“Cilvēka domas neatkarības aizsardzība ir vissvarīgākais tiesiskās politikas uzdevums” / Raksts

Latvijas prezidents Ērglis Levits 21. septembrī Ņujorkā uzrunāja ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesiju, kuru varat noskatīties zemāk.

Savā runā viņš aicināja uz “lielāku atklātību ANO Drošības padomē” un “sākt teksta sarunas par Drošības padomes reformu”, vienlaikus aizstāvot ideju iekļaut Latviju kā Drošības padomes pagaidu locekli.

Viņš arī izvirzīja vienu no savām iecienītākajām tēmām, mākslīgā intelekta radītajiem izaicinājumiem, pat turpinot teikt: “galvenais uzdevums demokrātiskajai pasaulei nākamajās desmitgadēs būs tas, vai mākslīgais intelekts vai lēmumi pārvalda cilvēkus”, un apgalvo: “Es uzskatu, ka jāaizsargā cilvēka domāšanas autonomija ir vissvarīgākais tiesiskās politikas uzdevums nākamajās desmitgadēs. “

Pilns runas teksts ir parādīts zemāk.

Prezidenta kungs, ekselences, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākt, apsveicot jūs, Maldivu salu ārlietu ministrs Abdullah Shahid kungs, ka esat uzņēmies godpilno amatu kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas septiņdesmit sestās sesijas prezidents. Es varu jums apliecināt pilnīgu Latvijas sadarbību. Es arī ļoti atzinīgi vērtēju António Guterresa iecelšanu ANO ģenerālsekretāra amatā uz vēl vienu termiņu. Ģenerālsekretārs ir pielicis lielas pūles, lai uzlabotu Apvienoto Nāciju sistēmas efektivitāti. Ģenerālsekretāra jaunais ziņojums “Mūsu kopējā programma” sniedz mums redzējumu un nākotnes iespējas.

Es

Epidēmijas izaicinājumi un risinājumi

Covid-19 pandēmija vēl nav pārvarēta. Pašreizējais globālais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk panākt pēc iespējas lielāku vakcināciju.
Latvija sniedz atbalstu, lai palielinātu vakcīnu pieejamību visā pasaulē. Latvija ir nosūtījusi vakcīnas saviem tuvākajiem kaimiņiem, kā arī saviem draugiem Āfrikā un Āzijā, un mēs plānojam turpināt dalīties vakcīnās, tostarp izmantojot COVAX mehānismu.

Otrkārt
dezinformācija

Šī krīze ir parādījusi nepieciešamību nepārtraukti uzlabot valstu un sabiedrību noturību. Covid-19 ir uzsvēris mūsu sabiedrības neaizsargātību pret visa veida dezinformāciju. Latvijas reakcija uz dezinformācijas apkarošanu balstās uz sabiedrības noturības uzlabošanu – palielinot izpratni par dezinformāciju; neatkarīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu veicināšana; pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana; un medijpratības izglītība.

Prezidents Ērglis Levits uzstājas ANO Ģenerālajā asamblejā

Foto: Ilmārs Znotiš, prezidenta kanceleja

Cīņa pret šādu dezinformāciju, kas rada nopietnu kaitējumu sabiedrībai, vienlaikus aizsargājot un veicinot vārda brīvību un datu privātumu digitālajā pasaulē, ir ļoti sarežģīts uzdevums. Robežas starp vārda brīvību, atbildību un cenzūru ir plānas un trauslas.
Vārda brīvību kā vispārējas cilvēktiesības var ierobežot tikai ārkārtējos gadījumos. Šādus ierobežojumus nevajadzētu administrēt globālajām interneta platformām. Drīzāk demokrātiskās sabiedrībās šo funkciju vajadzētu pildīt tikai demokrātiski deleģētām institūcijām.

Globālā līmenī, lai efektīvi apkarotu dezinformāciju, ir nepieciešama ciešāka izpratne un sadarbība starptautiskās organizācijās. Latvija bija viena no iniciatorēm šogad pieņemtajai ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijai par plašsaziņas līdzekļu un informācijas pratības veicināšanu pasaules līmenī. Mēs turpināsim atbalstīt partnerus ar savu pieredzi cīņā pret dezinformāciju. Ir jāpastiprina centieni ANO līmenī.

Trešais

Ieguldījumi ilgtspējīgos digitālajos risinājumos

Latvija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izstrādāja daudzus digitālos risinājumus, kas ir svarīgi ilgtspējīgai reaģēšanai uz pandēmiju.
Sakarā ar to, ka gandrīz katrā Latvijas nostūrī ir pieejams ātrgaitas internets, daudzi cilvēki pandēmijas laikā ir izmantojuši šos risinājumus, lai mainītu savus ieradumus un veidotu savu ikdienas dzīvi.
Tie cita starpā veicina dzīves kvalitātes un ienākumu līmeņa konverģenci starp pilsētām un laukiem. Daudzos gadījumos digitālie risinājumi ir samazinājuši mobilitātes nepieciešamību, palīdzot samazināt emisijas.
Tajā pašā laikā mums jāpatur prātā, ka digitālā transformācija un mākslīgais intelekts rada jaunus riskus. Pieaug arī draudi drošībai kibertelpā. Tāpēc paralēli tehnoloģiju attīstībai mums aktīvi jāstrādā, lai definētu jaunus tiesību principus.
No vienas puses, šiem principiem vajadzētu palīdzēt mums vislabāk izmantot iespējas, un, no otras puses, izvairīties no riskiem un kaitējuma cilvēktiesībām un brīvībām.

