Centristi gatavojas uzvarēt, jo Latvijā notiks vēlēšanas

Latvieši sestdien devās pie vēlēšanu urnām kaimiņvalsts Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā, centristiskajām partijām solot turpināt atbalstīt Kijevu, kuras uzvarēs.

Sabiedriskās domas aptaujas pirms vispārējām vēlēšanām liecina par populistu, konservatīvo un Sociāldemokrātiskās saskaņas partijas vājināšanos, kas parasti bauda lielu Latvijas krievvalodīgo mazākuma atbalstu.

Politikas eksperts Markis Krastens sacīja, ka premjerministrs Krišjānis Karencs, visticamāk, uzvarēs atkarībā no viņu atbalstošo mazo partiju skaita, kas pārkāps piecu procentu slieksni, lai iekļūtu parlamentā.

“Krievijas iebrukums Ukrainā palīdz Karencam nodrošināt vēlētājus Latvijā, jo šādos brīžos cilvēki mēdz pulcēties ap karogu,” sacīja Krastens.

Kārenas vadītā Jaunā Vienotības partija nesenajā sabiedriskās domas aptaujā izvirzījās vadībā ar 13,3 procentiem.

Saskaņas komanda, kas pēdējās vēlēšanās ierindojās pirmajā vietā, bet tai trūka pietiekami daudz sabiedroto, lai vadītu Baltijas valsti, saņēma 5,1 procentu.

Pirms vēlēšanām prezidents Ērgls Levits brīdināja vēlētājus neatbalstīt krievvalodīgo kopienas politiķus, kuri “negribīgi paziņoja, kurš bija agresors un kurš bija upuris Krievijas iebrukuma sākumā”.

Atsaucoties uz enerģētikas krīzi un ekonomiskajām grūtībām, viņš brīdināja pret populistiem, sakot, ka “ļoti aizdomīgi raugās pret politiskajām partijām un personībām, kuras sola mūs ātri un viegli dabūt ārā no šīs jucekļa”.

“Es neuzticos tiem, kas piedāvā vienkāršus un bieži vien bezjēdzīgus risinājumus ārkārtīgi sarežģītām problēmām,” teikts viņa paziņojumā.

Gadsimtu gaitā dominēja Teitoņu bruņinieki, zviedri, poļi un pēc tam krievi, Latvija ieguva neatkarību 1918. gadā, bet pēc tam nonāca padomju okupācijā 1944.–1990.

Mūsdienās krievvalodīgo minoritāte veido aptuveni 30 procentus no 1,8 miljoniem iedzīvotāju.

Vēlēšanu iecirkņi tika atvērti plkst. 0400 GMT un slēgti plkst. 1700 GMT.

– Bailes no Krievijas ekspansijas –

Līdzās kaimiņvalsts Polijas un Baltijas kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem daudzi Latvijas iedzīvotāji ir nobažījušies par Krievijas ekspansijas plāniem un jūt, ka viņu valsts ir apdraudēta, lai gan tā ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.

READ  Paralimpiskajās spēlēs Tokijā Latviju pārstāv septiņi sportisti - Baltic News Network

Aizejošā valdība izrādīja stingru atbalstu Ukrainai, palielināja aizsardzības izdevumus un strādāja pie lielākas enerģētiskās drošības.

Saskaņas partija, kas pēdējās vēlēšanās 2018. gadā ieguva 20 procentus, kopš tā laika ir uz pakāpeniskas lejupslīdes, daļēji vairāku korupcijas skandālu dēļ.

Saskaņa ir nosodījusi Krievijas iebrukumu, taču ir mazāk skaļi izteikusi apsūdzības, ka Krievijas spēki pastrādā cilvēktiesību zvērības.

Krievvalodīgais elektorāts ir pārtapis par divām jaunām partijām – vienu atklāti prokremlisku un otru, mazāk varenu, prokrievisku.

Daži krievvalodīgie Ukrainā stāsta, ka latviešu attieksme pret viņiem kopš kara sākuma ir pasliktinājusies, un jūt, ka viņu valodas un kultūras identitāte tiek apdraudēta.

“Latvijā krievvalodīgie cilvēki kaut kādā veidā ir blakus kara upuri,” sacīja Latvijas Krievijas Federācijas partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

il / via / dt / ach

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top