Viedokļa raksts. Ilona Pierzincha, BNN
Kamēr Latvijas Valsts kancelejas direktors Jānis Sitskovskis rosās runāt par algu skalas “vidusceļu” un šoruden gaidāmajām “horizontālajām iniciatīvām”, valsts augstākās amatpersonas svin paaugstinājuma saņemšanu. Tāpat amatpersonas nešķiet mazāk satrauktas par naudas trūkumu valsts budžetā šogad, lai atļautos algu palielinājumu.
Neteikšu, ka valdībai piemaksa nepienākas un ka tā tehniski var apmierināties ar 384 eiro uz papīra (par šādu summu gan daudzi valsts pārvaldē strādājošie var tikai sapņot). Taču situācijā, kad 22,5% Latvijas iedzīvotāju jeb 418 000 iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam (pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem), Saimas deputātiem varētu būt lietderīgi ieviest algu pieaugumu. Un pašvaldības domes vadītāji jau kādu laiku atrodas stagnācijas stāvoklī vai ir iesaldēti savā pašreizējā līmenī, norāda Saeimā iesniegtās iniciatīvas autore Nora Freimane.
Hierarhija un politiskā muskulatūra
Iniciatīvu parakstījuši 10 434 iedzīvotāji. Kopējais Manaballs.lv platformā reģistrēto parakstu skaits par labu šai iniciatīvai šobrīd ir 15 116. Varētu domāt, ka to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka valsts amatpersonu un tautas priekšstāvju atalgojuma palielināšana valdībā ir jāatliek līdz plkst. ekonomiskā situācija valstī ir nostabilizējusies un inflācija kļuvusi ierobežota, un cilvēkiem, saņemot daudz lielākus komunālos maksājumus, vairs nav rūpīgi jāpārdomā savi izdevumi.
Taču fakts, ka valdība domā līdz 15. aprīlim, rada nopietnas bažas, ka nekas nemainīsies. Jo dīvainā kārtā tā ierēdņu daļa, kas strādā uz kauliem par mazām algām, algu varēs palielināt tikai tad, kad kļūs skaidrs, cik maksā premjers un citi izcili cilvēki. Atliek tikai to secināt
Lielas algas tiek maksātas par lieliskiem amatiem, politisko atbalstu un muskuļiem, nevis spējām, prasmēm vai zināšanām.
Nora Frīmena ļoti precīzi raksturo šo situāciju. “Premjerministram ir zemākais reitings vēsturē, bet viņa alga būs lielākā, ko maksā kāds Latvijas prezidents,” viņa saka. Tas būtu tāpat kā atrast sliktāko darbinieku uzņēmumā un maksāt viņam vairāk. Starp citu, kad prezidentam Ērglam Levitam bija iespēja likuma grozījumus noraidīt un nosūtīt atpakaļ parlamentam reformai, viņš neko nedarīja.
Vai pieaugums ietekmēs darba kvalitāti?
Lai gan tas jau ir zināms, gribu visiem atgādināt, ka valsts vadītāja atalgojums pieaugs no 6260€ uz 7962€ (+27%), spīkera alga Saimā pieaugs no 4565€ uz 7962€ ( +75%), Ministru prezidenta atalgojums pieaugs No 5216 eiro līdz 7962 eiro (+53%), deputātu algas pieaugs no 2963 eiro līdz 3981 eiro (+34%), ministru algas pieaugs no 4952 eiro. līdz 7052 eiro (+42%), parlamentāro sekretāru darba samaksa pieaugs no 3841 eiro līdz 6264 eiro (+63%).
Cilpā ir arī pašvaldību vadītāji
Piemēram, Rīgas mēra Māraša Staša alga pieaugs no 3851 eiro līdz 6415 eiro. Rīgas vicemēru algas pieaugs no 3386 eiro līdz 5346 eiro. 698 eiro uz 3 469. Pārējiem domes deputātiem nav pamata sūdzēties – viņu alga pieaugs no 1270 eiro līdz 1934 eiro. Un arī citu pilsētu mēri prasa no četriem līdz pieciem tūkstošiem eiro – sūdzībām nav pamata.
Bet nav jēgas skaitīt svešu naudu vai bērt sāli valsts pārvaldes brūcēs vispār. Būs interesanti pavērot, kā un vai kāpumi korelē ar kopējo Latvijas valdības kvalitāti. Ja vien vēlētāji savā atmiņā necietīs vēl kādu tukšu vietu, Latvijas iedzīvotāji varēs novērtēt darba kvalitāti pēc algu paaugstināšanas pašvaldībās un valsts pārvaldē nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā. Un tad iedzīvotāji varēs redzēt, kā augstās algas ietekmē reģionus. ceļi, un pašvaldības uzņēmumu ar ierobežotu atbildību un kapitāla biedrībām bezgalīgā apetīte, bērnudārza pieejamība un daudzi citi svarīgi faktori.
