Izpildes viceprezidente un konkurences komisāre Margrethe Vestager par konkurences politikas lomu Eiropas atveseļošanās atbalstīšanā (skatīt šeit)
2021. gada 15. jūnijā komisārs Vestager uzstājās Eiropas Konkurences dienas konferencē, kuru rīkoja Portugāles Konkurences iestāde. Viņa īpaši pievērsās konkurences politikas būtiskajai lomai, atbalstot spēcīgu Eiropas atveseļošanos.
Starp nesenajām komisijas iniciatīvām komisārs Vestager atzīmēja neseno horizontālo grupu atbrīvojumu regulu un pamatnostādņu pārskatīšanu. Ieinteresēto personu atsauksmes atklāja viedokli, ka šie noteikumi ir jāatjaunina, ņemot vērā digitalizācijas un ilgtspējības mērķus, un šis process tagad notiek. Komisāre Vestager arī pauda viedokli, ka pandēmija ir parādījusi, ka nozīmīgus ieguvumus var dot uzņēmumi, kas sadarbojas pētniecībā un attīstībā vai ražošanas palielināšanā. Piemēram, lai veicinātu konkurenci veicinošu sadarbību, Komisija plāno izdot vadlīnijas par datu koplietošanu un datu apkopošanas līgumiem.
Komisārs Vestagers arī uzsvēra izpildes galveno lomu, jo īpaši ņemot vērā COVID-19 uzliesmojumu un to, cik svarīgi ir saglabāt narkotiku tirgus konkurētspēju. 2020. gadā Komisija izdeva astoņus lēmumus 370 miljonu eiro vērtībā konkurences lietās un karteļu naudas sodos (iesaistot farmācijas un citas nozares).
Attiecībā uz apvienošanās uzraudzību Vestager komiteja atzīmēja, ka paziņojumu un izpildes skaits ir vienmērīgs, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem. Komisijas iejaukšanās līmenis pandēmijas laikā ir saglabājies praktiski identisks 2019. gadam, nedaudz pārsniedzot 5%, un tajā ietilpst, piemēram, astoņpadsmit nosacīti I posma apstiprinājumi, septiņi II posma apstiprinājumi un trīs notiekošas II fāzes izmeklēšanas.
Starp jaunajiem Komisijas politikas projektiem integrācijas kontroles jomā komisārs Vestager atsaucās arī uz 2021. gada marta norādījumiem par nodošanas paplašināšanu saskaņā ar ES integrācijas regulas 22. pantu gadījumos, kad darījums neatbilst valsts integrācijas kontroles ierobežojumiem (Džonsa dienas komentārs , “Komisija paplašina nedeklarējamu darījumu Eiropas konkurences pārskatus,” 2021. gada aprīlis, sk Šeit).
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa atceļ ar COVID-19 saistīto trešo valstu atbalsta lēmumu nepietiekama pamatojuma dēļ (sk. Šeit)
2021. gada 9. jūnijā Vispārējā tiesa (“GC”) atcēla vēl vienu Eiropas Komisijas lēmumu pēc tam, kad Ryanair pārsūdzēja valsts atbalstu, kas piešķirts Vācijas čartera aviokompānijai Condor Flugdienst GmbH (“Condor”). Šis ir trešais ar COVID-19 saistītā valsts atbalsta lēmums, kuru Sabiedriskā komiteja ir atcēlusi (sk. Arī Džonsa dienas COVID-19 atjauninājumu Nr. 49, 2021. gada 2. jūnijs).
2020. gada aprīlī Condor saņēma valdības naudas injekciju, izmantojot Vācijas valdības atbalsta pasākumus 550 miljonu eiro vērtībā (skatīt šeit), lai novērstu aviokompānijas ekonomiskos zaudējumus COVID-19 ceļošanas ierobežojumu dēļ.
