Dāņu apmaiņas students Linuss Folkē Jensens LSM stāsta, kāda ir sajūta, kad nonākat Latvijas izglītības sistēmas vidū kā ārzemnieks.
Man nebija ne mazākās nojausmas, ko gaidīt no valsts skolu sistēmas Latvijā, kad es pirmo reizi piezemējos Rīgas lidostā pagājušā gada augustā. Vispirms es metos izaicinājumā atstāt savus drošos draugu un ģimenes burbuļus savā dzimtajā valstī Dānijā, lai dotos piedzīvojumā uz svešu valsti, par kuru man nebija iepriekšēju zināšanu – globālas pandēmijas vidū.
Tas ir patiešām biedējoši, bet arī lieliski aizraujoši. Ideja par iespēju iedziļināties jaunā kultūrā – dzīvot, elpot un socializēties līdzās maniem drīz topošajiem draugiem un iegūt unikālu tiešu perspektīvu kultūrai, kas pilnīgi atšķiras no manējās. Lai gan tas nenotika bez šķēršļiem.
Sešpadsmit gadu vecumā es tagad biju viens svešā un nezināmā valstī. Vai arī es tā domāju. Drīz kļuva skaidrs, ka mani kolēģi Latvijā bija draudzīgi un pretimnākoši, kā arī interesējās par manu kultūru – un to, kā izrunāt visus slavenā Dānijas zvēresta vārdus -, kad es uzzināju vairāk par viņu kultūru.
1. septembrī, pirmajā dienā manā jaunajā klasē vienpadsmitajā klasē, mani šokēja acīmredzamā klasesbiedru formalitāte. Mani klasesbiedri parādījās oficiālā apģērbā – baltos kreklos un kleitās – un skolotājas ziedos; Krass kontrasts ar žāvāšanos un lēnām pozām, pie kurām esmu pieradis kopš savām pirmajām dienām mājās. Lai gan izrādās, ka tas, par laimi, nebija ikdienas skolas forma, šī pieredze noteica toni stingrākai un konservatīvākai skolas videi, nekā esmu pieradusi savā dzimtajā zemē.
Pirmais punkts, kas man bija jāiemācās pielāgoties, bija uzrunāšana pie skolotājiem. Lai gan man bija jāsaka “skolotāj (a)” – latviešu vārds “skolotājs” -, tā vietā, lai uzrunājot viņus lietotu vārdu, tas man neizrādījās izaicinājums, jo es to redzēju kā vēl vienu formalitāšu piemēru Latvijas sabiedrībā. Vienam no maniem kolēģiem bija grūti noticēt, ka mēs, dāņi, uzrunājam savus skolotājus viņu vārdos, un mēs to esam darījuši gadu desmitiem, atsaucoties uz “vienkāršu cieņas trūkumu” pret viņu autoritāti.
Tā kā es uzaugu, vienkārši lietojot vārdus un esmu pieradusi kopš dzimšanas, es vēl nekad to neapšaubīju. Dānijā formālo vietniekvārdu izmantošana kulturāli ir vienīgā reize, kad uzrunā karalisko ģimeni; Bet es tiešām saprotu, no kurienes manas klasesbiedrenes izbrīns. Spriežot pēc manām sociālajām tikšanām, es uzskatu, ka kultūras prakse Latvijā vairāk balstās uz tradicionālu un cieņpilnu uzvedību nekā tās dāņu kolēģis.
Es biju pārsteigts, kad mani klasesbiedri pēkšņi piecēlās no savām vietām, kad viens no mūsu skolotājiem ienāca klasē. Dānijā mēs izskatītu tādu procedūru kā arheoloģisko relikviju no mūsu vecvecāku skolas laikiem. Tomēr Latvijā tas, šķiet, ir izplatīta prakse.
Pēc tam, kad datorā esmu apguvis lielāko daļu savas izglītības kopš 3. klases, man bija ārkārtīgi grūti divās konkrētajās informātikas nedēļas stundās pāriet uz skolas nedēļu, izmantojot vienīgo datoru. Tomēr oktobra sākumā pāreja uz tiešsaistes tālmācību ātri atjaunoja manu pārmērīgo datora lietošanu ikdienā.
Pēkšņi pārejot uz tālmācību, es diemžēl zaudēju lielu mijiedarbību ar latviešu sabiedrību pirms manis. Es domāju, ka nav pretrunīgi teikt, ka konferences zvani, kur mēs visi slēpjamies aiz mazām ikonām, kas iekrāsoti ar mūsu iniciāļiem, ir zemāki par faktiskajām klātienes lekcijām.
Man šķiet, ka Latvijas izglītības sistēma galvenokārt balstās uz ideju klausīties un iegaumēt, savukārt Dānijas sistēma vairāk uzsver interaktīvās, pedagoģiskās un analītiskās mācību metodes. Vairākas reizes Latvijā skolotājs nejauši devās uz divu stundu monologu, kurā mums, studentiem, bija tikai jāpamana pēc iespējas vairāk 50 slaidu PowerPoint prezentācijas.
Lai gan es domāju, ka dāņu mācību filozofija vairāk pieturas pie manām vēlmēm, nav šaubu, ka ir stundas, kuras mēs, dāņi, varam apgūt no Latvijas: šeit skolotāja autoritāte ir daudz acīmredzamāka nekā es esmu pieradis Dānijā, un es domāju, ka tas ir laba lieta kopumā.
Skolotājam ir jāizveido un jāuztur cieņas līmenis, lai viņš varētu pareizi mācīt – kaut kas šķiet vienkāršāks Latvijas skolu sistēmā. Neatkarīgi no tā, kas notiek ar COVID-19 lietu, mana pieredze – kaut arī īsa – Latvijas skolu sistēmā nav tā, ko es drīz aizmirstu.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