Algu reformas Lietuvā un Igaunijā
Latvija nav vienīgā valsts Baltijas reģionā, kur augstās algas augstākajām amatpersonām un politiķiem izraisījušas iedzīvotāju ažiotāžu. Valsts sektorā Lietuvā drīzumā notiks algu reforma. Taču atšķirībā no Latvijas Lietuva no 2025.gada ir nolēmusi pakāpeniski pārskatīt algas. Procesu sāks tieslietu iestādes un tiesneši, kam sekos valsts iestāžu darbinieki un ierēdņi. Politiķi rindā ir pēdējie. Tajā pašā laikā Lietuvā ne visi ir apmierināti ar algu reformu. Karstās debates, ļoti iespējams, pierādīsies, maigi izsakoties, jo pastāv bažas par atsevišķiem reformu pantiem, kas, iespējams, nav savienojami ar Lietuvas konstitūciju.
Tomēr, jo
Politiķi un augstākie virsnieki vispār ir pēdējie, kas saņem savu daļu.
Tas nodrošina vietu cieņai.
Igaunija ne tuvu nav mierīga jautājumā par algu palielināšanu valsts augstākajām amatpersonām. Šīs valsts likumdošana paredz valsts civildienesta augstāko amatpersonu, tajā skaitā Valsts prezidenta, premjerministra, Igaunijas parlamenta un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojuma palielināšanu katra gada aprīlī saskaņā ar darba samaksas palielināšanu. sociālā nodokļa pensiju apdrošināšanas daļa. iepriekšējā gadā. Un tas ir 80% no ierēdņu algu pieauguma. Cenu pieaugums vai inflācija – veido atlikušos 20%.
Igauņi kopumā uzskata, ka valsts amatpersonu algu kāpums ir jāpiebremzē inflācijas laikā, pieaug elektrības, gāzes un apkures cenas. Amatpersonas, tāpat kā Latvija, vicina rokas un saka, ka neko nevarot darīt, jo to regulējošo likumu pieņēma iepriekšējā parlamentā. Būtībā viņi iesaka vainot “spēlētājus, kuri ir izkļuvuši no spēles”.
Bet, ja Igaunijā attiecīgā likuma pārskatīšana ir spēkā kopš 2009. gada, tad Latvijas parlamentārieši par saviem kolēģiem nolēma parūpēties tikai ap 2019. gada novembri, kad parlaments steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Amatpersonu, valsts darbinieku un valsts darbinieku atlīdzības likumā un Vietējās pašvaldības iestādes. Pilnīgi iespējams, ka vismaz daži no viņiem ir pārliecināti, ka 14. parlaments bez viņiem neiztiks (par to nobalsoja gandrīz visi koalīcijas deputāti).
Bet, kamēr iedzīvotāji gaida “horizontālās iniciatīvas”, daži var migrēt
Ik reizi, kad tas notika, tiesību aktu izstrādātāji (Latvijas Valsts kanceleja) uzstāja, ka bez atbilstoša un konkurētspējīga atalgojuma būs grūti piesaistīt profesionāļus darbam valsts pārvaldē. Šī iemesla dēļ, pēc viņu teiktā, grozījumu mērķis ir panākt, lai valsts iestādēs strādājošo darba samaksa būtu vienāda ar vismaz 80% no privātajā sektorā strādājošo darba samaksas.
Ja tā, tad šis mērķis vēl nav sasniegts. Kamēr Latvija pacietīgi gaida minētās Citskovča kunga “horizontālās iniciatīvas”, visticamāk, vismaz daļa profesionālo un kvalificētāko ierēdņu ir pārcēlušies uz privāto sektoru. Jo nav naudas, lai celtu ierēdņiem algas! Ministrijām ir jāatrod līdzekļi, lai vismaz nākamos piecus gadus sasniegtu rezultātu.
Vai tiešām cilvēki tic, ka ministrijām ir kādas “slepenās krātuves”, kuras var iztukšot, lai segtu trūkstošos līdzekļus? Runājot par to, kur tika atrasta nauda ierēdņu algu palielināšanai, nav brīnums, ka noklusējuma skaidrojums, lai piesegtu šo apmulsumu, ir, ka svarīgāk ir paaugstināt ierēdņu algas.
Interesanti uzzināt, ko darīs Latvijas vecākie virsnieki, kad ar izbrīnu atklās, ka valdības zāles beidzot ir tukšas? Jo atšķirībā no premjerministra Kariča, kuram saskaņā ar viņa ienākumu deklarāciju pieder dažādu amerikāņu uzņēmumu akcijas 22 846,24 USD vērtībā, uzkrājumi bankās Latvijā un ārvalstīs 132 900,66 un 172 476,97 USD vērtībā un pensiju uzkrājumi 197 166,46 USD vērtībā Morgan Stanley bankā , Most of the people Bank strādājot valsts pārvaldē, nav šāda izmēra drošības spilvena.
Tajā pašā laikā Kariņa uzkrājumi izskatās diezgan pieticīgi, salīdzinot ar prezidentu Egilu Levitu, kura uzkrājumi Latvijas un Luksemburgas bankās ir 473 671 eiro plus 1 080 634 eiro sešos ieguldījumu fondos. Arī Latvijas augstākajiem virsniekiem šis algu pieaugums ir nepieciešams, jo, lai arī iztikas izdevumi ir katastrofāli pieauguši, cilvēki nelabprāt atsakās no viņiem noteiktā komforta līmeņa.
Lasiet arī: Rīgas dome lemj par atalgojuma palielināšanu mēram, vicemēriem un visiem deputātiem
