Trešdien aizraujošā diplomātiskā izrādē Brazīlijas prezidents Jairs Bolsonaro, kurš ir pretojies iekšzemes zvaniem, kā arī ASV amatpersonu spiedienam atcelt viņa vizīti Maskavā, nometās ceļos kopā ar Putinu un paziņoja, ka Brazīlija ir “solidarizēta” ar Krieviju. Pēc tam Putins Brazīliju nosauca par Krievijas svarīgāko partneri Latīņamerikā.
Bolsonaro nekonkretizēja Brazīlijas solidaritāti ar Krieviju, taču viņa komentāri un vizīte pie Putina noteikti tiks interpretēti kā klusējot izteikts atbalsts Krievijai laikā, kad Rietumi to raksturo kā karojošu militāru spēku, kas gatavojas ievest karā Eiropu.
Brazīlijai šī tikšanās bija ievērojams pavērsiens prezidentam, kurš gadiem ilgi bija pieķēries Amerikas karogam, veidojot republikas kontaktu tīklu un piesaucot padomju stila sociālismu un komunismu kā globālu ļaunumu, no kura Brazīlijai būtu jāatsakās. Viņš arī vēlreiz nodeva Bolsonaro personīgo pieeju ārpolitikai. Viņš mīlēja ASV, kad to vadīja prezidents Donalds Tramps. Bez viņa viņam tas patīk daudz mazāk.
Tagad viņam ir izdevies Latīņamerikas lielāko un varenāko valsti ievest viena no lielākajiem ASV ārvalstu ienaidniekiem.
“Mēs esam solidāri ar Krieviju,” Putinam sacīja Bolsonaro. Mēs ļoti vēlamies sadarboties daudzās jomās – aizsardzībā, naftā un gāzē un lauksaimniecībā. Tikšanās notiek.”
Tikšanās apvērsa Putina šķietamo gambītu nodibināt spēcīgākas attiecības Latīņamerikā, kas atrodas tālu no Krievijas tradicionālās ietekmes sfēras, tādējādi apejot Rietumu mēģinājumus izolēt viņa valsti. Pēdējo nedēļu laikā Putins ir zvanījis vairākiem Latīņamerikas līderiem un sveicis Argentīnas prezidentu Alberto Fernandesu Kremlī. Savā sanāksmē Fernandezs Viņš teica Saskaņā ar Kremli teikto, viņš “nepārtraukti strādā, lai atbrīvotu Argentīnu” no atkarības no ASV.
Putina tikšanās ar Bolsonaro arī liecināja par to, cik aukstas attiecības starp ASV un Brazīliju ir bijušas kopš Trampa zaudējuma vēlēšanās 2020. gadā.Bolsonaro pirmo reizi piebalsoja Trampa nepamatotajiem apgalvojumiem, ka prezidenta vēlēšanas ir iedragājušas plašās krāpšanas. Tad viņš bija viens no pēdējiem ārvalstu līderiem, kurš atzina Džo Baidenu par prezidentu. Vairāk nekā gadu pēc Baidena pilnvaru termiņa beigām divu Rietumu puslodes lielāko demokrātisko valstu prezidentiem vēl ir jārunā.
ASV amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, lai apspriestu sensitīvus jautājumus, sacīja, ka ir bijuši vismaz divi augsta līmeņa ASV mēģinājumi pārliecināt Bolsonaro atcelt ceļojumu. Bolsonaro tika teikts, ka šāds ceļojums leģitimizēs Krieviju un padarīs to mazāk izolētu laikā, kad Rietumi apvienojas, lai izjauktu iespējamo Krievijas iebrukumu. Taču Bolsonaro, kuru, kā ziņots, sarūgtināja aukstās attiecības ar Vašingtonu, nolēma turpināt ceļojumu.
Ne Bolsonaro prezidenta birojs, ne Brazīlijas Ārlietu ministrija neatbildēja uz komentāru pieprasījumiem.