Pēdējos gados, izmantojot globālās sociālās platformas un mākslīgā intelekta plašāku izmantošanu, mēs redzam jauninājumus, kas ļauj efektīvāk ietekmēt un manipulēt ar cilvēka domām un darbībām.
Tādējādi uz spēles tiek likta cilvēka autonomija, personības brīvā griba. Galvenais izaicinājums demokrātiskajai pasaulei nākamajās desmitgadēs būs tas, vai mākslīgais intelekts vai cilvēki kontrolē lēmumus.

Kad zinātnieki un vides aktīvisti deviņdesmitajos gados sāka paust bažas par klimata problēmām, tikai daži klausījās. Sabiedriskās domas un juridiskās izpratnes nobriešana prasa zināmu laiku.
Šodien mēs esam viņiem pateicīgi, ka viņi tik agri izsauca trauksmi. Raugoties nākotnē, es uzskatu, ka cilvēka domāšanas autonomijas aizsardzība ir vissvarīgākais tiesiskās politikas uzdevums nākamajās desmitgadēs.

Mums ir arī jānodrošina, ka digitālā transformācija ietver visas valstis un visus cilvēkus, pārvarot pašreizējo digitālo plaisu.
Vēl viens Latvijai svarīgs aspekts ir valodu daudzveidības saglabāšana un mazo valodu lietošana digitālajā laikmetā. Digitālo tehnoloģiju uzņēmumi Latvijā izstrādā augstas kvalitātes mašīntulkošanas programmatūru mazajām valodām. Tas palīdzēs aizsargāt valodu daudzveidību digitālajā laikmetā. Latvija lepojas arī ar projektu “Riga TechGirls”, kas sievietēm nodrošina labākas digitālās prasmes un iespējas. Mēs esam priecīgi dalīties šajā pieredzē ar citiem, izmantojot ANO sistēmu.

Latvija atbalsta ANO tehnoloģiju veicināšanas mehānismu, lai noteiktu, kā zinātne, tehnoloģijas un inovācijas var vislabāk veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Ceturtkārt
klimats; vide

Prezidenta kungs,
Ir steidzami jāsasniedz mūsu kopējie mērķi vides, klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas jomā.
COP26 klimata pārmaiņu konference Glāzgovā vēlāk šogad būs nozīmīgs pavērsiens.
Latvija ir apņēmusies sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus un ir pieņēmusi vērienīgu attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir samazināt oglekļa ražošanu.

Ir jāpalielina inovatīvu tehnoloģiju izmantošana dabas resursu saprātīgai un ilgtspējīgai izmantošanai. Latvija turpina paplašināt savas zināšanas ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
Turpmākajos gados mēs turpināsim pievērst īpašu uzmanību jautājumam par tīru ūdeni valsts, reģionālā un globālā kontekstā.
Latvijai ir gara piekraste. Mēs varam dalīties savās zināšanās par jūras piesārņojuma kontroli un kontroli. Latvija arī aktīvi piedalās ANO draugu grupā, lai apkarotu jūras plastmasas piesārņojumu.

Piektkārt

16. mērķis; cilvēktiesības; Drošība; Afganistāna; Baltkrievija; Ukraina

Prezidenta kungs,

Attiecībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem mēs esam īpaši apņēmušies veicināt mieru, taisnīgumu un labu pārvaldību. Laba pārvaldība ir izšķiroša, lai ievērotu visas cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu.

Tāpēc Latvija attīstības sadarbībā koncentrējas uz valsts pārvaldi, tiesiskumu, dzimumu līdztiesību un vides aizsardzību.

Cilvēktiesībām vairāk nekā jebkad agrāk ir jābūt ANO stratēģiskai prioritātei. Pēdējā gada laikā, piemēram, Mjanmā un Tigrā, mēs esam redzējuši negatīvas norises attiecībā uz cilvēktiesību un drošības pamatjautājumiem.

Mūsu acu priekšā tagad atklājas jaunas traģēdijas Afganistānā. Ņemot vērā jaunākos notikumus, mēs esam īpaši nobažījušies par afgāņu sieviešu un meiteņu drošību. Sieviešu un meiteņu tiesības būs mūsu dienaskārtībā, un Latvija nākamajās divās sesijās būs Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas biroja priekšsēdētāja vietniece.

