Šķiet, ka Vācijas kanclers ir izvairījies no pazemojuma pēc tam, kad sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka viņa partijai viņa štatā izdevies atvairīt galēji labējos.
Olafa Šolca vadītā kreisi centriskā Sociāldemokrātiskā partija (SPD). Zaļā partija svētdien notikušajās reģionālajās vēlēšanās savā cietoksnī Brandenburgā uzvarēja tikai ar vienu vai diviem procentpunktiem, liecina divu lielāko sabiedrisko raidorganizāciju veiktās vēlētāju aptaujas.
AfD bija iespēja uzvarēt štatā, kurā kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā ir valdījuši sociāldemokrāti.
Taču pēc tam, kad balsošana beidzās plkst. 18:00 (1600 GMT), prognozes liecina, ka Sociāldemokrātu partija ir no 31 līdz 32%, bet partija Alternatīva Vācijai saņēma no 29 līdz 30%.
Vēlēšanas, kas notika Berlīnes pievārtē, tika rūpīgi vērotas pēc tam, kad partija Alternatīva Vācijai kļuva par pirmo galēji labējo partiju, kas uzvarēja vēlēšanās. Uzvarējusi vietējās vēlēšanās Vācijā kopš Otrā pasaules karaTīringenes štatā austrumos 1. septembrī.
Partija tajā pašā dienā arī ierindojās otrajā vietā ar nelielu pārsvaru Saksijas štatā.
Partijas Alternatīva Vācijai uzvara pagājušajā svētdienā notikušajās vēlēšanās būtu spēcīgs trieciens Šulca cerībām nākamgad izcīnīt otro termiņu Vācijas federālajās vēlēšanās.
Tas būtu arī apkaunojoši, ņemot vērā, ka viņš dzīvo štata galvaspilsētā Potsdamā.
Šulcs saskaras ar strauju sabiedriskās domas aptauju samazināšanos un iekšējiem konfliktiem viņa nestabilajā koalīcijas valdībā.
Taču gandrīz divi miljoni Brandenburgas vēlētāju, iespējams, ir devuši viņam retu politisko glābšanas riņķi.
Štata populārais sociāldemokrātiskais premjerministrs Dītmars Vudke lielākoties ir atturējies no kampaņām ar Šulcu un kritiski izteicies pret savas valdošās koalīcijas uzvedību un politiku.
Tikmēr Šulcs šī mēneša sākumā aicināja citas partijas “Galēji labējai” partijai Alternatīva Vācijai tika aizliegts ieņemt amatu Uzturot pret to tā saukto ugunsmūri.
Rezultātus Tīringenes un Saksijas zemēs viņš raksturoja kā “rūgtus” un “satraucošus”.
Iepriekšējā paziņojumā aģentūrai Reuters viņš sacīja: “Partija Alternatīva Vācijai kaitē Vācijai. Tā vājina ekonomiku, šķeļ sabiedrību un grauj mūsu valsts reputāciju.”
AfD, kas dažos štatos oficiāli klasificēta kā “ekstrēmistu” partija, visticamāk, neiekļūs nevienā reģionālajā valdībā, jo visas pārējās partijas ir atteikušās ar to sadarboties.
Pateicoties jauniešu atbalstam, partija turpina gūt labumu no bažām par ekonomikas lejupslīdi, imigrāciju un Ukrainas karu – bažām, kas spēcīgi rezonē bijušajā komunistiskajā Austrumvācijā.
Partijas uzvara ar gandrīz trešdaļu balsu Tīringenē šokēja politisko iekārtu, apsteidzot konservatīvo Kristīgo demokrātu savienību (CDU) par deviņiem punktiem un krietni apsteidzot trīs Vācijas valdošās partijas.
AfD nacionālajās sabiedriskās domas aptaujās ieņem otro vietu, līdz federālajām vēlēšanām ir tikai gads.
Līdz vadītāja Alise Veidela apgalvoja, ka “bez mums stabila valdība nekad nebūtu iespējama”.
