Skolotāju algu jautājums ir sasāpējis ne tikai Latvijā – skolotāji visā ES jūtas nenovērtēti valdības un sabiedrības acīs. Tas ietver Igauniju un Lietuvu. No Baltijas valstīm Latvijā ir zemākā pedagogu minimālā alga. Tomēr vai tiešām kaimiņvalstu skolotājiem zāle ir zaļāka, liecina BNN pētījumi.
Šī nav pirmā valdība, kuras dienaskārtībā ir pedagogu darba samaksas jautājums – pēdējos gados, tostarp COVID-19 pandēmijas laikā, Latvijas Izglītības un zinātnes pētniecības asociācija (Lezda) draudējusi valdībai ar neskaitāmiem protestiem un streikiem, ja ministri. nepildīt iepriekš dotos solījumus. Līdz šim valdībai izdevies streikus novērst. Taču izskatās, ka šogad no tā izvairīties neizdosies ne valdībai, ne sabiedrībai.
Citās Eiropas daļās situācija nav ideāla. Izglītības darbinieku vidū joprojām pastāv neapmierinātība ar algām un izglītības sistēmu kopumā. Tāpat kā Latvijai, arī citām valstīm, tostarp Igaunijai un Lietuvai, ir grūtības atrast kopīgu valodu ar izglītības darbiniekiem.
Kaimiņvalstu skolotājiem trūkst motivācijas
Līdzīgi kā Igaunijā, arī Latvijā valdība plāno uzlabot vietējā skolu tīkla darbību. Valdība uzskata, ka iecerētās izmaiņas palīdzēs atrisināt aktuālās problēmas izglītības sistēmā – pedagogu trūkumu un algu sistēmu. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš publiski izteicies, ka Latvija nav tik bagāta kā Luksemburga vai Šveice, kuras abas var atļauties maksāt lielas algas skolotājiem, kuru klasēs ir pieci līdz desmit bērni.
Premjers arī sacīja, ka, neskatoties uz izglītības darbinieku un opozīcijas kritiku, ir svarīgi atcerēties, ka “ideāls variants – apkaimes skolas ir nekas vairāk kā teorija”. Patiešām, “Latvija šobrīd nevar atļauties uzturēt skolas, kurās nav pietiekami daudz skolēnu.” Karičs uzsvēra, ka demogrāfiskā situācija Latvijas reģionos liecina par skolu skaita samazināšanos nākotnē.
To BNN pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Igaunijā Margita Vega
Tāpat kā Latvija, arī Igaunija secinājusi, ka nav tik bagāta, lai uzturētu pustukšas skolas.
Viņš secina, ka pēdējo divdesmit gadu laikā skolēnu skaits ir samazinājies par trešdaļu. Ekonomisko kāpumu un kritumu ietekmē ir notikušas lielas izmaiņas iekšējā migrācijā – lauku apvidi kļuvuši tukšāki. Tas nozīmē, ka nepieciešams ieviest labojumus skolu tīklā,” viņa sacīja, piebilstot, ka pašreizējais skolu tīkls ir neefektīvs.
Līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, arī Igaunijā skolotāju trūkumu izraisa šīs profesijas zemā pievilcība un zemais atalgojums.Igaunijas ministrijas pārstāvis aģentūrai BNN norādīja, ka skolu tīkla uzlabošana varētu palīdzēt atrisināt problēmu ar finanšu un finanšu līdzekļu trūkumu. cilvēkresursi vismaz daļēji.
Ir vērts atzīmēt, ka pat Lietuvā ir problēmas ar izglītības sistēmu un skolotāju algām. “Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību skolēniem un labāku darba vidi skolotājiem, pagājušajā gadā valstī tika īstenota reforma skolu uzlabošanai. Sākot ar 2022. gada 1. septembri, skolās vairs nav atļauts veidot kopklases ar 5–10 cilvēkiem (klases ar nelielu skolēnu skaitu).
Likumā arī teikts, ka skolās visās klasēs nav atļauts uzņemt mazāk par 60 skolēniem. Pretējā gadījumā skolām būs jāfunkcionē kā lielāku skolu filiālēm.
BNN pastāstīja Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Numida Pauškini.
Skolotāju trūkums ir sarežģītāka problēma, nekā varētu šķist
Aplūkojot trīs Baltijas valstis, varam secināt, ka viena no galvenajām problēmām bez atalgojuma ir gandrīz nemitīgais priekšmetu skolotāju trūkums. Bauškienė sacīja, ka Lietuvā šobrīd ir liels pieprasījums pēc skolotājiem, īpaši STEM priekšmetos (dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikas jomā).
