2023.gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu. Jaunā valdība ierosinās priekšlikumus politikas izmaiņām un jauniem pasākumiem, pamatojoties uz Finanšu ministrijas pārstāvju paziņojumu.
Budžeta un finanšu vadības likums paredz valsts kopbudžeta projektu iesniegt Saeimas vēlēšanās ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētais parlaments apstiprinājis jauno kabinetu.
Ja jaunais valsts budžeta projekts jaunā gada sākumā nestāsies spēkā, valdība apstiprinās pagaidu vai tehnisko budžeta plānu, kas paredz saglabāt esošo politiku bez izmaiņām, skaidro FM pārstāvji.
Provizoriskais budžets neparedz izmaiņas pašreizējā politikā, jaunas iniciatīvas vai jaunus risinājumus.
Nākamais – 2023. gads – Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu. Jaunā valdība nāks klajā ar priekšlikumiem politikas izmaiņām un jauniem priekšlikumiem.
Pēdējo reizi Latvijai bija jādzīvo no tehniskā budžeta 2019. gadā. FM pārstāvji skaidroja, ka šāda budžeta forma ļauj saglabāt valsts pārvaldes funkcijas un turpināt iepriekšējā budžeta aizsākto politiku atbilstoši esošajiem normatīvajiem aktiem līdz apstiprināšanai. atbilstošā budžeta.
Ja gada budžeta likums nestājas spēkā jaunā gada sākumā, finanšu ministram jāapstiprina valsts darba nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešamie valsts izdevumi, kā arī kreditēšanas un aizņēmuma limiti saistībā ar to. ar dažādiem nosacījumiem. .
Katras ministrijas izdevumi ir atkarīgi no attiecīgās ministrijas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā izdevumu apmēra attiecīgajam gadam. Pārskati tiek laboti, lai nodrošinātu starptautisko saistību izpildi, valsts parāda procentu maksājumus, ārvalstu finanšu palīdzību, t.sk. ES fondus, līdzfinansētos projektus, budžeta iestāžu sniegtos maksas pakalpojumus, kā arī darījumus, kuros izdevumi ir atkarīgi no maksājumu skaita izmaiņām. pakalpojumu saņēmējiem, piemēram, pensijām un pabalstiem.
Finanšu ministrija apstiprina pagājušā gada aktivitāšu finansēšanas turpināšanu. Tomēr pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā gadā, netiks finansēti.
Ieguldījumi, kas nav veikti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, netiks īstenoti.
Nepieciešams nodrošināt noteikumu ievērošanu pensiju, pabalstu un prēmiju izmaksāšanā, kā arī nodrošināt, lai valsts parāda apkalpošanai nepieciešamie obligātie maksājumi tiktu veikti atbilstoši esošajiem noteikumiem.
Tajā pašā laikā ir jāievēro un jāpabeidz iepriekšējā budžeta politika un nosacījumi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un nosacījumiem, izņemot darbības, kuras plānots beigt 2022. gadā.
Lai nodrošinātu pašvaldībām atbilstošu finansējumu, Finanšu ministrija apstiprinās dotāciju limitus, finansējumu, aizņēmumus un garantijas.
Ministrija uzsver, ka Latvijas ekonomikai ir jāatgūstas no Covid-19 krīzes. Tas nozīmē būtisku valdības atbalstu pandēmijas un pandēmijas ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem, kā arī kompensāciju izmaksu iedzīvotājiem, kuri pandēmijas dēļ zaudējuši ienākumus. Tas palīdzēja ekonomikai pielāgoties krīzei. Bet tad sākās Krievijas un Ukrainas karš.
Lai risinātu krīzi, valdība pieņēma tiesību aktus un īstenoja vairākus pasākumus, lai palīdzētu sniegt atbalstu kara skartajiem uzņēmumiem, mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām un Ukrainas bēgļiem, kā arī īstenotu citus atbalsta pasākumus, lai palīdzētu ekonomikai atveseļoties un nodrošinātu izaugsmi.
Kad visas nepieciešamās tāmes un labojumi ir pievienoti, ministrija sagatavo ministra lēmumu par pagaidu budžeta plānu.
