Brīvprātīgie palīdz ukraiņu bēgļiem tranzītā šķērsot Latviju / Raksts

Kopš 24.februāra Latvijas robežu no Krievijas un Baltkrievijas, lai ieceļotu Latvijā, kopumā šķērsojuši 57 tūkstoši Ukrainas pilsoņu. Ne visi no viņiem ir kara bēgļi un lielākā daļa izmanto Latviju kā tranzītvalsti, lai atgrieztos Ukrainā vai ceļotu uz Eiropu.

Radio Latvija robežkontroles punktā Terehovā runāja ar trim sievietēm.

“Mēs esam no Izejas pilsētas. Trīs mēnešus sēdējām pagrabā. Katru dienu apglabājam vienu no kaimiņiem. Mums gandrīz nebija pārtikas. Nav gāzes, nav elektrības, nav ūdens, nav interneta, nav sakaru. Mēs priecājamies, ka esam dzīvi.Tas ir galvenais.Katru dienu kādu apglabājam – insults, infarkts, šrapneļu traumas.”Visu redzējām,” sacīja viens no bēgļiem.

Mums vispār nebija naudas. Mūsu paziņa mūs izveda no pilsētas uz Krievijas robežu. Tad mēs devāmies uz Maskavu, un tagad mēs esam šeit. ”

No Terehovas robežkontroles punkta viņi ar robežsargu atbalstu tiks pārvesti uz Rīgu. Tur viņas atkal meklēs palīdzību, lai aizvestu savu aklo vecmāmiņu pie attāliem radiem Čehijā, bet māte un meita plāno doties uz Vāciju.

Šobrīd daudzi brīvprātīgie ir pieteikušies, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem nokļūt Rīgā vai citās ES valstīs. Viens no viņiem ir Ivars, kurš divus mēnešus ved bēgļus no robežas uz Rīgu un Poliju. Ivars tagad atzīmē, ka bēgļu pārvietošanas lietā tas zināmā mērā ir nokārtots.

Pirms nedēļas tā bija ļoti akūta problēma, jo cilvēki bieži uzturējās uz ielām kontrolpunktos Latvijā. Nav informācijas, lai apstrādātu, kā rīkoties. Mūsdienās palīdzēšanā aktīvi iesaistās robežsargi un pašvaldības. Bēgļi tiek pārvietoti uz Zilupi, Ludzu. Ļoti aktīvi strādā arī centrs Aleksī. “Mums Terehovā šobrīd nav brīvprātīgo šoferu, jo nav vajadzības,” sacīja Ivars.

Situācija uz robežas var mainīties, un starp šiem daudzajiem atbalstītājiem tiek veidots brīvprātīgo autovadītāju reģistrs.

READ  18% iegādājas Invalda INVL, Tesonet un ME Investīcija

“Līdz šim Austrumlatvijā ir izmantotas aptuveni 60 līdz 70 automašīnas, bet Viduslatvijā – vismaz 200 automašīnas,” sacīja Ivars.

Bēgļu izmitināšanā un transportēšanā iesaistījusies arī Ludzas novada pašvaldība. Kā pastāstīja Ukrainas bēgļu ierēdnis Jānis Romancāns, šobrīd bēgļiem tiek piedāvāta iespēja nokļūt izmitināšanas vietās Ludzā, Zilupē un Rēzeknē un no turienes ar sabiedrisko transportu.

“Sabiedriskais transports ukraiņiem ir bez maksas. Mēs arī palīdzam viņiem izveidot maršrutu, lai vairāk ceļotu. Pārsvarā tie ir starppilsētu autobusi vai vilciens Zilupe Rga,” sacīja Romankāns.

Bēgļu pārvietošanas jautājumos aktīvi iesaistās organizācija “Young Folk”. Kā pastāstīja biedrības vadītājs Aleksandrs Morozovs, viņi gaida ukraiņu bēgļus no Igaunijas un no Latvijas austrumu robežas un sniedz viņiem dažāda veida palīdzību un informāciju.

“Esam atvēruši brīvprātīgo centru Rīgas autoostā un strādājam sešas dienas no pulksten 8 līdz pusnaktij. Pie mums var vērsties jebkurš bēglis, kurš ierodas kopā ar brīvprātīgo, ar vilcienu vai autobusu. Mēs palīdzēsim, ja viņš to nedarīs. ir nauda, ​​varam nodrošināt arī pārtiku.Palīdzēsim viņiem pieprasīt autobusa vai prāmja biļetes uz Vāciju un atbalstīsim ar informāciju,” sacīja Morozovs.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top