Condor, kas iepriekš piederēja Tomam Kukam, iesniedza bankrota pieteikumu 2019. gada septembrī. Pēc neveiksmīga darījuma ar uzņēmuma pārdošanu jaunam investoram maksātnespējas procedūras tika pagarinātas 2020. gada aprīlī, palielinot Condor izmaksas.
Atceļot lēmumu, padome skaidri norādīja, ka komiteja nav sniegusi pietiekamus iemeslus, lai piekristu sniegt palīdzību, un jo īpaši nav konstatējusi tiešu cēloņsakarību starp 1) Condor lidojuma pārtraukumiem, kas radušies ceļojuma dēļ Koronavīruss. Ierobežojumi un (i) izmaksas, kas rodas no ilgstoša maksātnespējas perioda un kas ir iekļautas Condor zaudējumu aprēķinā pandēmijas dēļ.
Tomēr Direktoru padome uz laiku ir apturējusi rezolūcijas atcelšanas sekas, līdz Komitejai tiks pieņemta jauna rezolūcija.
Padome uzskatīja, ka, ņemot vērā nopietnos ekonomikas traucējumus, ko izraisījusi pandēmija COVID-19, šādas palīdzības apstrīdēšanai būtu nopietnas sekas it īpaši Vācijas ekonomikai.
Kopš 2020. gada 1. maija Ryanair ir iesniegusi kopumā 21 apelāciju par Komisijas lēmumiem, ar kuriem atļauj dalībvalstu piešķirto valsts atbalstu par labu nacionālajiem gaisa pārvadātājiem.
Sākot no 2021. gada 19. maija, Drošības padome noraidīja sešas no šīm apelācijām. Kopš 2021. gada 4. jūnija Ryanair ir iesniegusi trīs apelācijas sūdzības par GC lēmumiem Eiropas Kopienu tiesā.
Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, ar kuru aicina uz laiku atcelt COVID-19 vakcīnas patentus (sk Šeit)
2021. gada 15. jūnijā Komisija publicēja jaunākos Eurostat datus par starptautisko tirdzniecību.
Pirmā aplēse par eirozonas * preču eksportu uz pārējo pasauli 2021. gada aprīlī bija 193,8 miljardi eiro, kas ir par 43,2% vairāk nekā 2020. gada aprīlī (135,3 miljardi eiro). Šo pagājušā gada aprīlī publiskoto statistiku būtiski ietekmēja COVID-19 ierobežošanas pasākumi dalībvalstīs. Imports no pārējās pasaules bija 182,8 miljardi eiro, kas ir par 37,4% vairāk nekā 2020.gada aprīlī (133,0 miljardi eiro).
Rezultātā preču tirdzniecībā ar pārējo pasauli 2021. gada aprīlī eirozonā reģistrēts 10,9 miljardu eiro pārpalikums, salīdzinot ar +2,3 miljardiem 2020. gada aprīlī.
Eiro iekšējā tirdzniecība 2021. gada aprīlī pieauga līdz 178,9 miljardiem eiro, kas ir par 61,9% vairāk nekā 2020. gada aprīlī.
Eksportam ārpus ES ** laikposmā no 2021. gada janvāra līdz aprīlim tas pieauga līdz 688,1 miljardam euro (pieaugums par 7,8% salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri – aprīli), bet imports pieauga līdz 626,6 miljardiem euro (pieaugums par 6,3%). salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri – aprīli). Turklāt visās dalībvalstīs ievērojami pieauga eksports no valstīm ārpus ES, izņemot Kipru (-17,7%) un Īriju (-0,3%). Vislielākais pieaugums reģistrēts Slovākijā (+ 120,6%) un Itālijā (+ 104,6%).
Imports no valstīm ārpus Eiropas Savienības atspoguļo līdzīgu tendenci. 2021. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli visas dalībvalstis, izņemot Luksemburgu (- 5,3%), palielināja importu no valstīm ārpus ES. Vislielākais pieaugums reģistrēts Maltā (+ 160,4%), Igaunijā (+ 77,8%) un Slovēnijā (+ 71,2%).
