Dejotājs no Rumānijas: Viļņā viss ir kā sapnī

Kāds Erasmus apmaiņas students Mikola Romera universitātē (MRU) pēdējā semestrī studēja psiholoģiju un atrod brīvo laiku ārpus studijām, lai sportotu, apmeklētu filmas, debates, jogas nodarbības un latīņu deju nodarbības.

Viņai visvairāk pārsteidz tas, ka visas ārpusstundu aktivitātes ir bez maksas un MRU studentiem tiek piedāvātas bez maksas. Viņa atbildēja uz dažiem jautājumiem pirms vakara latīņu deju nodarbību sākuma.

– Kāpēc jūs ieradāties Viļņā?

– Meklēju vietu – augstskolu, kur varētu studēt psiholoģiju angļu valodā. Es gribēju kaut ko, kas nebija romiešu un kultūra bija nedaudz atšķirīga. Atradu Micholas Romeris universitāti internetā un sapratu, ka šī universitāte ir priekš manis.

– Ko jūs zinājāt par Lietuvu pirms ierašanās?

– Nedaudz. Mēs, rumāņi, bieži jaucam abas valstis – Latviju un Lietuvu. Mēs sajaucam abus līdzīgu nosaukumu dēļ. Pirms atbraukšanas es neko daudz nezināju — es tikai zināju, ka būs foršāk nekā Rumānijā. Man te bija ļoti daudz sniega, bet par lietuviešu tautu neko daudz nezināju.

– Jūs esat šeit kādus piecus mēnešus. Kā tu atrodi dzīvi Viļņā un universitātē?

– Šeit viss ir kā sapnis Erasmus studentu un daudzo valstu dēļ, no kurām viņi nākuši. Viļņā visi ir ļoti atvērti, un, uzturoties šeit, var uzzināt par daudzām kultūrām. Pansionātā pārrunājam valodu atšķirības, apmaināmies ar receptēm un mācību padomiem. Katru nedēļu ir paredzēti īpaši pasākumi – diskusijas, filmas, tējas ballīte un sports. Biju patiesi aizkustināta, kad uzzināju, ka augstskolā ir bezmaksas sports un nodarbības. Viņa apmeklēja visus: jogu, pilates, karatē, džudo, latīņu dejas. Tas viss bija par jaunu lietu izmēģināšanu. Man patika, ka universitāte man piedāvāja to visu un iespēju to piedzīvot.

READ  Aparjods sniedz Latvijai pirmo nozīmīgo uzvaru Pasaules kausa izcīņā vīriešiem | bifeļu sports

Vai, uzturoties Viļņā, iemācījāties nedaudz lietuviešu valodas?

– Es to nemācījos, bet iemācījos dažus lietuviešu vārdus un frāzes. Es sāku klausīties lietuviešu mūziku, un tas ir mans veids, kā mazliet iemācīties valodu. Es sāku ar (dziedātāju) Moniku Leo (Lupinato) un klausījos viņas dziesmas, kā arī dažas Andriosa Mamontovas dziesmas.

– Kādas ir atšķirības starp studijām šeit Viļņā un Rumānijā?

– Rumānijā mums vienā psiholoģijas klasē mācās līdz 300 skolēniem un šeit ir 20 skolēni. Man tas bija citādāk tādā ziņā, ka varēju viegli sazināties ar pasniedzēju un iepazīt visus kursabiedrus. Šeit Viļņā starp pasniedzējiem un studentiem ir patiesas attiecības.

Kādas vēl atšķirības atradāt starp savu valsti un Lietuvu?

– Es nekad agrāk nebiju dzīvojis galvaspilsētā. Tas man Viļņā bija jaunums. Esmu izmantojis visas studentiem pieejamās aktivitātes. Šī gada sākumā es devos uz Gaismas festivālu, kas notika Viļņā. Tas bija lielisks veids, kā izpētīt pilsētu un uzzināt vairāk par to, izmantojot šāda veida notikumu. Galvaspilsētā vienmēr notiek vairāk pasākumu nekā mazāku. Arī sniegu varēju redzēt mēnesi. Pie mums ir nedaudz sniega, bet ne tik daudz kā Lietuvā. Kad biju jaunāks, atceros, ka ziemā būvēju sniegavīrus. Kad atbraucām uz šejieni, sākām taisīt Eņģeļus sniegā.

Pēdējo vairāku gadu laikā jūs un citi studenti studiju laikā esat saskārušies ar daudziem izaicinājumiem. Kā jūs tikāt galā?

COVID pandēmijas dēļ ir bijušas problēmas. Es mācījos attālināti, tāpēc tas bija savādāk. Ilgu laiku eksāmeni un lekcijas notika attālināti. Pat manā pirmajā semestrī Rumānijā mums bija tikai semināri. Es nekad neesmu veicis pārbaudes uz vietas. Šeit es kārtoju savu pirmo klātienes eksāmenu Viļņā. Es arī nekad nedzīvoju viena, tāpēc šis man bija jauns izaicinājums Viļņā.

READ  Nacionālās hokeja līgas rezultāti | Piektdiena | Sports

– Kā radās interese par dejošanu un dejošanu?

– Kad man bija trīs gadi, mamma mani aizveda uz baleta izrādi, kas man īpaši patika. Es viņai visu laiku stāstīju, ka vēlos apmeklēt baleta nodarbības. Viņa mani pierakstīja, kad man bija trīs gadi, un spēlēja baletu līdz 13 gadu vecumam. Es pārtraucu tikai tāpēc, ka mans skolotājs aizgāja pensijā. Es pārgāju uz laikmetīgo deju, un tā man bija labākā izvēle. Šeit Viļņā varu apgūt latīņu dejas un salsas soļus. Rumānijā esam spēcīgi ne tikai dejā, bet arī vingrošanā. Daudzas jaunas rumāņu meitenes sāk nodarboties ar baletu, taču, kļūstot vecākas, padodas.

– Vai jums ir bijusi iespēja apmeklēt kādu no citām Baltijas valstīm?

– Pirms atgriešanās Rumānijā jūnija beigās vēlos apmeklēt Rīgu un Tallinu. Es vēlos redzēt šo Eiropas daļu pirms atgriešanās Rumānijā. Mums, rumāņiem, nav ierasts apmeklēt Baltijas valstis, jo cilvēki Rumānijā par šīm valstīm neko daudz nezina. Vasaras brīvlaikā braucam uz Spāniju vai uz Itāliju – pie jūras. Atvaļinājuma laikā nav nekas neparasts apmeklēt ziemeļu valstis.

– Ko domājat darīt pēc skolas beigšanas?

– 2023. gadā absolvēšu bakalaura grādu psiholoģijā. Pēc tam plānoju studēt maģistrantūrā, bet nezinu, no kurienes. Plānoju studēt ārzemēs. Gribēju doties bakalaura studijās uz ārzemēm, bet tas nebija iespējams, tāpēc uz semestri atbraucu uz Viļņu apmaiņas studente. Šī nodaļa mainīja mani un manu dzīvi.

Šīs publikācijas teksta pārpublicēšana bez DELFI rakstiskas atļaujas ir aizliegta.

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top