bne IntelliNews – Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sabrūk atbalsts partijai Latvijas Saskaņa

Krievijas karš Ukrainā, tuvojoties 1. oktobrī gaidāmajām Latvijas Saeimas “Saimas” vēlēšanām, ir radījis būtiskas pārmaiņas visās dzīves jomās, tostarp Latvijas politisko partiju sabiedriskās domas aptauju vērtējumos.

Jaunākā SKDS aptauja Latvijas TV liecina, ka martā ilggadējā aptauju līdere Saskaņa (Saskaņa), kas tradicionāli guvusi lielu atbalstu no Latvijas etniskās krievu minoritātes, piedzīvojusi kritumu. Tagad tā ieņem ceturto vietu partijas politiskās izcilības reitingā.

Aptauju vada premjerministra Krijāņa Kārša partija Jaunā Vienotība ar 9,4% atbalstu, kam seko opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība ar 7,7%.

Trešajā vietā (NA) ir Nacionālā apvienība ar 7,2% vēlētāju atbalstu, apsteidzot Saskaņu ar 6,7% – par vairāk nekā 10% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Tālāk seko Liberālās attīstības organizācija/Par (AP) ar 5,4%, bet centriski kreisie Progresīvie ar 4,9%, vēsta Latvijas ziņu vietne LSM.lv.

Interesanti, ka viena no mēneša ieguvējām bija Krievijai draudzīgā Latvijas federācija (LKS), kas ieguva 0,8%, lai atbalstītu līdz 3,2%, kas liecina, ka daļa no Saskaņas radikālākajiem Krievijas atbalstītājiem ir pārgājuši uz LKS, vienlaikus esot mērenāki. Vēlētāji izvēlējās citu partiju vai atkāpās no politiskās līdzdalības.

Konservatīvie (K) joprojām ieņēma zemāko vietu starp koalīcijas partijām, nemainoties ar 3,1% atbalstu.

Šķiet, divas nesen izveidotās populistiskās partijas tikai uz īsu brīdi ir reģistrējušās vēlētāju interesēs. Pirmajā vietā Latvijai (LPV) un Par katru un katru (KuK) atbalsts kritās, savukārt citai, nedaudz jaunai partijai – stabilitāte! Pirmo reizi tas parādās reitingā ar 2% atbalstu. Tā vēlas samazināt parlamentāriešu skaitu un iegūt tieši vēlētu prezidentu.

Lai gan daudzas partijas gūs labumu no paaugstinātajiem reitingiem, svinības būs priekšlaicīgas. To cilvēku skaits, kuri sacīja, ka joprojām šaubās par to, kā balsot, no februāra līdz martam pieauga no 24% līdz 29%, lai gan to cilvēku skaits, kuri teica, ka nemaz nedomā balsot, samazinājās no 18% līdz 13%. Tas joprojām nozīmē, ka vairāk nekā 40% vēlētāju joprojām ir gaidīšanas režīmā.

READ  Grand Slam: Latvijas studente Dārta Dašika ir UNI vadībā uz cietā seguma | Teniss

SKDS aptauja veikta martā, aptaujājot 1820 balsstiesīgos.

Saeimas vēlēšanās partija neiegūst mandātus, kamēr nespēj piesaistīt 5% nodoto balsu. Ņemot to vērā, tas nozīmē, ka nākamajā parlamentā būs astoņas politiskās partijas.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top