“Turklāt viena no lielākajām problēmām ir tā, ka skolotāji strauji noveco — gandrīz pusei izglītības sistēmā strādājošo ir 50 vai vecāki,” viņa saka.
Es paskaidroju,
Piebilstot, ka pēc ministrijas rīcībā esošās ministrijas datiem Lietuvā skolās trūkst 40 skolotāju. Turklāt ir daudzas skolas, īpaši mazās lauku skolas, kas piedāvā tikai nepilna laika darba iespējas.
Dati par pieprasījumu pēc skolotājiem atšķiras, taču visi ir vienisprātis, ka jūtami trūkst skolotāju matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas priekšmetos, kā arī skolotāju bērniem ar īpašām vajadzībām. Šis trūkums ir pieaugoša problēma,” saka Lietuvas ministrijas pārstāvis.
Tāpat kā Latvija, arī Lietuva ir izstrādājusi risinājumus, lai vismaz daļēji atrisinātu skolotāju trūkuma problēmas. Lai piesaistītu vairāk audzēkņu dažādām izglītības programmām un sagatavotu viņus vēlākai darbam skolās, studentiem, kuri studē augstskolās un koledžās, tiek piešķirta papildu alga 300 eiro mēnesī. “Turklāt audzēkņi, kuri pagājušajā gadā noslēguši līgumus ar izglītības iestādi, var pretendēt uz ikmēneša stipendiju 500 eiro apmērā,” stāsta Bauškienė, piebilstot, ka šī stipendija ir pieejama tikai skolēniem ar prioritāru izglītības ievirzi.
Šāds rīkojums tika izveidots, lai veicinātu skolotāju sagatavošanu priekšmetiem, kuriem pašlaik trūkst skolotāju. Lietuvas ministrijas pārstāve norādīja, ka pēdējā desmitgadē ir novērots, ka skolēni, kuri iestājas dažādās izglītības programmās, bieži izvēlas tādus priekšmetus kā fiziskā kultūra, mūzika un māksla.
Līdz ar to ir daudz skolotāju šajos priekšmetos un maz tajos priekšmetos, kas ir visvairāk nepieciešami.
Papildus iepriekš minētajam atbalstam skolotājiem valstis piedāvā skolotājiem bezmaksas apmācības kursus, lai palīdzētu viņiem apgūt jaunas zināšanas un prasmes.
Igaunijas Izglītības ministrijas pārstāvis norādīja, ka izmaiņas dažādās izglītības programmās nostāda skolotājus tādā stāvoklī, ka viņiem tiek prasīts mācīties un pielāgoties.
Igauņi maksā vairāk
Proti, aplūkojot informāciju par darba samaksu, BNN secināja, ka izglītības sektora darba samaksas ziņā Latvija krietni atpaliek no kaimiņvalstīm.
Atšķirībā no Lietuvas un Latvijas Igaunija vairāk līdzekļu iegulda izglītībā un zinātnē. Tas ietver algas.
Turklāt, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, kur izglītības darbinieki saņem atalgojumu, kas ir nedaudz zem vidējā, Latvijā skolotāji saņem gandrīz 80% no vidējās algas apmēra valstī.
Lai gan Latvijas valdība ir piekritusi šogad skolotāju algās pārskaitīt gandrīz 125 miljonus eiro, izglītības darbinieki uzskata, ka ar to nepietiek. Saskaņā ar pērn panākto vienošanos starp valdību un izglītības darbiniekiem, minimālā alga pedagogiem Latvijā ir 1080 eiro.
Igaunijā tas ir 1749 eiro un Lietuvā 1413 eiro.
Izglītības un zinātnes ministrija nesen paziņoja, ka tās redzējums sakrīt ar LIZDA. Taču “laika trūkums un dažādi tehniski apsvērumi neļauj uzreiz izpildīt skolotājiem doto solījumu”. Šobrīd minimālo stundas tarifa likmi šogad plānots paaugstināt no 7,50 € uz 8,50 € (pirms nodokļu nomaksas).
Valdība uzskata, ka viens no risinājumiem, kas varētu palīdzēt radīt papildu finansējumu, ir skolu tīkla uzlabošana. Savukārt Lizda uzskata, ka «tā ir jauna pieeja un jauna reforma». Izglītības nozares pārstāvji uzsvēra, ka šī jaunā reforma neietilpst pagājušajā rudenī panāktajā līgumā.
Gan arodbiedrība, gan izglītības sektors uzsver, ka nav arī skaidrs, kā jaunais priekšlikums paaugstināt stundu tarifus ietekmēs skolas, kurās skolotāji jau iekasē 8,50 eiro stundā vai vairāk. Vai šie skolotāji ir atbrīvoti no šī algas palielinājuma? sektors jautā.