Pēdējā gada laikā Latvija ir cieši sekojusi dramatiskajiem notikumiem kaimiņvalstī – Baltkrievijā, kur sabiedrības centieni noteikt savas valsts nākotni joprojām tiek nežēlīgi apslāpēti.
Latvija stingri nosoda Lukašenko režīma darbības pret Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem. Tas pat aizgāja līdz starptautiskajam lidojumam.

Baltkrievija izmanto neaizsargātus cilvēkus no dažādiem pasaules reģioniem un pakļauj viņus lielam riskam, cenšoties radīt mērķtiecīgas un virzītas migrācijas plūsmas uz Lietuvu, Latviju un Poliju, lai destabilizētu Eiropu.
Tas ir mūsu pienākums un tiesības aizsargāt savas valsts robežas! Tikmēr Latvija sadarbībā ar savām nevalstiskajām organizācijām sniedz humāno palīdzību cilvēkiem, kuri kļuvuši par Lukašenko režīma ķīlniekiem.
Krīzi Baltkrievijā var atrisināt tikai ar jaunām, brīvām un godīgām prezidenta vēlēšanām starptautisku novērotāju klātbūtnē.

Tikmēr Krievijas militārā iebiedēšanas kampaņa pret Ukrainu turpinās. Tas uzsver nepieciešamību starptautiskajai sabiedrībai atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Latvija jaunizveidoto Starptautisko Krimas platformu uzskata par vērtīgu veidu, kā saglabāt jautājumu par Krimas okupāciju starptautiskajā darba kārtībā. Mēs aicinām pēc iespējas plašāku starptautiskās sabiedrības līdzdalību Krimas platformā.

Turklāt iesaldētie konflikti Piedņestras Moldovas teritorijā un Gruzijas teritorijās Abkazijā un Dienvidosetijā būtu jāatrisina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, pilnībā ievērojot Moldovas un Gruzijas teritoriālo integritāti.

mēs
Enerģizējošs

Prezidenta kungs,
Pirms dažām dienām, 17. septembrī, mēs atzīmējām Latvijas atgriešanās 30. gadadienu kopā ar Lietuvu un Igauniju kā pilntiesīgām starptautiskās sabiedrības dalībvalstīm un pievienošanos ANO.
Latvija trīsdesmit gadu laikā ir skaidri parādījusi savu apņemšanos ievērot demokrātiskās vērtības un starptautisko tiesību ievērošanu.

Mūsu pieredze valsts, tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanā ļauj labāk izprast līdzīgus centienus citur.

Latvija ir devusi arī praktisku ieguldījumu pasaules miera nodrošināšanā, nosūtot 158 ​​ekspertus dalībai astoņās starptautiskās misijās un operācijās visā pasaulē. Mēs esam apņēmušies turpināt sniegt ieguldījumu miera veidošanas procesos, aktīvi piedaloties Apvienoto Nāciju Organizācijas Miera veidošanas komisijā 2022. gadā.

Latvija ir parādījusi, ka spēj efektīvi dot ieguldījumu globālo drošības problēmu risināšanā. Tāpēc Latvijas mērķis ir kļūt par ANO Drošības padomes nepastāvīgu dalībvalsti laika posmā no 2026. līdz 2027. gadam.

Pēdējo 30 gadu laikā ir izaugusi jauna paaudze. Latvijā, tāpat kā citur, jauniešus ļoti satrauc klimata krīze un dezinformācija. Viņi vēlas veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā visu paaudžu, izcelsmes un kopienu cilvēki var justies iekļauti ne tikai formāli, bet arī praksē.

Lai risinātu mūsdienu laikmeta izaicinājumus, Apvienoto Nāciju Organizācijai un tās Drošības padomei ir jāparāda gatavība mainīties un īstenot sen gaidītās reformas. Latvija, būdama Atbildības, kohēzijas un pārredzamības grupas locekle, aicina būt atvērtākai ANO Drošības padomē. Latvija stingri atbalstītu uz tekstu balstītu sarunu sākšanu par Drošības padomes reformu. Reformai jānodrošina taisnīgāka Āfrikas, Latīņamerikas un Austrumeiropas valstu pārstāvība.

Prezidenta kungs,
Katras valsts interesēs ir aizstāvēt uz noteikumiem un tiesībām balstītu starptautisku kārtību, lai saglabātu globālo drošību un ilgtspējīgu izaugsmi. Apvienoto Nāciju Organizācija ir daudzpusības un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības pamatā.

Neviena valsts nav pietiekami liela, lai viena pati atrisinātu sarežģītos izaicinājumus, ar kuriem mēs šodien saskaramies. Tāpēc ļaujiet katram no mums piedāvāt konstruktīvus risinājumus! Vajadzība pēc efektīvas Apvienoto Nāciju Organizācijas tagad ir lielāka nekā jebkad agrāk.
Paldies!

READ  Astra un Rocket Lab uzvar starta līgumos

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top