Ziņas par tikšanos Maskavā ir pārņēmušas Brazīliju, jo bažas par iespējamo diplomātisko nokrišņu skaitu pieaug jau vairākas nedēļas. Brazīlijas amatpersonas vairākkārt ir teikušas, ka Bolsonaro atkāpsies no Ukrainas krīzes. Viņi teica, ka viņš vēlas runāt par enerģētiku un lauksaimniecību. Bolsonaro sacīja, ka Ukrainas atnākšanas gadījumā viņš tikai atbalstīs mieru, diplomātiju un visu valstu suverenitāti. Turpiniet censties izrādīt objektivitāti, Valsts departaments izdot ziņu Brazīlijas attiecību veicināšana ar Ukrainu.
Sanpaulu universitātes vēsturnieks Felipe Laureiro sacīja, ka ceļojums tomēr bija apdraudēts. “Es teicu, ka vienas no manām lielākajām bailēm ir tas, ka Bolsonaro šajā ļoti saspringtajā brīdī varētu pateikt kaut ko tādu, kas būtu pretrunā ar Brazīlijas diplomātiju,” viņš sacīja. — Un tieši to viņš arī darīja.
Kad Bolsonaro ienāca Krievijas gaisa telpā, viņš izraisīja militāro krīzi. Un viņš tviterī ievietoja attēlu CNN, kurā redzamas ziņas par iespējamu Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas robežām. Tad viņa sabiedrotie nekavējoties iesaistījās stāstījumā, atzīstot Bolsonaro par izvairīšanos no kara. Sociālajos tīklos sākusi parādīties mirkļbirka #BolsonaroAvoidedAWar. Bijušais vides ministrs Rikardo Salless tviterī ievietoja viltotu žurnāla Time vāku, pasludinot Bolsonaro par Nobela Miera prēmijas ieguvēju.
Analītiķi sacīja, ka Bolsonaro komentāri trešdien iedragās Brazīlijas valdības aizsardzību, ka tā nenostājas Ukrainas krīzē, un viņš vēlreiz uzsvēra improvizētas diplomātijas riskus augstākajos līmeņos.
“Neprātīgi vārdi vai neapdomīga rīcība var radīt neparedzētus jautājumus,” sacīja Riodežaneiro Federālās universitātes politikas zinātnes profesors Mauricio Santoro. Tā bija kļūda, kurai būtu negatīvas sekas Rietumos. … Pašreizējās krīzes kontekstā to var interpretēt kā atbalsta paziņojumu Putinam saistībā ar Ukrainu.
Ekonomiskā ziņā analītiķi sacīja, ka lēmums apmeklēt Krieviju bija bezjēdzīgs. Krievijai un Brazīlijai ir daudz tirdzniecības attiecību, un Brazīlija katru gadu pārdod Krievijai preces 1,6 miljardu dolāru vērtībā. Taču Brazīlija katru gadu ASV pārdod preces par aptuveni 31 miljardu dolāru, kas ievērojami pārsniedz Brazīlijas darījumus ar tālo Krieviju.
Tomēr Brazīlijas nemierīgās politiskās skatuves kontekstā brauciena loģika šķiet skaidrāka. Pandēmija un tai sekojošā ekonomiskā satricinājuma dēļ Bolsonaro tika politiski ievainots. Viņa apstiprināšanas līmenis ir divdesmitajos gados, un viņš ātri virzās uz polarizējošo pārvēlēšanu kampaņu. Analītiķi teica, ka viņam ir jāparāda starptautiskais spēks, lai leģitimizētu savu pasaules līdera statusu.
Taču Lorero sacīja, ka sarunas viņu atstājušas nemierīgas. Vairākus mēnešus Bolsonaro centās iedragāt Brazīlijas vēlēšanu sistēmas integritāti. Brazīlijas prezidents sacījis, ka liela mēroga krāpšana pārņems viņa pretiniekus. Bolsonaro jau iepriekš ir teicis, ka vienīgais veids, kā viņš zaudētu, būtu, ja vēlēšanas tiktu nozagtas. Loreiro sacīja, ka netic, ka Bolsonaro viegli atdos varu.
Viena tēma, ko Bolsonaro apsprieda ar Putinu? Elektroniskā apsardze.
“Mēs zinām, ka Krievija ir viena no aprīkotākajām un zinošākajām valstīm pasaulē digitālo ieroču jomā, un tai ir laba pieredze vēlēšanu iejaukšanā ārvalstīs,” sacīja Loreiro. “Tas mani uztrauc.”
Gabriela Sa Pessoa piedalījās šajā ziņojumā.