Atšķirībā no Latvijas, Igaunija patiešām ir uzlabojusi savu skolu tīklu. Kā norāda Igaunijas Izglītības ministrija, tā sasniegusi pozitīvus rezultātus, tostarp attiecībā uz pedagogu algu sistēmu.
Vūga skaidro, ka “pedagogu algu palielināšana, no vienas puses, bija politiska vienošanās, taču Igaunijas valdībai izdevās radīt papildu algas pašas izglītības nozares ietvaros”.
“Esam pārkārtojuši skolu tīklu, slēdzot vai apvienojot mazākās skolas. Tāpat samazinājām pārklāšanos atsevišķās nozarēs un izveidojām jaunu un rentablu skolu,” sacīja Igaunijas ministrijas pārstāve, piebilstot, ka pedagogu algu pieaugums nav apstājies.
Igaunijas valdība uzskata, ka algas ir viens no galvenajiem veidiem, kā pārliecināt talantīgākus cilvēkus izvēlēties skolotāja profesiju.
Atalgojuma skala ir viens no svarīgākajiem aspektiem jauniešiem, kuri izvēlas studēt pedagoģiju.
Tāpat kā Latvija, arī Igaunija un Lietuva cieš no ievērojama skolotāju trūkuma, īpaši STEM priekšmetos.
Skolotājiem praktikantiem Igaunijā pienākas alga aptuveni 13 000 eiro apmērā, kā arī stipendija par brīvo semestri, kura laikā skolotāji var uzlabot savas profesionālās prasmes un paaugstināt kvalifikāciju. Vūga atzīst, ka līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā viens no Igaunijas valdības izaicinājumiem bijis “padarīt skolotāja profesiju pievilcīgu jauniešu acīs”. Viņa arī pastāstīja, ka pēdējos piecos gados skolotāju algas Igaunijā ir pieaugušas ievērojami – par 60,5%.
Atšķirībā no Latvijas, kur skolotāji ik gadu valdībai draud ar streikiem, Igaunijā streiki vēl nav bijuši. Igaunijas ministrijas pārstāve sacīja, ka Igaunijas Izglītības personāla arodbiedrība paudusi viedokli, ka nākamajos gados nepieciešams turpināt skaļi celt algas. Uz jautājumu, vai sabiedrībā ir bijušas diskusijas par skolotāju algu palielināšanu un sasniegumu, tostarp eksāmenu atzīmju, izlīdzināšanu, Vega norādīja, ka diskusijas ir bijušas, taču “eksāmenu atzīmes nav precīzs skolotāju sasniegumu atspoguļojums”.
Pēdējo reizi Lietuvas skolotāji masveida streikā izgāja ielās 2018. gada beigās. Tas bija viens no lielākajiem un ilgstošākajiem skolotāju streikiem Lietuvas vēsturē.
Līdzīgi kā skolotājiem Latvijā, Lietuvas skolotāju galvenais neapmierinātības punkts bija atalgojums – iepriekš skolotāji tika maksāti stundā un atkarībā no citu aktivitāšu skaita. Turpmākā stundas likme mainīta uz pilnas darba dienas/slodzes apjomu.
Viena no lielajām problēmām šajā atalgojuma sistēmā, pēc pedagogu domām, ir nepietiekamais finansējums un daudzu skolotāju algas drīzāk samazinājušās, nevis pieaugušas. Streiks ilga nedaudz vairāk par mēnesi. Saskaņā ar LEETU datiem no aptuveni 1000 skolām Lietuvā 150 ir streikojušas vismaz vienu dienu. Jāpiebilst, ka šis streiks piesaistīja Lietuvas un starptautisko mediju uzmanību.
Lietuva, tāpat kā tās kaimiņvalstis, katru gadu palielina skolotāju algas. Pēdējo četru gadu laikā skolotāju algas Lietuvā ir pieaugušas no 877 eiro līdz 1413 eiro (neto). Bauškienė atzīmē, ka saskaņā ar Lietuvas politisko partiju un skolotāju arodbiedrības panākto vienošanos skolotāju algām katru gadu jāturpina palielināties vismaz par 10%.
Plānots, ka Lietuvā pedagogu vidējās algas līdz 2024.gadam sasniegs 130% no vidējās algas valstī. Turklāt pēc 2024.gada ir sagaidāms ilgtspējīgs algu pieaugums, kā teikts Valsts izglītības politikas līgumā.
Lasi arī: Pārtikas ražotāji saskata labas un sliktas pazīmes pirmajās 100 jaunās Latvijas valdības dienās
