāvājuši vairākus skaidrojumus, kāpēc latvieši nolēma palikt mājās. Piemēram, pētnieks Daunis Auers Vainot COVID-19 uzsver, kamēr prezidents Egils Levits atzīmēja, ka zemo aktivitāti daļēji noteica Apmierinātība ar status quo. Tomēr ne visi skaidrojumi, kas tiek piedāvāti vēlētāju neieinteresētībai, nav pārāk optimistiski. Zinātnieki jau sen apgalvo, ka vēlētāju apātija Signāli Palielināta politiskā nenoteiktība. 2014. gadā Floridas štata universitātes pētījums to norādīja Atšķirība Starp “neuzmanīgā varoņa” vēlētāju, kurš paliek mājās vienaldzības dēļ, un “ļoti politizēto tukšo” vēlētāju, kurš apzināti nebalso par ziņojuma nosūtīšanu politiskajiem kandidātiem. Demokrātijas stiprināšanas atslēga Latvijā ir pilsoņu neapmierinātības sakņu apzināšana.
Pirms vēlēšanām notikušais politiskais un sociālais satricinājums var izskaidrot vēlētāju motīvus. Kopumā šie jautājumi norāda, ka daudzi cilvēki nebalsoja politisku iemeslu dēļ. Al-Tawfiqi, kam pieder valsts? Partija (tagad zināma kā Humanitārā Latvija) pameta valdību šī gada sākumā, kad ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs saglabāts Viņa nostāja pēc pārejas uz labējo Nacionālo aliansi. Pārmaiņas izjauca smalko politisko līdzsvaru, kas bija nepieciešams šauras centriski labējas koalīcijas noturēšanai pie varas. Papildus šai nesen paziņotajai parlamentārajai neskaidrībai Gāzes tarifu paaugstināšana No 25% līdz 43,1% ietekmēs valsti, kas pārvietojas no covid-19 pandēmija un pavadošā ekonomiskā lejupslīde. Vēlētāju sašķeltība un neieinteresētība, iespējams, bija atbilde uz apjukušo politisko ainavu. Valdības nenoteiktība apvienojumā ar nestabilo ekonomisko situāciju piedāvāja pretendentiem iespējas sevi identificēt ar pašreizējās pārvaldes politiku un vērtībām. Rekordiālais atturēšanās un plosīto balsu līmenis liecina, ka sabiedrības lēmums nebalsot ir apzināts un politisks.
2022. gada oktobra pārsteigums
Kādus secinājumus novērotāji var izdarīt no 5. jūnija balsojuma? Rezultāti ir pārāk sadalīti, lai kāda partija vai grupa varētu patiesi pretendēt uz uzvaru. Lai gan dažādām opozīcijas partijām ir bijuši nelieli panākumi, tām nav izdevies gūt panākumus ārpus tradicionālajiem cietokšņiem. Vēlēšanās galvenā opozīcija un lielākā parlamentārā partija, Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”Un Uzvarēja tikai divas pašvaldības Tradicionāli atbalsta Tās darba kārtība ir austrumu pilsētas Daugavpils Un Rezkenā. Interesanti, ka ballīte Tikko aģitēja Ārpus austrumu reģiona ir zaudējusi pusi no vietām Liepājas domē. Tāpat lielākā daļa valdošo partiju neuzlabojās 2017. gada rezultāti Vai arī izmantojiet opozīcijas vilšanos. Premjerministra Jaunās Vienotības partija palika nemainīga un ieguva četras pašvaldības, savukārt tās partneris Nacionālajā aliansē samazinājās no 12 līdz piecām. Tādējādi Latvijas attīstība kļuva par veiksmīgāko koalīcijas dalībnieci ar četrām pašvaldībām. Tādi jaunpienācēji kā The Progressives nespēja reāli ietekmēt. Tomēr Latvijas Reģionu apvienība Ārpus parlamenta ir devusi iespaidīgu atdevi. Neviena puse nebija izslēgta no politiskās sfēras, taču gan valdībai, gan opozīcijai tika atteikts izšķirošs spriedums par viņu politisko nākotni.
Īsā laikā šie nepārliecinošie rezultāti ietekmēs valdības sastāvu un iespējamo sagatavošanos 2022. gada oktobra parlamenta vēlēšanām (Siema). Kad premjerministrs Artūrs Krišanis Karišs Atgriezties Kabineta pārrunas sarunās vienu dienu pēc vēlēšanām iezīmēja labēji centriskās koalīcijas iekšējās pārvērtēšanas sākumu. Kariča konkurenti arī veic aprēķinus 2022. gada vēlēšanām.Neskatoties uz Zaļo un zemnieku spēcīgajiem rezultātiem, ilgs laiks sabiedrotais Einārs Sleris Paziņots pēc nedēļas Ka viņš nodibinās jaunu atklātu populistu partiju, kas “Latviju izvirzīs pirmajā vietā”. Ir skaidrs, ka lesers, kas ir spēcīga figūra kopš neatkarības atgūšanas, ir vērojusi tendences, kopš viņš izvēlējās izveidot jaunu partiju, nevis atbalstīt jau esošu.
Ja vietējo vēlēšanu rezultāti atspoguļo sabiedrības viedokli, parlamenta aptaujas 2022. gada oktobrī, visticamāk, nevienam sniegs nelielu mierinājumu. Tāpat kā iepriekšējos gados nevienai partijai nebūs vairākuma, un sašķeltība un kompromiss arī šodien būs dominējošā sistēma. Izveidotās partijas, piemēram, Saskaņa un Jaunā Vienotība, Progresīvajos, Latvijas Reģionu un mazākumtautību attīstības līgā un koalīcijas valdībās visā pasaulē saskaras ar jaunākiem, dinamiskākiem konkurentiem, un arvien vairāk atklājas, ka sabiedrība nevēlas piešķirt vienai politiskai grupai absolūtu varu ar vairums. balsojums. Tādējādi politiskajiem līderiem būs jāsaprot un jārisina sabiedrības neapmierinātības avoti, ja viņi vēlēšanās vēlas sasniegt izšķirošu uzvaru.
Semjuels Krāmers St Andrews universitātes doktorante. Viņš ieguva bakalaura grādu Džordža Vašingtonas universitātē un maģistra grādu Džordžtaunas universitātes Krievijas, Eirāzijas un Austrumeiropas studiju centrā. Viņam ir pieredze valsts sektorā, bezpeļņas pētījumos un uzticamības pārbaude. Kramer kungs specializējas minoritāšu tiesībās postpadomju telpā un tās krustpunktā ar demokratizācijas procesu.
Cienījamie lasītāji – Jaunā Austrumeiropa ir bezpeļņas publikācija, kas tiešsaistē un drukātā veidā tiek publicēta kopš 2011. gada. Mūsu misija ir veidot debates, veicināt izpratni un veicināt dialogu par jautājumiem, ar kuriem saskaras valstis, kuras kādreiz bija padomju daļas vai tās ietekmē. Savienība. Bet mēs varam sasniegt šo misiju tikai ar mūsu ziedotāju atbalstu. Ja jūs novērtējat mūsu darbu, lūdzu, apsveriet iespēju ziedot.
Baltija, Latvija, pašvaldību vēlēšanas
