Daļiņu paātrinātāja eksperiments, kas varētu pārrakstīt iespiedmašīnas vēsturi

Esmu nedaudz nervozs. Labajā rokā es turu nenovērtējamu cilvēces vēstures daļu. Tas nav pārspīlēts. Tas ir izturīgs melns futrālis, kura priekšpusē rotāts ar zelta tekstu. Gotikas stila tekstā tas skan “Papīrs no Gūtenberga Bībeles (1450 – 1455).”

Jā, kurš – kurš Gūtenberga Bībele. Šīs oriģinālās lapas, kas datētas ar 15. gadsimtu, nonāca plkst SLAC Nacionālā akseleratora laboratorija Ziemeļkalifornijā, lai to uzspridzinātu ar augstas enerģijas rentgena stariem. Kopā ar Bībeles lappusēm ir 15. gadsimta korejiešu konfūciešu teksts, 14. gadsimtā sarakstīta Kenterberijas pasaku lapa un citi Rietumu un Austrumu dokumenti, kas sagatavoti, lai izturētu šo aizsprostu. Pētnieki cer, ka šo nenovērtējamo dokumentu lappusēs slēpjas liecības par cilvēces vissvarīgākā izgudrojuma — tipogrāfijas — attīstību.

“Tas, ko mēs cenšamies uzzināt, ir tintes, papīra un, iespējams, jebkuru fontu palieku, kas izmantoti šajās rietumu un austrumu izdrukās, sākotnējais sastāvs,” sacīja attēlveidošanas konsultants Maikls Tots.

Gadsimtiem ilgi tika uzskatīts, ka ap 1440. gada AD Vācijā iespiedmašīnu izgudroja Johanness Gūtenbergs. Tiek uzskatīts, ka viņš ir iespiedis 180 rakstus (šodien pastāv mazāk nekā 50). Taču nesen vēsturnieki ir atklājuši pierādījumus, ka Korejas budisti sāka drukāt ap 1250. gadu pēc mūsu ēras.

“Nav zināms, vai šie divi izgudrojumi bija pilnīgi atsevišķi, vai arī pastāvēja informācijas plūsma,” sacīja Viskonsinas universitātes fizikas profesors Uve Bergmans. “Ja būtu informācijas plūsma, tā, protams, būtu no Korejas uz Rietumiem līdz Gēteborgai.”

Skaidrāk sakot: vai Gūtenberga izgudrojums vismaz daļēji bija atkarīgs no Austrumu tehnoloģijām? Šeit ir vieta Stenfordas sinhrotrona starojuma gaismas avots Ievadiet.

Sinhrotrons ir daļiņu paātrinātājs, kas šauj elektronus milzīgā gredzenveida tunelī, lai radītu rentgena starus (pretēji SLAC slavenākais lineārais daļiņu paātrinātājs, 2 jūdžu LCLS). Šie rentgena stari dod zinātniekiem iespēju izpētīt matērijas strukturālās un ķīmiskās īpašības. Lai precīzi redzētu, kā viņi izmanto SSRL, lai izpētītu nenovērtējamus dokumentus, noskatieties iepriekš redzamo videoklipu.

Izšaujot rentgena staru, kas ir plānāks par cilvēka matu SSRL uz teksta bloku dokumentā, pētnieki var izveidot 2D ķīmiskās kartes, kas atdala elementus katrā pikselī. Tā ir metode, ko sauc par rentgena fluorescences attēlveidošanu vai XRF.

“Šajā paraugā esošie atomi izstaro gaismu, un mēs varam izsekot, no kuriem elementiem gaismai vajadzēja nākt periodiskajā tabulā,” sacīja Minhals Gardisi, doktorants, kas strādā pie projekta.

Lai gan SSRL rentgena stari ir spēcīgi, tie nesabojā dokumentus, sniedzot zinātniekiem visaptverošu priekšstatu par molekulām, kas veido senos tekstus. Tas arī dod viņiem iespēju meklēt minerālvielu pēdas, kuras, pēc vēsturnieku domām, nevajadzēja rakstīt ar tinti. Tas var norādīt, ka tie, iespējams, nākuši no iespiedmašīnas. “Tas nozīmē, ka mēs varam kaut ko uzzināt par sakausējumiem, ko izmantoja Korejā un Gūtenbergs un, iespējams, vēlāk citi,” sacīja Bergmans.

Ja viņi atrod līdzības dokumentu ķīmiskajās struktūrās, tas var veicināt notiekošo izpēti par atšķirībām un līdzībām drukāšanas tehnikās un par to, vai notiek informācijas apmaiņa no Austrumāzijas kultūrām uz Rietumiem.

Tomēr katrs zinātnieks, ar kuru es runāju par projektu, skaidri norādīja, ka pat tad, ja starp abiem dokumentiem tiktu atrastas līdzības, nevarētu pārliecinoši pierādīt, ka viena tehnoloģija ietekmēja otru.

Dokumenti ir aizdoti no privātajām kolekcijām, Stenfordas bibliotēkas un arhīviem Korejā. Pētījumi SLAC ir daļa no lielāka projekta, ko vada UNESCO Zvaniet No Džikdži uz Gēteborgu. Rezultāti tiks prezentēti Kongresa bibliotēka nākamā gada aprīlī.