Linass Džigļivijs
Lietuvas prezidents Gitans Nausuda pēc tikšanās ar PTO ģenerāldirektoru Ngozi Okonjo-Ivealu sacīja, ka Ķīna “mīkstina savu nostāju”.
Taču Lietuvas rūpnieki un analītiķi šai idejai nepiekrīt, nosaucot to par “vēlmju domāšanu”.
Taivānas vienpusējā atzīšana par atļauju atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā 2021. gadā bija kļūda. Lietuva rīkojās viena, nesaskaņojot savu lēmumu ar Eiropas Savienību. Neviena cita ES valsts nav sekojusi mūsu piemēram,” BNN sacīja ievērojamais amerikāņu izcelsmes lietuviešu politiskais analītiķis Kęstutis Girnius.
Pēc tam, kad Baltijas valsts paaugstināja Taivānas pārstāvja statusu Viļņā, Pekina satrakojās – ierobežoja attiecības ar Viļņu un bloķēja Lietuvas eksportu un importu. Tas lika Eiropas Savienībai pagājušā gada sākumā vērsties pie Pasaules Tirdzniecības organizācijas.
sacīja prezidents Davosā, uzsverot, ka ES solidaritātei šajā situācijā ir izšķiroša nozīme.
“Mēs esam informējuši PTO vadītāju par situāciju, kas joprojām attīstās, proti, tiesas prāvu, ja to tā var nosaukt, par Ķīnas nedraudzīgo tirdzniecības politiku,”
Nauseda to citēja prezidenta preses dienesta nosūtītajā komentārā.
Prezidenta padomniece Asta Skaisjereto, acīmredzot koordinējot komunikāciju ar savu priekšnieku prezidenti, steidza norādīt, ka, lai arī ekonomiskais spiediens nekur nav aizgājis, Lietuvas uzņēmumiem ir izdevies pielāgoties attiecību pasliktināšanās ar Ķīnu pēc Taivānas pārstāvniecības atvēršanas. 2021. gada rudenī.
“Ir ļoti nesaprātīgi strīdēties ar Ķīnu un neko nesaņemt pretī. Jā, mēs iegūstam izejvielas no citiem reģioniem, bet galvenais bija par izejvielām, kas nepieciešamas, lai Lietuvas rūpniecība turpinātu veiksmīgu attīstību. Pāreja veikta. gludi? Rezultāti atšķiras. Taču kopējā aina nav slikta, jo uzņēmumiem ir izdevies pielāgoties, un tas ir galvenais vēstījums,” otrdien, 17.janvārī, Zenit Radigas ziņām sacīja prezidenta padomnieks.
Pēc viņas vārdiem, tiek prognozēts, ka apturētās Ķīnas investīcijas tiks aizstātas ar Taivānas vai Rietumu sabiedroto investīcijām.
Ķīnas attieksme pret Lietuvas uzņēmumiem jau kādu laiku ir kļuvusi mīkstāka, trešdien sacīja Lietuvas Rūpnieku federācijas prezidents Vedmants Janolēvičs.
“Pēdējā laikā ir notikusi sava veida mīkstināšana pret Lietuvas preču eksportu uz Ķīnu,” aģentūrai BNS sacīja Janolēvičs. Viņš sacīja, ka ir sāktas sarunas par Lietuvas preču eksporta atsākšanu uz Ķīnu.
“Pārtikas un dzērienu produktu eksports no Lietuvas uz Ķīnu vēl nav sācies, taču notiek sarunas ar importētājiem, kuri savulaik importēja Lietuvas dzērienus un pārtikas produktus,” sacīja LPK prezidents.
Taču Viļņas Rūpniecības un biznesa asociācijas (VAIB) prezidents Sigitas Pisagerskas tam nepiekrīt, apgalvojot, ka Lietuvas biznesa kritumi no Lietuvas un Ķīnas attiecību pasliktināšanās ir bijuši sāpīgi.
“Tirdzniecības apjoms, kāds mums šobrīd ir ar Taivānu, un apjoms, kas mums būs, nekad nepārsniegs to tirdzniecības apjomu, kāds mums bija un var būt ar Ķīnu,” BNN sacīja Pisagerskas.