* Eirozonā (EA19) ietilpst Beļģija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija un Somija.
** Eiropas Savienībā (ES) ietilpst Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija Portugāle , Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā.
Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, ar kuru aicina uz laiku atcelt COVID-19 vakcīnas patentus (sk Šeit)
2021. gada 10. jūnijā Eiropas Parlaments ar 355 balsīm par, 263 pret un 71 atturoties pieņēma rezolūciju, aicinot uz sarunām par pagaidu atteikšanos no PTO Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistītiem aspektiem (“TRIPS”) attiecībā uz patentiem Izgudrojums par produktiem, kas paredzēti COVID-19 apkarošanai un novēršanai. Pagaidu atbrīvojuma mērķis ir palielināt ražošanu un nodrošināt globālu piekļuvi pieejamām COVID-19 vakcīnām.
Konkrēti, lai paātrinātu vakcīnu ražošanu un veicinātu lielāku pārredzamību, rezolūcijā arī tiek prasīts:
- steidzams starptautisko ieguldījumu un koordinācijas palielinājums, lai palielinātu kritisko vakcīnu izejvielu ražošanu;
- Paaugstināta pārredzamība un atklātība par nākotnes iepriekšējiem pirkuma līgumiem (“APA”), kurus Eiropas Komisija un farmācijas uzņēmumi parakstīs, lai iegādātos vakcīnas COVID-19, īpaši attiecībā uz nākamās paaudzes vakcīnām.
- Komisijas iesaistīšanās privātajā sektorā un farmācijas uzņēmumu motivēšana brīvprātīgi dalīties savās tehnoloģijās un zināšanās (par zemām izmaksām valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem); Un
- Uzņēmumu, tostarp apakšuzņēmēju, aktīva kartēšana ar zināšanām, kas nepieciešamas tehnoloģiju nodošanai un pārī ar uzņēmumiem ar dīkstāves ražošanas iekārtām.
Lai iegūtu sīkāku informāciju par lēmumu, lūdzu, skatiet iepriekš sadaļu Tirdzniecības / eksporta kontrole.
ES digitālais COVID sertifikāts, kas parakstīts ar likumu (Šeit)
2021. gada 14. jūnijā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētāji oficiāli parakstīja Regulu par ES COVID digitālo sertifikātu.
Tas notiek pēc tam, kad Parlaments plenārsēdē regulu apstiprināja 2021. gada 9. jūnijā (skat Šeit), kam sekoja padomes oficiāla pieņemšana 2021. gada 11. jūnijā.
Komisijas paziņojumā uzsvērti ES COVID digitālā sertifikāta mērķi, tostarp tiesības uz pārvietošanās brīvību. Sertifikāts būs pieejams vai nu digitālā, vai papīra formā, tajā būs QR kods, un valsts iestādes to izsniegs bez maksas.
Sertifikāts apliecinās, vai persona ir vakcinēta pret COVID-19, vai pēdējā laikā testa rezultāts ir negatīvs vai vai tā ir atveseļojusies pēc infekcijas. Praksē tie būtu trīs atšķirīgi sertifikāti (ti, vakcinācijas, testēšanas vai atveseļošanās apliecinājums).
Turklāt jebkurai personas datu apstrādei jāatbilst Vispārējai datu aizsardzības regulai. Sertifikāti tiks pārbaudīti bezsaistē, un personas dati netiks saglabāti.
Komisija arī norādīja, ka sistēmas tehniskais pamats – “Eiropas Savienības vārti” – jau tika ieviests 2021. gada 1. jūnijā.
ES portāls ļauj pārbaudīt visu COVID sertifikātu QR kodus saturošos ciparparakstus, neapstrādājot personas datus (skat. Arī Jones Day COVID-19 atjauninājuma numuru 49, 2021. gada 2. jūnijs).
Regula būs spēkā 12 mēnešus no 2021. gada 1. jūlija. Trīspadsmit dalībvalstis jau izsniedz digitālos COVID sertifikātus Eiropas Savienībai.
