Sākoties rudens semestram, inflācija skārusi arī Latvijā studējošos ārvalstu studentus. Lai gan cenu kāpums radījis grūtības un licis ierobežot tēriņus, visi Radio Latvija uzrunātie studenti atzina, ka tās nav nepārvaramas grūtības.
Covid-19 pandēmijas laikā ir bijuši lūgumi pēc studentu palīdzības, taču šobrīd ne, sacīja Torubas Biznesa universitātes starptautiskās sadarbības vadītājs Imants Berģes. Turklāt ir pieaudzis ārvalstu studentu skaits.
“Rudens semestrī pēc Covid-19 atkal palielinājās ārvalstu studentu skaits. Principā kopš semestra sākuma septembrī inflācija jau ir bijusi augsta, taču daudzas valstis ar to ir saskārušās, un uzskatu, ka ārvalstu studenti joprojām šeit redzu lētākās dzīves iespējas. Pēc analoģijas es atceros 2008., 2009. gada finanšu krīzi, kad arī pieauga apmaiņas studentu skaits no Rietumiem. Tobrīd iemesls bija tāds, ka Dzīvošana šeit bija lētāka nekā Rietumu valstīs.
25 gadus vecā Tehana ir no Šrilankas un trešo gadu studē biznesa vadību tūrisma un viesmīlības nozarē. Viņš atzina, ka inflācija šobrīd to apgrūtina, taču ar vecāku atbalstu tā vairs nav problēma, ar kuru viņš nevarētu sadzīvot.
“Ja vecāki man nepalīdzēs, man nebūs iespējas tikt galā ar visu šo lietu. Sākoties inflācijai, es zaudēju darbu, jo kafejnīca, kurā strādāju, ir slēgta, un tas ir ļoti grūti šobrīd atrast citu darbu, jo ārzemju bakalaura studentiem nav daudz darba iespēju.” Lūk. Tomēr es nedomāju, ka šeit ir ļoti dārgi dzīvot. Piemēram, mans tētis dzīvo Francijā, kas salīdzinājumā ar to ir diezgan dārgi. uz Latviju, tāpēc noteikti neesmu sliktākajā pozīcijā.”
Pateicoties ģimenes atbalstam, ārvalstu skolēni no citām vidusskolām Latvijā var sadzīvot ar inflāciju.
“Es domāju, ka kopumā tas šķiet grūtāk, bet es ar to necīnās,” sacīja 21 gadu vecais Gonsalo, kurš studē ekonomiku un starptautisko biznesu Spānijā. Viņš šogad ieradās Latvijas Universitātē kā Erasmus+ apmaiņas students. Arī inflācijas sekas viņš tik ļoti neizjūt, taču bez vecāku atbalsta noteikti nevarētu atļauties šeit mācīties.
“No inflācijas necienu, jo nāku no valsts, kurā inflācija ir sasniegusi gandrīz 15%, un Latviju par savu galamērķi izvēlējos, arī pētot paredzamās izmaksas. Erasmus+ programmas piedāvātās valstis ir sadalītas trīs līmeņos , pirmās ir dārgākās valstis, piemēram, Zviedrija, Somija un Norvēģija.Tomēr Latvija bija trešajā līmenī, kas arī nozīmē, ka ES students iegūtu mazāku stipendiju. Sešus mēnešus šeit saņēmu apmēram 1100 €, apm. 200€ mēnesī.Ar tādu summu Latvijā tā nav reāla izdzīvošana, piemēram, par studentu mājokli maksāju 400 eiro mēnesī.Tādējādi vecāki mani atbalsta finansiāli,” sacīja Gonsalo.
Savukārt RSU Starptautiskās studentu asociācijas prezidents un medicīnas students Mehmets (25) jau sešus gadus dzīvo Latvijā. Studiju sākumā viņš strādāja restorānā, pēc tam nācās pamest darbu, jo nevarēja to apvienot ar mācībām. Pagaidām finansiāli viņu apgādā arī vecāki.
“Būtu labāk, ja pajautātu, kā mana ģimene to pacieta, jo arī mans brālis šeit mācās. Tēvs inflācijas dēļ uzreiz teica, ka iekrās vairāk naudas, un, pateicoties ģimenei, mēs tikām vaļā. to… Taču nācās atteikties arī, piemēram, no izklaidēm, restorānu pārāk biežas neapmeklēšanas un ēdiena nepasūtīšanas uz mājām.Patiesībā esam atteikušies no greznības, taču spējam apmierināt visas vajadzības, Muhameds teica.
Viņš norādīja, ka studijas ārzemēs ir privilēģija. Tātad inflācija jebkuram ārzemju studentam nav tik spēcīga kā citiem.
“Lielāko daļu ārzemju studentu RSU nodrošina valdība, ģimene vai abi, un, manuprāt, viņiem visiem kaut kā izdodas. Arī Latvijā tas nav tik dārgi kā citās Rietumvalstīs, kur mums ir ģimenes un draugi, kuri regulāri stāsta, ka citur ir vairāk Izmaksas un grūtības. Taisnības labad jāsaprot, ka RSU studentiem ir maz privilēģiju, un viņi vispār var atļauties šeit studēt, tāpēc inflācija viņus skars mazāk.Kopumā Es domāju, ka katram studentam ir savs veids, kā ar to tikt galā, sacīja Muhameds.