“Apgalvojums, ka Lietuvas uzņēmumi ir atraduši Ķīnai alternatīvus tirgus, ir tikai meli. Lielākā daļa Lietuvas uzņēmumu, kuriem bija tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, turpina sūtīt preces uz turieni – caur sekundārajiem vai terciārajiem uzņēmumiem, galvenokārt caur Polijas uzņēmumiem.
Un tie, kuri nolēma pārtraukt eksportu, lēti pārdeva savas preces uz citām reģiona valstīm, salīdzinoši tuvu Ķīnai, piemēram, Austrāliju, un kuru tirdzniecība, bez pārsteigumiem, pēdējā laikā piedzīvo ievērojamu kāpumu,” norāda VAIB vadītājs. apstiprināja BNN.
Lietuvas IoT risinājumu piegādātājs Teltonika IoT Group, Global BOD Group augsto tehnoloģiju saules moduļu ražotājs SoliTek un biotehnoloģiju jaunuzņēmums Oxipit trešdien, 18. janvārī, Viļņā parakstīja līgumus 14 miljonu eiro vērtībā par kopuzņēmumiem ar Taivānu.
Līguma ietvaros Teltonika iegūs tiesības izmantot licences Taivānas institūta izstrādātajām pusvadītāju mikroshēmu ražošanas tehnoloģijām un ierīcēm.
Taivānas Ārlietu ministrija nolīgumā ieguldīs 10 miljonus eiro, bet atlikušos 4 miljonus eiro ieguldīs Teltonika. Pusvadītāju projektus plānots pabeigt līdz 2027. gadam.
“Mums ir pietiekami daudz potenciāla, lai nostiprinātos globālajā pusvadītāju tirgū, un šī partnerība ar Taivānu palīdzēs Lietuvai ātri virzīties uz priekšu, sacensties ar pasaules spēcīgākajiem spēlētājiem un sasniegt mūsu ambiciozos mērķus,” sacīja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Osrins Armonīte. paziņojumu.
Kā norādīja Teltonika IoT Group dibinātājs un prezidents Arvīds Paaukštis, šis būs lielākais sadarbības projekts starp Taivānas Industriālo tehnoloģiju pētniecības institūtu un ārvalsti.
“Šis līgums pierāda, ka esam spējīgi un uzticami partneri tik sarežģītiem projektiem. Uzskatu, ka plānoto darbu īstenošana palīdzēs Lietuvai būt starp attīstītākajām valstīm pasaulē,” viņš teica.
Taču Pisagerskas summas sauc par “nenozīmīgām”, sakot, ka pārskatāmā nākotnē tās būtiski nepalielināsies.
Pagājušajā nedēļā Lietuvas ekonomikas ministrs Viļņā 11.janvārī tikās ar Taivānas digitālo lietu ministri Odriju Tanu un pārrunāja jaunus sadarbības projektus un progresu iepriekšējo līgumu ieviešanā.
Vizītes programmā bija saprašanās memoranda parakstīšana ar Inovāciju aģentūru par sadarbību skolēnu un skolotāju digitālo prasmju attīstīšanā Lietuvas reģionos un digitālo tehnoloģiju ieviešanu uzņēmējdarbībā.
Memorands paredz ne tikai digitālās pratības attīstību skolēnu un skolotāju vidū, bet arī talantu apmaiņas un prakses programmas, kas ļaus Lietuvas jaunajiem profesionāļiem gūt starptautisku pieredzi vadošos uzņēmumos tehnoloģisko inovāciju un digitālās ekonomikas jomā.
Iepriekš Taipejā viesojās Lietuvas deputātu un uzņēmēju grupa. Komentējot to, Pekina apgalvoja, ka Viļņa radījusi “viltus iespaidu” par neatkarīgu Taivānu.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbins žurnālistiem sacīja: “Mēs esam vairākkārt norādījuši, ka Lietuva ir pārkāpusi savas saistības, nodibinot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu, un klaji radījusi nepatiesu priekšstatu par “viena Ķīna, viena Taivāna”. Lietuva pagājušajā nedēļā mudināja “pēc iespējas ātrāk atgriezties pie vienas Ķīnas principa”.
