Ir pagājušas vairāk nekā 155 dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā Ukrainai izdevās izrādīt sīvu pretestību. Pēc Ukrainas amatpersonu sniegtajām ziņām, Krievija zaudēja 40 500 karavīru, aptuveni 1737 tankus, aptuveni 4000 bruņumašīnu un 222 lidmašīnas. Šonedēļ notikušajā ārkārtas sēdē Latvijas valdība nolēma sniegt Ukrainai papildu atbalstu.
Šonedēļ Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ziņoja par datiem, ko Luminor ekonomists Pēteris Strautis raksturoja kā pārsteidzoši vājus. Saskaņā ar šiem datiem Latvijas IKP 2022. gada otrajā ceturksnī palielinājās par 2,6%.
Tikmēr Latvijas Krievijas Federācijas politiskajai partijai atkal radās problēmas. Latvijas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija Saima trešdien, 27.jūlijā, nolēma lūgt Saeimā kolektīvo iesniegumu “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievijas Federācijas” tālākai izskatīšanai Saimas Nacionālās drošības komitejā.
BNN sniedz jums pagājušās nedēļas aktuālāko notikumu apkopojumu par šādām tēmām: IKP pieaugums; lielāks atbalsts Ukrainai; LKS problēmas; svētki; terorisma valsts sponsors; Krievijai zaudējumi.
IKP pieaugums
Latvijas IKP pieauga par 2,6%
2022. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada otro ceturksni, IKP pieauga par 2,6%, liecina neizlīdzināti sezonālie un kalendārie dati.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, IKP ietekmēja ražošanas nozaru samazinājums par 0,4%, bet pakalpojumu sfēras pieaugums par 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vairāk šeit
Lielāks atbalsts Ukrainai
Latvijas valdība atbalsta papildu militāro atbalstu Ukrainai
Latvijas valdība sēdē ceturtdien, 28.jūlijā, apstiprināja Aizsardzības ministrijas ierosinājumu sniegt Ukrainai papildu militāro atbalstu, tviterī apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Departaments aģentūrai LETA nav komentējis, kā šis atbalsts tiks sniegts.
Ministru padome aicināja sasaukt ārkārtas sēdi, lai apspriestu šo jautājumu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijā ir notikušas vairākas tikšanās aiz slēgtām durvīm, lai apspriestu dažādus palīdzības sniegšanas veidus Ukrainas bruņotajiem spēkiem un iekšlietu sektoram.
Vairāk šeit
Problēmas LKS
Iniciatīva slēgt Latvijas Krievijas Federāciju uzņem apgriezienus
Saimes vadītā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 27.jūlijā, nolēma lūgt Saeimu kolektīvo iesniegumu “Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu federācijas” nodot izskatīšanai Saimes vadītajai Nacionālās drošības komitejai.
Iniciatīvu parakstījuši 10 168 Latvijas iedzīvotāji. Tajā parlaments tiek lūgts slēgt Krievijas-Latvijas Federāciju kā politisko partiju, informē Saimas preses dienests.
Iniciatīvas autori aicina parlamentu radīt precedentu un izveidot sistēmu pretvalstisku un citu organizāciju darbības apturēšanai Latvijā.
Vairāk šeit
gadadiena
Diplomātiskās attiecības starp ASV un Baltijas valstīm sasniedz 100 gadus
ASV un Baltijas valstu diplomātisko attiecību simtgadē Latvijas prezidents Ērgls Levits, Lietuvas prezidents Gitans Nosuda un Igaunijas prezidents Alars Kariss nosūtīja kopīgu apsveikumu ASV prezidentam Džo Baidenam.
“Šī ir mūsu tautas draudzības, cieņas un sadarbības piemiņa,” sacīja Baltijas valstu vadītāji.
“Baltijas valstīm neatkarība nebija dāvana, mums tā bija jāaizstāv kaujas laukā. Mēs zinām, ka brīvība, suverenitāte un neatkarība ir nenovērtējamas. Tāpat arī ukraiņi. Mēs vēlamies pateikties ASV par centieniem panākt, lai ASV stāvētu līdzās Ukrainai, plecu pie pleca ar saviem sabiedrotajiem un partneriem,” vēstulē raksta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti.
Vairāk šeit
Valsts sponsorē terorismu
ASV Senāts aicinājis Krieviju klasificēt kā terorisma sponsoru
ASV Senāts vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas pieprasa Valsts departamentam pasludināt Krieviju par terorisma valsts sponsoru pēc tās darbībām Čečenijā, Gruzijā, Sīrijā un Ukrainā, kas noveda pie “neskaitāmu vīriešu, sieviešu un bērnu nogalināšanas”. ».
Līdzīgs priekšlikums tika iesniegts arī Pārstāvju palātā. Paredzams, ka spīkere Nensija Pelosi paudīs viņai spēcīgu atbalstu.
Pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas Senātā uz Džo Baidena administrāciju tika izdarīts spiediens pasludināt Krieviju par terorisma sponsoru kopā ar tādām valstīm kā Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija.
Vairāk šeit
Krievijas zaudējumi
Ukraina: Krievijas karaspēka zaudējumi sasniedz gandrīz 40 500
Krievijas armijas karaspēka zaudējumi Ukrainā piektdienas, 29. jūlija, rītā sasniedza 40 500, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, kopš iebrukuma sākuma Krievijas zaudējumi ir bijuši: 1737 tanki; 3959 APC; 880 haubices, 258 daudzkārtējas raķešu palaišanas sistēmas; 117 pretgaisa sistēma; 222 lidmašīnas, kā arī cita militārā tehnika.